MIB misija ir veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā veidojot tādu mežsaimnieciskās darbības vidi, kur normatīvie akti netraucē pamatotu saimniecisko lēmumu pieņemšanu un valsts pārvalde izveidojusi racionālas un efektīvas administratīvās procedūras, kas nekavē uzņēmējdarbību.
|
|
||||||||||||||
|
MIB darbība
Mežsaimniecībai jābūt ekonomiski efektīvai!
|
|||||||||||||||
|
Veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā; Rosināt pārskatīt un uzlabot tos normatīvos aktus, kuri traucē meža īpašniekam pieņemt ekonomiski pamatotus mežsaimnieciskos lēmumus; Vairāk par biedrību
Vai zināji ka?
Puse no Latvijas mežiem pieder valstij, bet otra puse privātiem meža īpašniekiem... Latvijā ir aptuveni 150 000 meža īpašnieku...
Lasīt vairāk |
Jaunumi
Meža nozares pārstāvji aizvadījuši vienu no svarīgākajiem nozares pasākumiem - gada balvu "Zelta čiekurs" pasniegšanu. Pasākuma laikā tika paziņots konkursa "Sakoptākais mežs" laureāts - galveno balvu un praktiski pielietojamu motorinstrumentu jaunaudžu kopšanai, saņēma saimniecības "Druvas" īpašnieks Aivars Vanags no Viļakas novada....
Meža dienu komiteja ir noteikusi Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" 2019. gada laureātus nominācijā "Par mūža ieguldījumu", "Par inovatīvu uzņēmējdarbību", "Par ilgtspējīgu saimniekošanu" un "Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā"....
Viena no galvenajām jaunās Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas prioritātēm ir klimata pārmaiņas un ar tām saistītās problēmas. Priekšplānā ir izvirzīti ambiciozi mērķi, piemēram, neitrāla CO2 izmešu bilance ES līdz 2050. gadam. Lai to sasniegtu šobrīd tiek gatavots jauns 'Eiropas zaļais darījums'. Tā centrā ir pāreja no linērās patēriņa ekonomikas, kura valda šobrīd, uz aprites ekonomiku. Nomainot ekonomikas modeli, pēc dažādiem ES avotiem spriežot, CO2 izmešus varētu samazināt uz pusi. Pietam jauno 'Eiropas zaļo darījumu' EK jāizveido salīdzinoši ļoti īsā laika periodā, tikai 100 dienās pēc tās apstiprināšanas. Par šī pasākuma reālistiskumu un efektivitāti viedokļi, protams, dalās....
Lielākā daļa pasaules valstu valdības ir ļoti piesardzīgas ar 'oglekļa' nodokļiem, jo vēlētāji jaunus nodokļus parasti neatbalsta un var uztvert saasināti. Lai gan klimata pārmaiņu jautājumi ir šodienas dienaskārtībā, acīmredzami neveiksmīgi tiek veidota politika, lai samazinātu oglekļa atbrīvošanas apmērus, jo fosilo resursu patēriņš tikai palielinās. Par spīti tam, ka jau ļoti ilgi valda viedoklis, ka vajadzētu fosilo resursu patēriņu samazināt, pieprasījums pēc akmeņoglēm ir visstraujāk augošais enerģētikas sektorā, ko nevarētu teikt par atjaunojamajiem resursiem. Taču, politiku varētu veidot arī virzienā, lai oglekli piesaistītu. Pēc FAO datiem aptuveni 20% no uz planētas piesaistītā oglekļa ir uzkrāta augos, lielākoties kokos. Domāju nebūs pārspīlēts, ja ilgtermiņā skatoties un mērķtiecīgi mežus apsaimniekojot, šo skaitli varētu dubultot, ja ne pat trīskāršot. Diemžēl šajā virzienā tiek strādāts daudz mazākos apmēros. Nesen publicētajā Starptautiskā valūtas fonda (IMF) ziņojumā par 'Ekonomiskas ietekmi uz politiskajiem procesiem klimata pārmaiņu mazināšanas jomā' (Fiscal monitor: how to mitigate climate change) meža nozare minēta ļoti attālināti, kaut arī varētu būt viens no centrālajiem spēlētājiem oglekļa piesaistīšanas jomā....
Šodien, 15. novembrī, pulksten 12.00 zemkopības ministrs Kaspars Gerhards apbalvo nozares 57 pārstāvjus - lauksaimniekus, speciālistus, zinātniekus, mācībspēkus un valsts pārvaldes darbiniekus par sasniegumiem lauksaimniecībā, meža nozarē un zivsaimniecībā, pasniedzot Ministru kabineta (MK) Atzinības rakstu, Zemkopības ministrijas (ZM) augstāko apbalvojumu - medaļu "Par centību", ZM Atzinības rakstu un Zivju fonda Atzinības rakstu.... |
|||||||||||||
|
