MIB misija ir veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā veidojot tādu mežsaimnieciskās darbības vidi, kur normatīvie akti netraucē pamatotu saimniecisko lēmumu pieņemšanu un valsts pārvalde izveidojusi racionālas un efektīvas administratīvās procedūras, kas nekavē uzņēmējdarbību.
|
|
||||||||||||||
|
MIB darbība
Mežsaimniecībai jābūt ekonomiski efektīvai!
|
|||||||||||||||
|
Veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā; Rosināt pārskatīt un uzlabot tos normatīvos aktus, kuri traucē meža īpašniekam pieņemt ekonomiski pamatotus mežsaimnieciskos lēmumus; Vairāk par biedrību
Vai zināji ka?
Arī pavisam mazs mežs ir mežs. Jauno mežu bieži pat grūti pamanīt, jo jaunie kociņi ir maziņi. Mežsaimniecībā to sauc par jaunaudzi. Mēs taču arī bērnus uzskatām par cilvēkiem, neskatoties uz to, ka viņi vēl ir pavisam maziņi.
Lasīt vairāk |
Jaunumi
Par to kā meža nozari uztver Eiropas sabiedrība nesen tika veikts pētījums Jaunlēvenes universitātē (University of Louvain). Sociālo tēlu cilvēkiem, uzņēmumiem, nozarēm un valstīm veido dažāda veida komunikācija un tieši šis tēls ir tas, kurš veido sabiedrības attieksmi un rīcību pret attiecīgo subjektu. Vēsturiski mežs sabiedrības apziņā ir figurējis galvenokārt kā neapdzīvojama vieta, kura tiek šķērsota, bet ne kurā labprātīgi apmetas uz dzīvi. Jau gadu desmitiem aktīvi notiek urbanizācijas process, kur cilvēki arvien vairāk zaudē saikni ar dabiskajiem procesiem, kas tiek aizvietoti ar pilsētas komfortu. Tas rada situāciju, kad priekšstatu par mežu sāk veidot dažāda veida virtuāli mediji, kuri no meža ir attālināti. Tie parasti komunicē ar vienkāršām, emocionālām idejām, kuras, lai vieglāk būtu uztveramas, bieži vien izņemtas no konteksta....
Lauku atbalsta dienests (LAD) no 2019. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. decembrim ir izsludinājis pieteikšanos atbalsta saņemšanai mežsaimniecībā divos apakšpasākumos....
Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notiek pirmā darba grupas sanāksme, lai risinātu sasāpējušo jautājumu par kompensāciju apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Jautājums skar gan Latvijas iedzīvotājus, gan dabas aizsardzības sistēmu un diezgan lielā mērā arī valsts budžetu....
Lai sabiedrība pārorientētos no fosilajiem uz atjaunojamajiem resursiem nepieciešami 'instrumenti', kuri šo procesu varētu atvieglot un paātrināt. Viens no tādiem ir 'zaļās' obligācijas, kuras ir relatīvi jauns finanšu rīks. Obligācijas, salīdzinot ar akcijām ir stabilāks ieguldījums, kurš neatkarīgi no tā kā uzņēmumam ir veicies - akciju vērtība ir palielinājusies, vai samazinājusies, ieguldītājam ienesīs konkrētus peļņas procentus. Atšķirībā no parastajām obligācijām, "zaļajām" ir jānorāda kādiem mērķiem investoru nauda tiks izlietota. Tām vajadzētu uzlabot ne tikai emitenta finansiālo sniegumu, bet arī ietekmi uz vidi. Ideja ir laba un atbalstāma, taču svarīgākais ir sekot līdzi, lai šī instrumenta izstrādes gaitā tā netiktu apaudzēta ar tādiem nosacījumiem, kas degradē pasākuma mērķi....
Tāpat kā Latvijā, arī Eiropas līmenī šobrīd tiek apspriests jautājums par kompensācijām meža īpašniekiem par ekosistēmu pakalpojumiem, kurus katrs konkrētais īpašnieks nodrošina plašākai sabiedrībai. Patreiz būtībā vienīgais ienākumu avots īpašniekam no meža ir koksne, lai arī papildus tiek nodrošināta CO2 piesaiste, tiek ražots skābeklis, attīrīts ūdens utt. Sabiedrība to visu saņem tāpat vien. Bet, ja nu gadījumā īpašnieks izdomā, ka arī viņam kaut kas pienāktos no īpašuma apsaimniekošanas, piemēram, koksnes veidolā, sabiedrība bieži vien to nez kāpēc uztver negatīvi. No meža īpašniekus pārstāvošām organizācijām daudzām ES dalībvalstu ministrijām uz šo tiek norādīts un arī ES līmenī par to tiek domāts.... |
|||||||||||||
|
