Pieteikšanās rezultāti
Noslēdzoties konkursa „Sakoptākais mežs" pieteikšanās posmam, konkursa organizatori 2022. gadā saņēma 9 pieteikumus par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. Pietiekumi saņemti no Kurzemes, Vidzemes un Latgales.
"Neskatoties uz to, ka šāda veida konkurss jau tiek rīkots sesto reizi, kurā tiek godināti labākie meža īpašnieki, redzam, ka arī šogad noritēja nopietna konkurence. Pēc konkursa pieteikumiem arī saprotam, ka Latvijā ir meža īpašnieki, kuri pievērš lielu uzmanību ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un no kuriem citi meža īpašnieki var mācīties," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Kopumā 9 pieteikumi saņemti no Madonas, Cēsu, Krāslavas, Rēzeknes, Ludzas, Kuldīgas novadiem.
Līdz 04.jūlijam norisinājās konkursa pieteikumu atlases pirmā kārta, kurā žūrijas locekļi izvērtēs pieteikumos norādīto informāciju un izvirzīs dalībniekus otrajai kārtai.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.
Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai „Zelta čiekurs" nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu".
Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem pieejama www.mezaipasnieki.lv
Pirmā kārta, atlase:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija, izvērtējot visus konkursam iesniegtos pieteikumus, ir izvirzījusi septiņus meža īpašumus, kas turpinās cīņu par „Sakoptākā meža" titulu. Otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi dosies pie mežu īpašniekiem un vērtēs izvirzītos mežus klātienē. Pirmais žūrijas izbraukums - 4. augustā.
Konkursa „Sakoptākais mežs" otrajai kārtai izvēlēti šādi meža īpašumi: "Taurupes" Madonas novadā, "Jaunroži" Cēsu novadā , "Kalakolni" Krāslavas novadā, "Birztaliņas" Ludzas novadā, "Cirmas atpūtas bāze" Rēzeknes novadā, "Grantiņi" un “Segļi” Kuldīgas novadā. Kopā šogad tika saņemti 9 pieteikumi par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā.
"Visi šogad pieteiktie īpašumi ir uzmanības cienīgi, tāpēc rūpīgi nācās izvērtēt katru no tiem, lai atlasītu pašus labākos. Gribam pateikties visiem, kas pieteicās. Arī tiem, kas šoreiz netika nākamajā kārtā," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.
Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies trijos izbraukumos 4., 11. un 18. augustā, lai apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus klātienē. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis "Sakoptākā meža" titulu.
Mediju pārstāvji tika aicināti pievienoties žūrijas izbraukumos, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem. Pirmais izbraukums notika 4.augustā. Izbraukuma laikā tiks apskatīti meža īpašumi Madonas un Cēsu novadā.
Izbraukumos tika organizēts kopīgs transports no Rīgas. Izbraukšana tika plānota plkst. 08.00 no Skaistkalnes ielas 1, Rīgā.
11. augustā žūrija dosies uz Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novadiem, savukārt 18. augustā apciemos Kuldīgas novadu. Izbraukšana notika jau no Skaistkalnes ielas 1, Rīgas.
Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Otrā kārta, izbraukumi
Pirmais izbraukums:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija aizvadījusi pirmo meža īpašumu vērtēšanas izbraukumu, vērtējot divus meža īpašumus Vidzemē. Otrais žūrijas izbraukums notiks jau šonedēļ - 11. augustā, kad pārstāvji dosies uz Latgali.
Vidzemē žūrija apskatīja divus meža īpašumus, t.i., “Taurupes” Madonas novadā un “Jaunroži” Cēsu novadā.
Mežsaimnieks Andis Malējs, kurš saimnieko īpašumā “Jaunroži” (63ha) uzsver, ka “daudzi uzskata, ka mežs aug pats par sevi, bet fakts ir tāds, ja mežs aug pats par sevi, tad tas skats ir diezgan skarbs – tās ir apgrauztas apšu audzes, kursas nākotnē labi, ja tās pašas spēs izaugt. Līdzīgs stāsts ar lazdām. Visvairāk mani mežā motivē strādāt tas, ka es redzu, kā tas mežs aug un attīstās, kā tas pieaug. Mana mīļākā mežsaimniecības daļa ir jauna meža izaudzēšana un tas process līdz jaunai cirtei.
"Sakopts mežs ir tāds, kur cilvēks ar sirdi un mīlestību ir darījis visu, kas meža attīstībai ir nepieciešams, - meža stādīšana, kopšana, un tas darbs ir izdarīt laikā. Cilvēkiem pietrūkst zināšnu, un tas viņiem nepalīdz labi apsaimniekot mežu. Viņiem ir jāsniedz šīs zināšanas. Jo mēs vairāk mācīsim un stāstīsim par labiem piemēriem, jo sakoptākā vidē mēs dzīvosim" uzskata Juris Mālkalns, kurš konkursam "Sakoptākais mežs" pieteica 43,1 hektāru lielo īpašumu "Taurupes".
Konkursa „Sakoptākais mežs" žūriju pārstāv LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Meža departaments meža stratēģijas un politikas nodaļas vietniece Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte, “Latvijas mazpulki” padomes vadītāja Ilze Kļava.
Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies vēl divos izbraukumos 11. un 18. augustā, lai apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus klātienē. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu.
Mediju pārstāvji ir aicināti pievienoties žūrijas izbraukumos, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem. Otrais izbraukums notiks 11. augustā. Izbraukuma laikā tiks apskatīti šādi meža īpašumi: "Birztaliņas" Ludzas novadā, Cirmas atpūtas bāze" Rēzeknes novadā un "Kalakolni", Krāslavas novadā.
Otrais izbraukums:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija aizvadījusi otro meža īpašumu vērtēšanas izbraukumu, vērtējot trīs meža īpašumus Latgalē - "Birztaliņas" Ludzas novadā, Cirmas atpūtas bāze" Rēzeknes novadā un "Kalakolni", Krāslavas novadā.
Latgalē žūrija apskatīja trīs meža īpašumus, kuros katrs no saimniekiem uzmanību pievērsis citam mežu apsaimniekošanas aspektam.
Īpašuma "Birztaliņas" saimniekam Ludvigam Karvelim skaidro, “ka katrai audzei ir vajadzīga īpaša pieeja, nav šablina, ka jebkurā vietā meš varam paņemt kādu normatīvo aktu un to šķērslaukumu mērām un kopjam. Jāskatās pēc apstākļiem, jo daba vienmēr ienes savas korekcijas. Man mīļa ir jebkura audze, kur ir pašu stādīta un kopta, un ar skatu nākotnē, kas tur būs.”
Valērijs Drozdovs konkursam "Sakoptākais Mežs" pieteica īpašumu “Kalakolni” Krāslavas novadā. Kā atzīst mežsaimnieks, ka mežs piedzimst, izaug, nomirst, un tāpēc arī ir nepieciešams to sakopt, retināt, iestādīt, atjaunot. Dabīgs mežs nav slikts mežš, bet mums interesē arī ekonomika. Ja mežu platības ir diezgan lielas Latvijā. Mēs nevaram tās atstāt novārtā, lai dabīgi viss notiek. Vispār mežs ir milzīga vērtība, ne tikai skābekļa atražošanai un ogļskābās gāzes pāstrādei, bet arī dzīvās būtnes eksistēšanai. Mežs ir milzīga bagātība.
Džordžs Hedlunds konkursam "Sakoptākais mežs" pieteica 100 hektāru lielo īpašumu "Cirmas atpūtas bāze". Kā uzskata pats mežsaimnieks: "Ja mēs no meža vēlamies saņemt kādu labumu, piemēram, koksni vai būvmateriālus, mums to vajag apsaimniekot, rūpēties par to. Protams, lai mežs ir arī sakopts, ir patīkami staigā un tamlīdzīgi. Mežs aug salīdzinoši lēni, tas aug tikpat ātri un dzīvo tikpat ilgi, cik cilvēks apmēram, tāpēc ar vienu cilvēka mūzu nepietiek vajag mācīties arī no citiem. Vienu dienu es te vairs nebūšu, bet tas mežs paliek šeit dzīvot, "
Konkursa „Sakoptākais mežs" žūriju pārstāv LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Meža departaments meža stratēģijas un politikas nodaļas vietniece Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte, “Latvijas mazpulki” padomes vadītāja Ilze Kļava.
Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies vēl vienā izbraukumā - 18. augustā, lai apciemotu īpašumu “Segļi” un “Grantiņi” īpašniekus Kuldīgas novadā. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu.
Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla iegādei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai „Zelta čiekurs" nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu".
Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Trešais izbraukums:
Pagājušajā nedēļā Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija devās noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā. 18. augustā žūrijas pārstāvji klātienē vērtēja divus meža īpašumus - “Segļi” un “Grantiņi” Kuldīgas novadā. Noslēdzoties konkursa otrajai kārtai, žūrija veiks detalizētu izvērtēšanu, bet rezultāti tiks paziņoti meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasniegšanas ceremonijā decembrī.
Kurzemē žūrija apskatīja divus meža īpašumus, kuru saimnieki izvēlējušies dažādas meža apsaimniekošanas metodes un kuru saimnieki ir ieguldījuši pamatīgu darbu vairāku gadu garumā, lai to izkoptu un izaudzētu. Oskars Kugelans savā īpašumā “Grantiņi” rūpējas ne tikai par kokiem, lai tie augtu veselīgi, bet arī par apkārtējo dabu, piemēram, upīti un tajā mītošajām zivīm, kas šķērso Oskara īpašumu. Lai arī saimnieks ir saskāries ar izaicinājumiem, apkarojot mizgrauzi, viņš ir ticis ar to galā un turpina mežu kopt, katru otro gadu izkopjot arī jaunaudzes.
Pie Valda Kalna komisija apskatīja 29 hektārus lielo īpašumu “Segļi”, kurš Valdim kā dzimtas īpašums jau septītajā paaudzē tika atstāts mantojumā. Saimnieks tajā darbojas ar īpašu rūpību, lai vēlāk īpašums varētu pāriet viņa bērnu īpašumā, kuri jau tagad mežsaimniecības darbos palīdz ik dienu. Pēdējo divu gadu laikā, īpašumā ir veikti būtiski ieguldījumi meliorācijas sakārtošanā un uzturēšanā, jo īpaši atjaunojot grāvju tīklu ap ceļu, kur vēl 1974. gadā kursēja bānītis.
Runājot par iespaidiem, kas gūti, viesojoties visos septiņos meža īpašumos, LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzīst, ka saimniekus vienojošais elements ir mežu apsaimniekošanas daudzveidība. Katrs no īpašumiem apsaimniekots citādāk. "No katra saimnieka mēs dzirdējām citu mežu apsaimniekošanas filozofiju, taču pielietoto metožu rezultāti ir labi piemēri, ko rādīt gan citiem saimniekiem, gan pārējai sabiedrībai. Mežu apsaimniekošana ir grūts darbs, tāpēc ir prieks par to, ka mums ir šādi saimnieki, kas gatavi dalīties savā pieredzē un, iespējams, kļūt par paraugu citiem," skaidro A. Muižnieks.
Konkursa „Sakoptākais mežs" žūriju pārstāv LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Meža departaments meža stratēģijas un politikas nodaļas vietniece Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte, “Latvijas mazpulki” padomes vadītāja Ilze Kļava.
Otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi viesojās septiņos meža īpašumos - „"Taurupes" Madonas novadā, "Jaunroži" Cēsu novadā , "Kalakolni" Krāslavas novadā, "Birztaliņas" Ludzas novadā, "Cirmas atpūtas bāze" Rēzeknes novadā, "Grantiņi" un “Segļi” Kuldīgas novadā.
Finālisti
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa „Sakoptākais mežs” žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus, un jau rīt, 1. decembrī tiks paziņots visaugstāk novērtētais meža īpašnieks. Starp konkursa finālistiem ir īpašuma “Segļi” īpašnieks Valdis Kalns no Kuldīgas novada, īpašuma “Birztaliņas” īpašnieks Ludvigs Karvelis no Ludzas novada un īpašuma “Taurupes” īpašnieks Juris Mālakalns no Madonas novada.
Konkursa pirmās vietas un balvas „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” ieguvējs tiks nosaukts Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs” apbalvošanas ceremonijas laikā š.g. 1. decembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lielajā aulā, Lielajā ielā 2, Jelgavā. Pasākums tiešraidē būs skatāms arī portālā la.lv.
„Ikviens no īpašniekiem, ko šogad konkursa laikā satikām, ir atšķirīgs, taču visi redzētie meži var kalpot kā labi piemēri citiem mežu apsaimniekotājiem. Mēs skaidri redzējām, ka kopts mežs aug krietni labāk nekā nekopts mežs. Tas ir liels darbs, kas tur jāiegulda. Meža īpašnieki dara visu, lai īpašums kļūtu iespējami labāks, jo galu galā viņi to atstās saviem bērniem. Nevajadzētu uztraukties par to, ka meža īpašnieki savus īpašumus apsaimnieko nepārdomāti, neracionāli,’’ norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Visu konkursa dalībnieku īpašumos varēja saskatīt milzīgo darbu, ko viņi iegulda sava īpašuma uzturēšanā, radot pārliecību, ka mežos tiek saimniekots atbildīgi. Žūrija atzina, ka mežsaimnieki Latvijā kļūst arvien lemtspējīgāki un kompetentāki.
Apbalvošana
Meža nozares pārstāvji aizvadījuši vienu no svarīgākajiem nozares pasākumiem - gada balvu "Zelta čiekurs" pasniegšanu. Pasākuma laikā tika paziņots konkursa "Sakoptākais mežs" laureāts - galveno balvu un praktiski pielietojamu motorinstrumentu jaunaudžu kopšanai, saņēma "Taurupes" īpašnieks Juris Mālakalns no Madonas novada.
Tāpat tika apbalvoti saimniecības "Birtzaliņas" īpašnieks Ludvigs Karvelis no Ludzas novada un saimniecības "Segļi" īpašnieks Valds Kalns no Kuldīgas novada.
Juris Mālakalns savu pirmo meža īpašumu iegādājies vēl deviņdesmitajos gados – četrdesmit piecus hektārus – privatizējis, izmantojot sertifikātus. Nu jau šomežu apsaimniekoju 27 gadus un Madonas novadā apsaimnieko vairāk nekā 500 hektārus zemes. Gandrīz visas platības, kuras nocērt, viņš atjaunoja stādot. Vai tur bijusi apse vai baltalksnis, atjaunoju ar egli vai bērzu. Tad sanāk kopt vienreiz gadā četrus gadus pēc kārtas. Pirmajās stādītajās egļu audzēs jau esmu veicis krājas kopšanas cirti. Juris uzskata, ka mežsaimniecība ir Latvijas tautsaimniecības mugurkauls, kas rada lielu pievienoto vērtību gan valsts ekonomikai, gan cilvēkiem.
Galvenajai balvai konkursā "Sakoptākais mežs" bija nominēti arī saimniecības "Birtzaliņas" īpašnieks Ludvigs Karvelis no Ludzas novada un saimniecības "Segļi" īpašnieks Valds Kalns no Kuldīgas novada, kas saņēma dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla iegādei.
""Zelta čiekurs" ceremonija ir brīdis, kad varam pateikt paldies ikvienam saimniekam, kurš ikdienā strādā, lai koptu savu mežu, praksē ieviestu ilgtspējīgu saimniekošanu un rūpētos, lai zināšanas par mežu tiktu nodotas no paaudzes paaudzē. Atskatoties uz gadā paveikto, satiktajiem meža īpašniekiem, kā arī konkursa dalībniekiem, varu teikt, ka mums ir ļoti daudzi saimnieki, kuru paveiktais darbs var kalpot par piemēru citiem un arī sabiedrībai parādīt to, kādi pūliņi tiek ieguldīti mežu apsaimniekošanā. Ikviens, kurš savu dzīvi saistījis ar mežu, zina, ka tas ir grūts darbs, tāpēc svarīgi to novērtēt. Sakām lielu paldies ikvienam, kurš šogad pieteicās konkursā, lai dalītos savā pieredzē un sniegtu piemēru tiem, kas vēl tikai sāk strādāt mežsaimniecībā," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Šogad konkursā tika saņemti 9 pieteikumi no Madonas, Cēsu, Krāslavas, Rēzeknes, Ludzas, Kuldīgas novadiem. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti septiņi meža īpašumi, kurus žūrijas locekļi devās vērtēt klātienē.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.