Neraugoties uz ES sankcijām, kas kopš 2022. gada aprīļa aizliedz Krievijas un Baltkrievijas koksnes importu, jaunākā analīze liecina, ka pārmarķēta koksne joprojām nonāk ES tirgos satraucošos apmēros. Tikai no 2025. gada februāra līdz aprīlim ES valstis importēja aizdomīgas bērza saplākšņa kravas vairāk nekā 273 miljonu eiro vērtībā no trešajām valstīm, tostarp Ķīnas, Gruzijas, Kazahstānas un Turcijas.
Importa apjomos līdere bija Spānija, tai sekoja Portugāle ar iepirkumiem 12 miljonu eiro apmērā, kas raisa nopietnus jautājumus par piegādes ķēžu caurskatāmību. Šīs valstis būtiski palielinājušas saplākšņa eksportu uz ES kopš sankciju ieviešanas, neskatoties uz to, ka tām ir ierobežotas vietējās ražošanas iespējas. Vides organizācijas brīdina, ka šādas nepilnības ne tikai grauj sankciju efektivitāti, bet arī apdraud atbilstību ES Atmežosanas regulai (EUDR), jo operatori nespēj garantēt materiālu patieso izcelsmi.
Avots: euractiv.com
