Latvijas Meža īpašnieku biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli LR Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un LR Ministru kabinetam.
Vēstuli LMIB kopsapulces laikā parakstījis 61 biedrības biedrs. Latvijas Meža īpašnieku biedrība sagatavotajā vēstulē norāda:
«Latvija nav ļoti bagāta ar liela apjoma derīgo izrakteņu resursiem, mēs nevaram balstīt savas valsts labklājību uz naftas vai dzelzsrūdas ieguvi, taču mums ir zeme! Latvijas attīstība nav iedomājama bez zemes, kā viena no galvenajiem Latvijas resursiem, pārdomātas un efektīvas apsaimniekošanas. Meža nozare, savu ieguldījumu valsts tālākā attīstībā, redz produktīvāku, kvalitatīvāku mežaudžu audzēšanā, tādējādi, labāk izmantojot zemes resursus, palielinot koksnes pieaugumu un krāju. Latvijā vēl joprojām pastāv virkne normatīvi noteiktu nosacījumu, kas zemes saimniekam liedz pieņemt pamatotus saimnieciskos lēmumus, tādēļ nozares organizācijas ir ierosinājušas un Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumu projektu «Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā». Jāatzīmē, ka tas ir paveikts ievērojot jau iepriekš apstiprinātus politikas plānošanas dokumentus, Saeimas uzdevumu un Ministru prezidenta rezolūciju.
Diemžēl patlaban nākas secināt, ka projekts ir izsaucis dažu esošā stāvokļa saglabāšanā ieinteresētu biedrību pretdarbību, ko tās pamato ar vispārīgām runām par dabas aizsardzību, ignorējot zinātnieku viedokli un mežsaimnieku - praktiķu argumentus.
Gan zinātniskajos pētījumos, gan praksē Latvijā ir pierādīts, ka sausās minerālaugsnēs, kādās aug aptuveni 16 procentu priežu mežu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (300 metri līdz 5 kilometri no jūras, bet ne 300 metru kāpu zonā), kur līdz šim ir atļautas tikai izlases cirtes, priežu atjaunošana nenotiek sekmīgi. Jau patlaban vietās, kur ir bijušas izlases cirtes, bet pēc tam stādītas priedes, ir iespējams pārliecināties, ka šāds eksperiments ir izrādījies neveiksmīgs.
Šādas vietas pārsvarā pārņem lapu koki un krūmi, bet priedes, kas ir saulmīles un kuru augšanai ir nepieciešams daudz gaismas, tur neaug, un nākamo paaudžu dzīves laikā, šādi saimniekojot, tur vairs nebūs priežu mežu. Grozījumu pretinieki iesaka biotopu atjaunošanai ļaut notikt dabiskā ceļā. Taču viņi aizmirst, ka priežu audzes tur lielākoties ir stādītas un dabiskā ceļā atjaunosies bērzi un citi koki, lazdas vai platība aizzels ar zāli, nevis priedes. Lai nodrošinātu normālu priežu mežaudžu atjaunošanu, grozījumi paredz atgriezties pie kārtības, kādu Latvijas mežsaimnieki ir īstenojuši gadu desmitiem un simtiem, un atļaut šajā teritorijā ierobežota lieluma kailcirtes.
Grozījumi arī paredz mainīt ciršanas caurmērus eglēm, priedēm un bērziem. Ierosinājums balstās uz Latvijas, Igaunijas un citu Baltijas jūras valstu zinātnieku pētījumiem, ka pēdējos gadu desmitos koku augšanas gaita Eiropā ir mainījusies. Caurmēru samazināšana vienai daļai audžu un palielināšana citai, ļaus racionālāk izmantot Latvijas dabas bagātību - mežu, izaudzēt lielāku koksnes ražu, veidot noturīgākas mežaudzes, kas ir būtiski palielinoties klimata pārmaiņu izsauktajiem ekstrēmiem, palīdzēs saglabāt saimnieciski vērtīgāko koku sugu īpatsvaru, kā arī palielinās meža kapitālvērtību. Jāpiebilst, ka caurmēra izmaiņas neskar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslas sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzes.
Vienlaikus ir paredzēts arī paaugstināt prasības attiecībā uz galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi». Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
Mēs uzskatām, ka izstrādātie grozījumi ir zinātniski pamatoti un atbilst gan Latvijas vides bagātību saglabāšanas, gan racionālas saimniekošanas interesēm. Mēs aicinām Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Ministru kabinetu atbalstīt izstrādātos grozījumus un nepieļaut nepamatotus eksperimentus ar priežu audzēm, kuru turpināšana var beigties ar to, ka nākamajām paaudzēm netiks saglabāti piejūras priežu meži.»
