Ziemā mežs iegrimst šķietamā mierā, taču tieši šajā laikā jaunaudzes ir visvairāk apdraudētas. Kad zemi sedz sniega kārta, pārnadži – staltbrieži, stirnas un aļņi – dodas meklēt barību tur, kur to visvieglāk atrast, tostarp jaunajos stādījumos. Lai pavasarī mežs atkal mostos vesels un spēcīgs, gan meža īpašniekiem jāveic savlaicīgi aizsardzības pasākumi, gan medību kolektīviem jāpilda saistības. Par to, kā vislabāk sagatavot jaunaudzes ziemai un kā sadarbībā ar medniekiem novērst to postījumus, stāsta AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Meža aizsardzības daļas vadītājs Edijs Leišavnieks.
Kāpēc jaunaudžu aizsardzība ir svarīga un kad ir īstais brīdis parūpēties par jauno kociņu stādījumiem?
Atjaunotā mežaudze prasa regulāru uzraudzību, nevar tā vienkārši iestādīt un aizmirst par to. Vasaras periodā jāseko līdzi, vai konkurējošie zālaugi nesākt pāraugt iestādīto mērķa sugu, noēnojot iestādīto koku. Tāpat jāseko līdzi, lai konkurējošie koki nav pārāk lielā skaitā, jo tad jāsāk plānot to nozāģēšanu, lai ļautu kociņam augt netraucēti. Gan jauno kociņu dzinumi, gan svaigā stumbru miza ir sevišķs gardums briežu dzimtas dzīvniekiem.
Īstais laiks, kad veikt pasākumus jaunaudžu aizsardzībai no briežu dzimtas dzīvnieku iespējamiem bojājumiem, ir tieši tagad – veģetācijas perioda beigās, kad koki ir pārstājuši augt.
Ņemot vērā gan mūsu klimatiskos apstākļus, gan sniega segas biezumu, pamežā atrodamā barības bāze ziemā dzīvniekiem bieži vien nav pieejama, tādēļ tie izvēlas bojāt mūsu mērķtiecīgi stādīto priedi vai egli, noplēšot mizu no koka vai nograužot centrālo dzinumu vai sānu zarus, tādā veidā ietekmējot koka augšanu nākamā gada pavasarī. Šis ir galvenais iemesls, kādēļ tieši rudens periodā jāveic jaunaudžu aizsardzības pasākumi.
Galvenie postītāji ir tieši pārnadži vai jaunaudzēm ir arī citi draudi?
Potenciālos meža bojājumus var radīt meža dzīvnieki, dažādi kukaiņi un slimības, vējš, uguns, sniegs, ūdens, kā arī invazīvās sugas. Ziemā, piemēram, sasalstošs lietus vai bieza sniega sega var nolauzt vai noliekt kociņu tik pamatīgi, ka pavasarī tas vairs nevar piecelties un rezultātā var nokalst vai iet bojā. Ja tādi apstākļi iestājas, nekas cits neatliek kā sniega vai ledus kārtu mehāniski dabūt nost no koka, nokratot lieko svaru. Vasaras periodā jaunaudzes neatgriezeniski var ciest no meža ugunsgrēkiem. Ja ugunsgrēks ir izcēlies jaunaudzē, tad, visticamāk, ieguldītais darbs būs jāsāk no jauna.
Galvenās slimības jaunaudzēs ir dažāda veida skujbires un rūsas sēnes. Savukārt galvenie kukaiņi, kas apdraud jaunaudzes, ir smecernieku un tinēju dzimtas kukaiņi. Tomēr lielākais jaunaudžu drauds ir briežu dzimtas dzīvnieki, jo tiem ziemā stādītie koki ir viena no barības bāzēm.
Trīs lielākie jaunaudžu kaitnieki ir staltbriedis, stirna un alnis, jo citi dzīvnieki jaunaudzēm nespēj nodarīt tik liela apmēra postījumus.
Kuras koku sugas pārnadžiem šķiet īpaši garšīgas un tādēļ visvairāk pakļautas postījumiem?
Primāri tā ir priede, bet riskam ir pakļautas praktiski visas koku sugas. Protams, viss ir atkarīgs arī no dzīvnieku koncentrācijas un blīvuma konkrētajā teritorijā. Ja teritorijā staltbriežu populācija ir liela, tad tiks bojātas arī mazāk garšīgas koku sugas.
Egļu mežaudzei izteiktāks bojājumu periods parasti iestājas nedaudz vēlāk nekā citām sugām. Tas ir saistīts ar to, cik blīvi zari izvietoti gar stumbru – jo tie ir tuvāk cits citam, jo grūtāk briežiem piekļūt koka stumbram. Kad egle sasniedz apmēram 20–30 gadu vecumu, tad staltbrieži biežāk bojā tās mizu, bet jaunākas, 2–4 gadus vecas egles tos parasti neinteresē. Eglēm visvairāk postījumu nodara tieši stirnas, jo centrālais dzinums ir salīdzinoši tievs, tādēļ ziemā, kad egļu dzinumi atrodas virs sniega, tie bieži ir pirmā izvēle stirnu ēdienkartē.
Kuros Latvijas reģionos jaunaudzēm ir vislielākais apdraudējums?
Jaunaudžu postījumi ir novēroti visā Latvijas teritorijā, tomēr lielākā staltbriežu koncentrācija ir Kurzemes reģionā, savukārt lielākā aļņu populācija – Latvijas austrumu daļā.
Lielākie postījumi ir novēroti tieši Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionā, tam seko Zemgales reģions un Austrumvidzemes reģions, kur arī ir salīdzinoši liela pārnadžu populācija.
Pēc LVM datiem vismazākie postījumi ir Rietumvidzemes reģionā – Limbažu, Valmieras pusē, kā arī Dienvidlatgales reģionā. Jāteic, ka postījumu apjoms ir ļoti cieši saistīts arī ar Valsts meža dienesta uzskaites datiem uzskaites vienībās, respektīvi – tajās uzskaites vienībās apgabalos, kur medījamo dzīvnieku novērtējums ir liels, ir fiksēts arī vairāk postījumu.
Cik īsā laikā pārnadži var nopostīt jaunaudzi, ja tā netiek aizsargāta?
Ziemas mēnešos dzīvnieki koncentrējas baros, tādēļ viss ir atkarīgs no bara lieluma. Ja jaunaudzē ieiet, piemēram, 50 staltbrieži, tad jārēķinās, ka katrs gribēs pagaršot vismaz vienu koku, kā rezultātā vismaz 50 kociņiem tiks nokostas galotnes. Ja jaunaudze nebūs aizsargāta, tad liela varbūtība, ka visiem iestādītajiem kociņiem galotnes var tikt nokostas.
Vai kociņš bez galotnes vairs nav dzīvotspējīgs?
Atkarīgs no bojājuma pakāpes, bojājuma vietas un audzes vecuma. Ja tā, piemēram, ir tikko šogad pavasarī iestādīta priede, kas rudenī ir 40–50 centimetrus gara, tad, paliekot bez galotnes, kociņš var pavasarī izdzīt jaunu galotni no kāda sānu zara, bet, protams, nākamajā gadā atpaliks augšanā.
Savukārt, ja briedis nokodīs galotni 3–4 gadus vecai priedei, ir liels risks, ka koks aizies bojā nokalstot.
Runājot par bojājumiem, ko staltbrieži nodara, noplēšot mizu no stumbra, viss ir atkarīgs no bojājuma perimetra jeb apkārtmēra. Kokam ūdens un barības vielas plūst starp mizu un koksni, tādēļ, jo vairāk bojāta ir miza, jo paliek mazāk vietas, pa kuru barības vielas var nonākt līdz koka galotnei. Ja miza no stumbra tiek nograuzta vai noplēsta pilnā apkārtmērā, koks nokalst.
Kā Latvijā tiek regulēta pārnadžu populācija?
Staltbriežu populācija Latvijā ir novērtēta virs 60 000 īpatņiem, aļņu – ap 17 000, stirnu – 20 000. Ļoti liela loma populācijas stabilizēšanā un kontrolē ir medniekiem un medību kolektīviem. Valsts meža dienests nosaka maksimāli pieļaujamo nomedīšanas apjomu, un medniekiem šīs normas ir jāizpilda, lai populāciju noturētu optimālā līmenī, kāds būtu pieļaujams, lai tā neradītu papildu postījumus zemes īpašniekiem – mežsaimniekiem un lauksaimniekiem.
LVM uzskatām, ka Latvijā pārnadžu populācija ir pārāk liela – ja tā būtu par 20–30 tūkstošiem īpatņu mazāka, it sevišķi kritiskajos reģionos, tad postījumi krietni mazinātos.
Tiktu ietaupīti arī jaunaudžu aizsardzībai tērētie finanšu līdzekļi, kuriem pēdējos gados ir augšupejoša tendence. Rekomendējamais staltbriežu blīvums medību platībās ir ne vairāk kā 20 staltbrieži uz 1000 ha meža teritorijas.
Mednieki netiek galā ar uzdevumu vai valstī ir noteikts pārāk zems nomedīšanas apjoms?
Ja skatās "vidējo temperatūru visā slimnīcā", tad maksimāli pieļaujamais nomedīšanas apjoms valstī pēdējo 25 gadu laikā nav sasniegts un izpildīts. Tam var būt vairāki iemesli, tostarp nekorekts novērtētais apjoms.
Bet, ja skatāmies individuāli atsevišķus medību klubus, tad ir tādi, kas noteikto limitu ir pārpildījuši pat 110 un 120% apmērā, un ir tādi, kas knapi tiek galā ar 50%.
No vienas puses, tā ir laimes spēle, bet otrā pusē ir mednieka intereses – viņam ir svarīgi, lai mežā zvēru būtu pēc iespējas vairāk un jebkurā brīdī varētu tikt pie medījuma. Savukārt mēs uz visu situāciju skatāmies no mežsaimnieku viedokļa – mums ir svarīgi, lai atjaunotās platības būtu pasargātas no plašiem postījumiem, kas ietekmē jaunaudzi, liekot veikt papildu ieguldījumus, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasības.
Tādēļ sadarbojamies ar medību kolektīviem – individuālās pārrunās skaidrojam visas tehniskās nianses, norādām uz būtiskiem apstākļiem, ar ko saskaramies, lai medniekus mazliet sapurinātu un viņi nākamajā medību sezonā saņemtos cītīgāk izpildīt limitus.
Vai Latvijā medniekiem tiek piespriesti sodi vai citas sankcijas par noteikto limitu neizpildi?
No valsts puses nē, jo likumā ir noteikts maksimāli pieļaujamais nomedīšanas apjoms, bet ne minimālais, kā tas ir, piemēram, Igaunijā, kur medniekam ir obligāti jānomedī konkrēts apjoms.
Latvijā situācija ir šāda: ja mednieku klubam vai biedrībai tiek piešķirtas 100 staltbriežu atļaujas un medību sezonas beigās nav nomedīts neviens briedis, tad principā no valsts puses nav nekādu pārmetumu, iekasēta tikai maksa par izsniegtām atļaujām.
LVM ar mednieku kolektīviem ir līgumattiecības, kurās mēs sākam iestrādāt atsevišķus punktus par sankcijām, piemēram, ja tiek konstatēti paaugstināti jaunaudžu bojājumi, tad kolektīvs var saņemt sodu.
Kādas iespējas sadarboties ar medniekiem ir privāto mežu īpašniekiem?
Latvijā jebkurš zemes īpašnieks ir medību tiesību īpašnieks, un viņš šīs tiesības var izmantot pats vai arī nodot kādam citam.
LVM lielāko apsaimniekoto teritorijas daļu uz nomas līgumu pamata esam nodevuši medību kolektīviem, un līdzīgā veidā arī privāto mežu īpašnieki var slēgt līgumus ar medību kolektīviem, lai atrunātu abu pušu tiesības un pienākumus.
Ko vēl meža īpašnieks var darīt lietas labā? Kādas aizsardzības metodes ir pieejamas, lai jaunaudzes labāk pārziemotu?
Jauno koku aizsardzībai tiek lietoti repelenti, kas tiek smērēti vai izsmidzināti uz kociņa centrālā dzinuma vai stumbra. Koku stumbri tiek aizsargāti arī ar īpašām aizsargspirālēm, kas tiek aptītas apkārt koka stumbram. Tāpat meža aizsardzībai no dzīvnieku postījumiem izmanto arī citus mehāniskos aizsardzības līdzekļus, piemēram, aizsargžogus, aizsargsietus, nemazgātu aitu vilnu, klipšus u.c. Arī LVM to katru gadu dara ļoti lielos apjomos, lai dzīvnieki mazāk bojātu jaunos kokus. Izmantojamie līdzekļi atšķiras pēc pielietojuma. Ļoti efektīva ir smilts–līmes maisījuma pasta, kas jāuzklāj uz galotņu dzinumiem. Nokožot šādi apstrādātu galotni, briedis mutē sajūt smiltis un saprot, ka nebūs laba doma pusdienot šajā jaunaudzē.
Kociņus var apsmidzināt arī ar smakojošu aizsardzības līdzekli, kas pārnadžiem ir netīkams, tādēļ tiem zūd vēlme atrasties konkrētā teritorijā. Koka stumbru var aizsargāt ar mehāniskiem līdzekļiem, ko apliek ap stumbru, lai briedis nevar noplēst mizu.
Svarīgi, lai aizsardzības pasākumi tiek veikti pietiekami labos laikapstākļos, kad koki ir sausi un temperatūra ir ap 10 grādiem.
Tad ir vislabākais laiks, lai līdzeklis spētu nožūt un pildīt savu funkciju nākamos 4–6 mēnešus, kad kokiem ir lielākais risks tikt bojātiem.
Kādas kļūdas mežu īpašnieki visbiežāk pieļauj, cenšoties pasargāt jaunaudzes?
Lielākā kļūda ir līdzekļu uzklāšanai nepiemēroti laikapstākļi un nepareizi izvēlēts laika periods – daudzi cenšas aizsardzības pasākumus paveikt maksimāli vēlu, cerot, ka tad aizsardzības efekts būs ilgāks.
Ne visi aizdomājas, ka ir svarīgi noslēgt nomas līgumu ar medību kolektīvu, lai mednieki konkrētajā meža īpašumā var organizēt dzinējmedības un kontrolēt dzīvnieku populāciju.
No juridiskā aspekta ir ļoti svarīgi, lai šis jautājums būtu sakārtots un mednieki droši varētu darīt savu darbu. Medību kolektīviem nevar pārmest to, ka meža zvēri ir nopostījuši jaunaudzes, ja paši meža īpašnieki nav paveikuši preventīvos pasākumus jaunaudžu aizsardzībai.
Avots: tvnet.lv
