Egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās un postījumus Gaujas Nacionālais parks (GNP) piedzīvo jau vairākus gadus. Privāto mežu īpašnieki, no kuru tuvu 56% mežu platību pieder GNP meža zemēs, uzskata, ka jaunie Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi cīņu ar šo kaitēkli vēl vairāk apgrūtinās. Vaboles negaida ierēdņu lēmumus, bet īpašnieki zaudē gan kokmateriālus, gan uzticību sistēmai.
Kopējā GNP teritorijas platība ir 92 895 ha, lielākā daļa zemes ir privātīpašumā, kopā 67 % no GNP platības (tas ir no visas platības, nevis tikai mežiem). Meži, krūmāji un purvi aizņem aptuveni 60%. Atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) datiem (2022) nedaudz vairāk nekā puse – 56% meža zemju platību GNP pieder fiziskām vai juridiskām personām, atlikušie 44% platības ir valsts vai pašvaldību īpašums. (DAP)
Egles aiziet bojā
“Vēl neesmu veicis precīzus aprēķinus, bet vizuāli egļu audze 10 ha ir gājusi bojā,” saka Jānis Driba, privātā meža īpašnieks, kura īpašums atrodas GNP teritorijā. “Konstatējot masveida astoņzobu mizgrauža bojājumus, griezos pie bio eksperta/mežu taksatora par to, vai ir iespējams vērtēt situāciju mežaudzē un noņemt biotopa statusu, lai varētu veikt sanitāro kailcirti. Sapratu, ka notika eksperta konsultācija ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un atbilde bija, ka tas nav iespējams. Šajos mežu nogabalos ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība – pēc DAP koncepcijas veicinām mirušās koksnes apjoma palielināšanu?
Kā ir ar CO izmešiem, ko rada trūdoši koki? Nav atbildes. Ar GNP likumu ir aizliegts stādīt jaunu mežu.”
Driba meklē atbildes: “Cēsu nov, Drabešu pag.”Pūcēs” 2024.gada 25.oktobrī notika zemkopības ministra Armanda Krauzes vadītā Meža konsultatīvās padomes izbraukuma sēde. Jautāju toreiz, VMD un DAP darbinieku un uzaicināto ieinteresēto personu tikšanās reizē, kāds tad būs mežs pēc 5-15 vai vēl vairāk gadiem? DAP nevarēja vai negribēja atbildēt.”
Ko šobrīd nosaka likums?
GNP likums nosaka, ka visā parka teritorijā aizliegts bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, tādēļ DAP un VMD nav pamata atļaut veikt sanitārās cirtes mežaudzēs, kurās konstatētas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājami biotopi. 2020. gadā Saeima pieņēma grozījumus Gaujas Nacionālā parka likumā. Grozījumi paredz, ka GNP dabas lieguma zonā bez meža apsaimniekošanas plāna (MAP) atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē, ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās (izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos). Darbība ir atļauta pēc VMD sanitārā atzinuma un DAP pozitīva atzinuma saņemšanas, turklāt DAP atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc VMD pieprasījuma saņemšanas.
Pateicoties šiem grozījumiem, tie meža īpašnieki, kuru zeme atrodas GNP dabas lieguma zonā un meža īpašumam nav apstiprināta MAP, var vienkāršāk veikt sanitārās cirtes un tādējādi ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību. (VMD)
Mizgrauža apkarošana
Regulāra meža monitorēšana ļauj atklāt, ka mizgrauzis nonācis līdz vērtīgajai mežaudzei. Lai efektīvi cīnītos, ir svarīgi savlaicīgi reaģēt uz pirmo invāzijas pazīmju parādīšanos.
Ja konstatēti kaitēkļi, tad nepieciešama sanitārā cirte – gadījumos, ja skarto koku skaits uz 1 ha (vai mežaudzi, kura ir mazāka par 1 ha) ir vismaz 10, sanitārajā vienlaidu cirtē jācērt mežaudzi vai tās daļu.
Sanitāro vienlaidus cirti veikt patvaļīgi nav atļauts.
Laika posmā no 1. aprīļa līdz 31. augustam jāiegūst apliecinājums koku ciršanai sanitārajā cirtē no VMD piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma vai DAP pozitīva atzinuma (ja tāds nepieciešams).
Pēc cirtes pabeigšanas, ja cirsmas platība ir lielāka par 0,8 ha, tajā jāizvieto feromonu slazdi. Tas piesaista un iznīcina pieaugušās vaboles, samazinot populāciju. Slazdu izvietošanu veic VMD speciālisti, izvērtējot cirsmas un piegulošo audžu apstākļus.
Pēc būtības jau nokaltušu egļu nociršana nav pasākums, kas ierobežo mizgraužu izplatību, bet gan īpašnieka vēlme iegūt koksni, kamēr tai vēl ir kāda saimnieciska vērtība.
Aiz noteikumiem mežu neredz?
Privātā meža īpašnieks Ainārs Amantovs ir viens no tiem, kurš nebaidās raksturot situāciju skarbiem vārdiem: ”Sabiedrībā apzināti tiek veidots viedoklis, ka “ar mežu apsaimniekošanu Latvijā viss ir slikti, meži tiek izcirsti, te būs tuksnesis”, utt. Tikai žēl, ka sabiedrībai netiek parādīts, kā izskatās mežs, kurā ilglaicīgi ir aizliegta saimnieciskā darbība. Apzinos, ka visa šī “viedokļu un priekšlikumu iesniegšana” jaunajiem Gaujas NP apsaimniekošanas noteikumiem ir tikai “ķeksīša pēc”. Tāpat neviens neko netaisās uzklausīt un mainīt!
Gaujas nacionālā parka vietējo iedzīvotāju dzīve un iespējas saimniekot savā īpašumā ar domu par kvalitatīvu, sakoptu mežu nākotnē, nevienu neinteresē.
Plašās GNP teritorijās ir izveidojušās vietas, kur orientieristi vairs nerīko savas sacensības, jo tas ir bīstami, sēņotāji un ogotāji nevar izspraukties pie sēnēm un ogām, pārgājienos gājēji nevar pārvietoties pa taciņām un celiņiem, meža dzīvniekiem ir jāmaina savas pārvietošanās takas, jo vecās egļu audzes ir sabrukušas, sagāzušās.”
Amantovs ir profesionāls mežu nozares speciālists, kurš laika posmā no 1992.gada līdz 2006.gadam strādājis GNP par mežzini: “Mēs arī tajos laikos saskārāmies ar mizgraužu bojājumiem, nepārtraukti monitorējām vecās mežaudzes. Ja atradām svaigus mizgraužu “perēkļus”, tad, operatīvi, neatkarīgi no gadalaika, izzāģējām apkārt šim “perēklim” visas egles 25-30 m rādiusā un izvācām no meža. Savukārt, ja tagad paceltu dronu un nofilmētu mežaudzes, kas aug gar Gauju no Cēsīm līdz Līgatnei, atklātos postaža – brūkošas un sabrukušas egļu audzes, kas, pie mazākā vēja gāžas zemē.”
Tāpēc Amantova vērtējums par izmaiņām, ir skarbs: ”Jaunie GNP noteikumi vēl vairāk pasliktinās jau tā briesmīgo GNP mežaudžu un meža īpašnieku stāvokli. Saimniekošana esošajā GNP Dabas lieguma zonā kļūs simboliska, bet jaunizveidotajā Dabas parka zonā tā būs līdzīga līdzšinējai Dabas lieguma zonai. GNP neitrālās zonas platība samazinās uz pusi. Neitrālā zona ir tā, kurā bija visvieglākie saimniekošanas noteikumi.”
Kā Meža īpašnieku biedrības “Dižsils” valdes priekšsēdētājs Amantovs cenšas aizstāvēt ne tikai mežu īpašnieku intereses, bet arī mežu. Šogad martā iesniedza plašus iebildumus sakarā ar “Noteikumu projekts Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiem”, jo nevairās teikt, ka tas ir pamatīgs brāķis, kas būtu jāpārstrādā. “Problēmas jau nav tikai ar mežiem”, Amantovs vērš uzmanību uz to, ka Gaujas NP neitrālās zonas platība ir samazinājusies par 6233 ha, “Pārsvarā šīs teritorijas ir ap pilsētām, ciematiem.
Daudzi cilvēki ir iegādājušies zemi neitrālajā zonā, lai, piemēram, celtu māju, attīstītu uzņēmējdarbību. Tagad šie plāni varētu būt sagrauti, jeb, labākajā gadījumā, krietni pabojāti.”
Vai zaudēsim biotopus?
“Par šī gada postījumiem vēl ir pāragri spriest — pašlaik vēl nav novēroti 2025. gada pavasarī bojāti koki,” skaidro Jānis Pētersons, kurš GNP teritorijā apsaimnieko 17 īpašumus ar kopējo platību ap 240 ha. Pētersons ir iesaistījies arī Latvijas Meža īpašnieku biedrībā. “Šobrīd vienīgais, ko varam novērot un vizuāli labi saskatīt, ir pagājušā gada vasaras beigu un rudens laikā invadētās egles. Tās mežā šobrīd ļoti izteikti izceļas, un pat cilvēkam bez priekšzināšanām ir skaidrs, ka ar eglēm kaut kas nav kārtībā — tām vairs nav zaļu skuju un miza sāk lobīties nost,” vērtējot situāciju GNP kopumā, mežsaimnieks secina, “Egļu audzes ir ļoti nopietni bojātas, daudzas pilnībā iznīkušas. Ir vietas, kur veiktas sanitārās vienlaidus cirtes, taču lielākajā daļā teritoriju nekāda darbība nav notikuši.
Skats uz kādreizējām skaistajām egļu audzēm no estētiskā viedokļa ir bēdīgs. Iespējams, šīm audzēm ir izveidoti kādi aprobežojumi vai ir izvirzīti citi mērķi dabas aizsardzības kontekstā, kas neļauj veikt saimniecisko darbību.”
Pētersons stāsta par šā brīža situāciju: ”Mūsu apsaimniekotajos mežos egļu audzes tiek regulāri apsekotas, un, pateicoties VMD izdotajam rīkojumam, kura mērķis ir aizsargāt vērtīgās egļu audzes, šobrīd varam būt salīdzinoši mierīgi. Ja tiek konstatēti svaigi mizgraužu bojājumi, ir iespējams ātri un vienkāršoti saņemt ciršanas apliecinājumu sanitārajai vienlaidus cirtei.”
Taču ir jautājumi, uz kuriem viņš gribētu saņemt skaidru atbildi: “Nedaudz diskutabla ir interpretācija par sezonālo liegumu saimnieciskajai darbībai mežos.
Valsts no vienas puses uzdod īpašniekam pienākumu veikt darbības, lai nepasliktinātu sanitāro stāvokli mežā, bet no otras puses neļauj ātri rīkoties, lai maksimāli efektīvi cīnītos ar šo kaitēkli. Šī problēma ir visās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās.
Mēs nevaram veikt mežsaimniecisko darbību laika posmā no 15. marta līdz 31. jūlijam. Konkrēti GNP ir noteikts, ka situācijās, kad slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju, mēs teorētiski varam veikt darbību arī lieguma laikā, bet, diemžēl, atsevišķām uzraugošām iestādēm ir cits viedoklis, un tiek uzskatīts, ka šis ir tikai koksnes ieguves veids. Pēc būtības, tieši vilcināšanās radīs tikai lielākas un plašākas vienlaidus cirtes vai arī daudz vairāk tiks bojātas audzes, kur saimnieciskā darbība nav atļauta.
Šāda situācija rada jautājumu — ja mēs egļu audzē esam identificējuši biotopu, tad kādēļ mēs neko nedarām, lai tas tiktu saglabāts?
Bet lielākoties noskatāmies un pieņemam, ka radīsies cits biotops. Bet vai tā nav Eiropas Savienības maldināšana? Visticamāk, kādā no attīstības stadijām iznīkusī audze neatbildīs nevienam no biotopiem, un atliks tikai pieņemoši izteikt minējumus, ka ir dažādi struktūras elementi, kas potenciāli ļaus veidoties kādam jaunam biotopam, bet sākotnējās bezdarbības dēļ būsim to zaudējuši.”
Vēlas skaidrus “spēles noteikumus”
“Veicot saimniecisko darbību GNP teritorijā, mēs respektējam un ievērojam individuālos GNP noteikumus un labi apzināmies, ka šī teritorija nav paredzēta intensīvai mežsaimniecībai un šie nav saimnieciskie meži,” pauž Pētersons. “Patlaban visa darbība, ko mēs plānojam, ir stingri balstīta uz meža apsaimniekošanas plānu, kuru ir izstrādājis sertificēts eksperts, un šis plāns ir apstiprināts DAP, kura arī sertificē attiecīgās jomas dabas ekspertu. Šie plāni ir lielas investīcijas meža īpašniekam, tādēļ neizpratni rada situācijas, kad, spēkā esošam plānam, pēc kura mēs arī plānojam savu darbību, var veikt būtiskas izmaiņas, īpašniekam par to nezinot. Kā piemēru varam minēt situācijas no citu īpašnieku pieredzes, kad vietā, kur viens eksperts ir atļāvis veikt saimniecisko darbību, cits, īpašniekam nezinot, ir ielicis biotopu, kas GNP gadījumā automātiski aizliedz saimniecisko darbību, pat sanitārās cirtes.
Vēl amizantāku šo situāciju padara fakts, ka GNP pēc biotopu skaitīšanas, kuru veicis īpašniekam nezināms eksperts, un meža apsaimniekošanas plāna izstrādes, kur īpašnieks par šo pakalpojumu ir samaksājis, nepilna gada laikā uzrodas jauni biotopi.
Tātad ir bijis vēl kāds trešais eksperts, kurš ir pamanījis, ka biotops tomēr ir. Tad kurš eksperts ir darījis savu darbu nekvalitatīvi? Vai arī varam minēt vēl traģiskākas situācijas, kad DAP darbinieki, kuri nav eksperti, sniedz atzinumu un pieprasa īpašniekam piesaistīt ekspertu, jo potenciāli kādā teritorijā biotops varētu būt. Tādēļ šobrīd vairāk par mizgrauža radīto postu ir jāuztraucas par postu, ko meža īpašnieks var nodarīt pats sev, baidoties no tā, ka jebkurā laikā var aizliegt jebkādu darbību. Meža īpašnieki veic pastiprinātu saimniecisko darbību, kas noteikti nebūtu GNP teritorijas izveidošanas sākotnējais mērķis.”
Pētersons uzsver, ka ilgtermiņā meža īpašnieki vēlētos zināt skaidrus “spēles” noteikumus — kādi būs aprobežojumi, kādas būs kompensācijas un kāda būs attieksme no valsts iestāžu puses.
“Gribētos, lai atsevišķi inspektori savas pilnvaras neizmantotu savu privāto ideoloģiju un pārliecību subjektīvai lēmumu pieņemšanai attiecībā uz meža īpašniekiem, kuri savus mežus apsaimnieko jau vairākās paaudzēs.”
Ierēdņiem savs darbs
Dabas aizsardzības pārvalde sniedzot atbildes, skaidro, ka GNP likums aizliedz bojāt un iznīcināt ES nozīmes biotopus – ārpus biotopiem, tai skaitā dabas lieguma zonās, VMD izsniedz atļaujas mizgrauža postījumu likvidēšanai. Šajos gadījumos nav nepieciešams meža apsaimniekošanas plāns. Tāpat nav aizliegts cirst bīstamos kokus, to iepriekš saskaņojot.
Par izmaiņām noteikumos DAP atbild: “Tiesību aktu portālā var iepazīties ar plānotajām izmaiņām normatīvajā regulējumā (Projekta ID 24-TA-210, Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi), kas saistīti arī ar to, ka pārskatīs ierobežojumus un nosacījumus mežsaimnieciskajai darbībai. Noteikumu anotācijā gan raksturota pašreizējā situācija, gan iezīmēta nākotnes vīzija.”
Plānotās izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz iespēju veikt meža atjaunošanu (ko šobrīd normatīvais regulējums nepieļauj), atteikties no meža apsaimniekošanas plāniem un mazināt birokrātisko slogu gan meža īpašniekam, gan iestādēm. Vienlaikus ar izmaiņām funkcionālā zonējumā paredz stingrākas aizsardzības prasības tur, kur ir dabas vērtības, atslogojot ierobežojumus tur, kur dabas vērtību nav.
Jāņem vērā, ka GNP ir plašs interešu loks – ne tikai meža īpašnieki, bet arī skaļākas un klusākas atpūtas baudītāji, dabas vērotāji, sēņotāji un ogotāji – viedokļu ir daudz un dažādi, un paralēli teritorijā jāspēj nodrošināt ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzība. Līdz ar to savas intereses cenšas aizstāvēt gan meža īpašnieki, gan dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas – ar esošo regulējumu pilnībā apmierināti nav neviens. Jaunais regulējums ir kompromiss, lai dažādās intereses salāgotu.
Par situāciju ar mizgraužiem DAP izsakās cerīgi: ”Lielākā daļa postījumu Gaujas Nacionālajā parkā veikti iepriekšējos gados, šobrīd redzamās nokaltušās egles ir postījumu sekas no iepriekšējiem gadiem. Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” monitoringa dati liecina, ka šobrīd mizgrauža izplatība samazinās.”
Savukārt VMD uzdevis līdz 2025. gada 15. jūlijam VMD ģenerāldirektora izveidotajā ekspertu darba grupā atkārtoti izvērtēt mizgrauža savairošanās situāciju valstī. Izvērtējums balstāms uz LVMI “Silava” nacionālā monitoringa par meža veselības stāvokli 2025. gada pirmā pusgada ziņojumu, kurā veikts mizgrauža populācijas novērtējums, kā arī uz VMD apkopoto informāciju par izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC Latvija.
Avots: apollo.lv
