Saeima 24.janvārī pieņēma grozījumus aizsargjoslu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā gar elektropārvades līnijām. Būtiskākās izmaiņas ir aizsargjoslu paplašināšana meža īpašnieku mežā un iespēja meža īpašniekam prasīt elektroapgādes kompānijai atpirkt nozāģētos bīstamos kokus.
Grozījumu mērķis bija uzlabot elektropārvades līniju (EPL) drošību, un tie ir tapuši karstās diskusijās visa pagājušā gada garumā. Tā kā pāreja no gaisvadiem uz kabeļiem nav ātri realizējams pasākums, tad kā šā brīža risinājumus tika pieņemts lēmums par aizsargjoslu platuma ievērojamu palielināšanu. Ja līdz šim EPL līdz 20KV aizsargjoslas platums sakrita ar trases platumu un bija 13 metri, tad līdz ar grozījumiem kopējai aizsargjoslas platums nu ir 60 m, bet trases platums palielināts netiek (aizsargjosla sastāv no trases, tā ir platība kura atrodas tieši zem līnijas un kurā koki augt nedrīkst un pārējās daļas, kurā aug mežs). Šāds aizsargjoslu platību pieaugums nozīmē apgrūtinājums meža īpašniekam, jo aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt EPL drošību, tāpēc aizsargjoslā ir jānozāģē potenciāli bīstamie koki. Likumā ir paplašināta bīstamo koku definīcija un noteikts, ka šādi koki ir:
- - koki kuri ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;
- - koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
- - lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
- - koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
- - lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
- - lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;
- - bebru grauzti koki.
Tā kā Latvijā meža īpašumi ir nelieli (vidējā platība 8ha), tad katrā īpašumā nocērtamo potenciāli bīstamo koku skaits vairumā gadījumā ir mazs, kas nozīmē, ka meža īpašniekam koku zāģēšanas un savākšanas izmaksas var pārsniegt koku vērtību, kā rezultātā īpašniekiem tiek nodarīti zaudējumi. Turklāt jāņem vērā elektrolīniju tuvumu un darbu bīstamība, tādēļ koku ciršanu aizsargjoslā var darīt tikai cilvēki ar atbilstošu kvalifikāciju, kas pēc būtības izslēdz iespēju, ka bīstamos kokus varētu cirst paši meža īpašnieki. Ir skaidrs, ka koku ciršanu pārsvarā veiks energoapgādes biznesā iesaistītā komersanta nolīgtie pakalpojumu sniedzēji, kuri to darīs visā līnijas garumā. Tieši domājot par tiem meža īpašniekiem, kuriem ir nelieli meža īpašumi un nav resursu nocirsto koku savākšanai, vai arī to savākšana rada viņiem zaudējumus, likumā tika iestrādāta norma, kas paredz iespēju meža īpašniekam prasīt cērtamo koku atpirkšanu. Neskatoties uz šo loģisko prasību, kas nodrošinātu, gan iespēju meža īpašniekiem neciest zaudējumus, gan koku cirtējiem iespēju savākt būtiskus koksnes apjomus veicot potenciāli bīstamo koku ciršanu visā līnijas garumā un to pārdošanu, kas nozīmētu nocirstās koksnes ieplūšanu tautsaimniecībā nevis sapūdēšanu mežā, kas tieši tā arī notiek vietās, kur mazo koksnes apjomu to savākšana ir neizdevīga, gan likuma izmaiņu pieņemšanas gaitā, gan pēc pieņemšanas ir izskanējuši atsevišķi, mazākais, neprecīzi apgalvojumi, par kuriem vēlamies izteikt savu viedokli.
- 1. Negatīva sabiedrības viedokļa veidošanai tiek izmantots arguments, ka prasība par koku atpirkšanu būšot iemesls energoapgādes tarifu pieaugumam. Izanalizējot pašreizējo situāciju un likuma grozījumu potenciālo ietekmi uz situāciju nākotnē šāds viedoklis ir vairāk kā nesaprotams, jo, jau pašlaik energoapgādes uzņēmums kontraktē pakalpojumu sniedzējus, kas nodarbojas ar bīstamo koku ciršanu un trašu tīrīšanu. Vienīgais papildus darbs veicot koku cirtēju nolīgšanu, būtu papildināt līgumus ar punktu, ka koku cirtējs atpērk no īpašnieka nozāģētos kokus, ja tas tiek pieprasīts. Izmaksas no nolīgto koku cirtēju puses, ne elektroapgādes komersanta, būtu koksnes transportēšana. Ieguvums, kas nekur netiek minēts, taču būtu par transportēšanas izdevumiem lielākā peļņa no koku pārdošanas, jo atpirktos kokmateriālus ikviens saprātīgi domājošs uzņēmējs laidīs tālākajai pārdošanai. Kur šajā situācijā rodas nepieciešamība palielināt elektrības tarifus? Drīzāk tas ir mēģinājums novērst uzmanību no patiesajiem elektrības tarifu ietekmējošiem faktoriem, kas dažādu, iepriekš realizētu nepārdomātu enerģētikas politikas aspektu dēļ ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumu dzīvotspēju jau pašlaik un draud ar patiešām būtisku tarifu kāpumu nākotnē.
- 2. Apgalvojums, ka prasība par kokmateriālu atpirkšanu būtiski kavēs operatīvu energoapgādes komersanta darbību ir vairāk nekā nepamatots, jo prasība par atpirkšanu attiecas uz plānveida darbiem, kuri tiek plānoti un realizēti vairāku gadu garumā nevis situācijām, kad vēja vai sniega darbības rezultātā tiek bojāti koki un elektropārvades līnijas un tiks veikta to darbības operatīva atjaunošana.
- 3. Jaunā norma dos iespēju arī uzlabot plānveidā izcērtamo koku uzskaiti un īpašnieku informēšanu par nocirstajiem kokiem, jo LMIB tiek regulāri informēta par gadījumiem, kad koki tiek nocirsti bez īpašnieka informēšanas.
Visbeidzot, situācijā, kad būtiski palielinās apgrūtinātā teritorija, ir, mūsuprāt, nesaprotami pārmest meža īpašniekiem vēlēšanos izvairīties no tiešo zaudējumu rašanās Turklāt, nevis prasot kompensācijas, bet gan radot iespēju prasīt plānveidā cērtamo, ārpus trases augošo koku atpirkšanu, kas vienlaicīgi veicinātu kokmateriālu nonākšanu tālākajā pārstrāde, nevis to satrupēšanu mežā. Kā arī precīzāku cērtamo koku uzskaiti un līdz ar to arī precīzāku mežizstrādes pakalpojuma izmaksu noteikšanu, kas varētu nevis palielināt, bet gan tieši samazināt bīstamo koku ciršanas izmaksas.
