Marts iesākās ar siltiem saules stariem un sajūtu, ka daba atkal sāk mosties. Jau saņemtas ziņas par pirmajām ērcēm un mežos pamazām mostas arī citi kukaiņi. To vidū ir arī egļu astoņzobu mizgrauzis, kas ir viens no postošākajiem kaitēkļiem Eirāzijā.
Pērn egļu astoņzobu mizgrauži jau sāka mosties aprīļa pirmajās dienās un meklēt novājinātos kokus, kuros iemitināties un baroties. Lielākoties mizgrauži pārziemo sūnās, taču vaboles, kas ziemu pārlaidušas zem koka mizas, var izlidot ātrāk.
VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns: “Mizgraužu sezonai nav konkrēts datums, ja mēs runājam par pašu vaboļu lidošanu. Tas ir ļoti saistīts ar mūsu laikapstākļiem, temperatūru. Lai sāktu lidot, vajadzētu, lai vismaz divas nedēļas gaisa temperatūra ir ap +15.”
Šogad, lai arī ziema bija silta, precīzu laiku, kad mizgrauži varētu sākt mosties, vēl pateikt nevar, taču, vērojot marta laika prognozi, var secināt, ka tas nenotiks ātrāk kā aprīlī, kad arī sāksies mežizstrādes ierobežojumi.
“Skuju kokam, neatkarīgi, vai priede, egle, varbūt lapegle, kas mums ļoti reti gadās, izdalās sveķi jeb terpēni. Izdalītie terpēni ir signāls vabolēm, ka tur ir vīstošs koks, tātad ir potenciāla attīstības un barošanās vieta,” stāsta Oskars Zaļkalns.
Talsu novadā un tā apkārtnē iepriekšējos gados situācija ar mizgraužiem nav bijusi tik kritiska kā citviet Latvijā, jo izdevies tā izplatību kontrolēt.
“Ziemeļkurzemē ir ļoti laba situācija bijusi šajā ziņā. Mizgrauzis ir diezgan veiksmīgi likvidēts. Man ir sanākuši objekti Zemgalē, Dienvidkurzemē, kur ir diezgan slikta situācija - apkarošana nav laicīgi iesākta, tāpēc mizgrauzis ir izpleties tālāk.”
Visefektīvākais veids, kā cīnīties ar mizgrauzi, ja to pamana savlaicīgi, ir cirst bojātos kokus. Taču brīdī, kad koks jau ir sauss, tā vairs nebūs cīņa, bet gan seku likvidēšana.
“Kur mizgrauzis ir ticis, tur, labākajā gadījumā, izzāģēs kādu sauso gulsni ārā un būs malka. Tā tur būtu zāģbaļķi – kvalitatīvi sortimenti,” saka Mārtiņš Ralle.
Oskars Zaļkalns: “Otrs, ko daudzi iedomājas – feromonu slazdus. Viens – tas ir monitorings, otrs – piesaista lidojošās vaboles celmiem, ciršanas atliekām vai tamlīdzīgām lietām, lai viņas lido uz izcirtumu nevis uz audzi.”
Mārtiņš Ralle: “Mūsu firmu ierobežojumi varbūt ne tik ļoti skar, jo process ir diezgan garš. Ja pareizi izplāno, var izstrādāt visu, ko vēlas. Protams, vasarā lielākā problēma ir izstrādāt cirsmas, kas ir ar sliktiem un ekstrēmiem apstākļiem. Ja ir mizgraužu liegums, tad tās, ļoti iespējams, citā gadalaikā nevar izstrādāt.”
Agrīni pamanīt mizgrauzi var tikai pieejot tuvu kokam un rūpīgi izpētot, vai pie sakņu kakla ir brūni mizas grauzuma milti. Taču, ja kaitēkli laikus nepamana un neuzsāk cīņu pret to, sekas audzei var būt postošas.
Oskars Zaļkalns norāda, tas ir liels izaicinājums arī mežizstrādes uzņēmumiem, jo risks nopirkt īpašumu, kurā pavisam nesen iemitinājušies mizgrauži, ir augsts.
“Ja ir pāris koki, tad nākamais jau ir 30, tad jau ir pāris simti, un audze ir norakstīta. Tātad ekonomisko zaudējumu tas nodara ļoti ātri.”
Kokus novājina dažādi ārējie faktori – arī cilvēku neapdomīga rīcība, meža zvēri, kā rezultātā koks nespēj izdalīt pietiekami daudz sveķu, lai pats saviem spēkiem ar postošo kaitēkli cīnītos.
Sižets:
Avots: retv.lv
