Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotajam konkursam “Sakoptākais mežs”. Konkurss notiek jau astoto gadu, un šogad ir saņemti 15 pieteikumi no Cēsu, Bauskas, Rēzeknes, Preiļu, Aizkraukles, Tukuma un Dobeles novadiem.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Esam priecīgi, ka mežsaimnieki izmanto iespēju un piesakās konkursam, lai katram no mums parādītu sevis ieguldīto darbu mežā. Šogad pieteikumus kopā saņēmām no 15 mežsaimniekiem, tāpēc nācās vērtēt ļoti rūpīgi, lai izvēlētu labākos īpašniekus, kuri sacentīsies par “Sakoptākā meža” titulu. Gribam pateikties ikvienam, kurš aizpildīja pieteikuma anketu un iesniedza to. Mēs patiesi priecājamies, ka mums katru gadu ir tik daudz saimnieku, kuri ir gatavi lepoties ar padarīto.”
Konkursanti tiks vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.
Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai „Zelta čiekurs,” - nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.
Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem pieejama šeit: https://ej.uz/4xax.
Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Pirmā kārta, atlase:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija, izvērtējot visus konkursam iesniegtos pieteikumus, ir izvirzījusi deviņus meža īpašumus, kas turpinās cīņu par „Sakoptākā meža" titulu.
Otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi dosies pie mežu īpašniekiem un vērtēs izvirzītos mežus klātienē. Konkursa otrajā kārtā iekļuvuši Ivars un Laima Lindes un Dzintars Laivinieks no Tukuma novada, Aldis Briņķis no Dobeles novada, Sandis Krieviņš un Aivars Bērziņš no Cēsu novada, Silvers Strups no Bauskas novada, Ingus Brolišs no Rēzeknes novada, Rinalds un Paulis Elkšņi no Aizkraukles novada un Jāzeps Gavars no Preiļu novada.
Konkursanti tiks vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs 11 žūrijas locekļi.
Kopumā konkursa otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi dosies trijos izbraukumos, - 7, 14. un 21. augustā, lai klātienē apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis "Sakoptākā meža" titulu.
Otrā kārta, izbraukumi
Pirmais izbraukums:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa “Sakoptākais mežs 2024” žūrija 7. augustā, tika aizvadīts konkursa „Sakoptākais mežs” žūrijas pirmais meža īpašumu vērtēšanas izbraukums, kurā apciemoti trīs otrās kārtas dalībnieki. Žūrija ciemojās īpašumos Tukuma un Dobeles novadā, kur katrā no tiem varēja redzēt saimnieku mīlestību pret mežu un savu darbu.
47,1 hektāru lielais īpašumā “Maitiķi” saimnieko Dzintars Laivenieks. Dzintars ir novadā pazīstams mežsaimnieks, rīkojis seminārus, skaistākajās sava meža vietās sadarbībā ar Zantes pagasta pašvaldību izveidojis dabas takas un skatu torni. Īpašumā "Maitiķi" īpaša uzmanība veltīta dabas vērtību saglabāšanai, vienlaikus produktīvi saimniekojot savā mežā. Viņa dzīve ir cieši saistīta ar mežu - vairāk nekā 40 gadi pieredzes, zināšanu un darba, kas pārvērtuši bijušās lauksaimniecības zemes par zaļojošām, daudzveidīgām skujkoku audzēm.
Ivars un Laima Lindes īpašuma - "Jaunlagzdiņi" saimnieki. Šis mežs Zentenes pagastā ir Lindes ģimenes sirdslieta jau vairākām paaudzēm. Ivars - mežinieks ar stāžu kopš 70. gadiem - zina katru koku, katru taciņu un katru zvēru, kas šeit dzīvo. Viņa darbs un rūpes pārvērtuši reiz aizaudzējušos pļavas par dzīvīgu, skaistu mežu, kur zied naktsvijoles un aug retas sēnes.
RITA BENTA, meža eksperte: "Īpašumā esošo mežaudžu apsaimniekošanu būtiski ir ietekmējusi meža īpašnieka spēja izvērtēt meža meliorācijas ietekmi, un, ieguldot lielu darbu, turpināta piegulošās lauksaimniecības zemes meliorācijas sistēmu renovācija caur meža īpašumu, tādējādiizveidojot arī labu piebraucamo ceļu. Meža īpašumā tiek veikta regulāra mežaudžu kopšana, lielu vērību pievēršot arī ainavas veido- šanai, atstājot un uzturot atsevišķus lielos kokus gan mežaudzē, gan tās malās. Gar meža malu aug lieli ozoli un liepas. Īpašumā mežs tiek atjaunots ar kvalitatīviem stādiem, kuri ir rūpīgi kopti un aizsargāti pret meža dzīvnieku postījumiem. Īpašu prieku sagādā pirmā atjaunotā egļu audze, kam tagad ir jau vairāk nekā divdesmit gadu. Svarīgi, ka Ivars un Laima domā par tās turpmāko attīstību un izvērtē normatīvo aktu ierobežojumus."
Aldis Briņķis jau vairāk nekā 20 gadus kopj “Bāliņu” mežu Dobeles Zilajos kalnos - vietā, kur vēsture un daba satiekas. Tur, kur reiz bijusi izgāztuve, tagad aug mežs, plūst avoti un skan dzīvība. Kopā ar ģimeni Aldis soli pa solim atjaunojis šo vidi, kur reiz bijis kolhoza postījums, un nu tā kļuvusi par dabas un vēstures pieminekli - Dobeles Zilo kalnu senkapiem.
RITA BENTA, meža eksperte: "Meža īpašums atrodas fantastiski skaistā vietā. Līkumotās upes grava, kas apaugusi ar mežu, paver brīnišķīgas ainavas. Tā teritorija ietver bijušā Zilā kalna teritoriju un senkapus. Īpašumā pārsvarā ir priežu audzes, kā arī skuju koku un lapu koku jauktas audzes. Atsevišķās mežaudzes vietās ir stādītas priedes. Redzams, ka mežā veiktas kopšanas cirtes, kā arī novākts apaugums. Daļā īpašuma notiek dabiska neizmantotu lauksaimniecības zemju aizaugšana, kur jaunāsmežaudzes tiek koptas. Īpaši iepriecina, ka Aldis Briņķis vēlas savā īpašumā izcelt tā vēsturisko un arheoloģisko vērtību, gan veicot kopšanas darbus, gan veidojot vides objektus. Interesanta ir meža īpašnieka doma veidot "meža dārzu", kas varētu būt ļoti radošs pasākums tieši šajā ainaviski skaistajā vietā."
Pēc visu īpašumu apskates, konkursa žūrija noteiks, kurš no visiem īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža 2025” titulu. Rezultāti tiks paziņoti meža nozares ikgadējās gada balvas "Zelta čiekurs" pasākumā.
Konkursanti tiek vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.
Otrais izbraukums:
14. augustā tika aizvadīts jau otrais konkursa “Sakoptākais mežs” žūrijas meža īpašumu vērtēšanas izbraukums, kurā apskatīti trīs meža īpašumi. Žūrija ciemojās īpašumos Latgales pusē – Rēzeknes, Aizkraukles un Preiļu novadā.
Paulis un Rinalds Elkšņi - īpašuma “Elkšņi” saimnieki . Šeit, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, mežs tiek kopts ar zināšanām un sirdi. No stādīšanas līdz jaunaudžu kopšanai - viss tiek darīts pašu rokām, ar cieņu pret dabu un laiku. Iepazīsti Elksņu ģimeni un viņu darbu mežā - vietā, kur katrs koks ir iestādīts ar rūpību un mīlestību.
Ingus Brolišs - īpašuma “Zeltkalns” saimnieks. Jaunās paaudzes mežsaimnieks, kurš apvieno zināšanas, tehnisko precizitāti un cieņu pret mežu. Ingus stāda, kopj un atjauno savus mežus, ļaujot tiem augt dabiski un līdzsvaroti - bez “šoka” dabai, kā viņš pats saka. Ingusa īpašumā "Zeltkalns" akcentēta meža atjaunošana un īpaši izceļas jaunaudžu kopšanas darbi.
Jāzeps Gavars - īpašuma “Meldri” saimnieks no Preiļu novada. 85 gadu vecumā viņš joprojām rūpējas par savu mežu ar to pašu degsmi, ar kādu sāka pirms gadu desmitiem. Jāzepa īpašums "Meldri" ir ģimenes kopīgas saimniekošanas piemērs, kur kokam tiek dota pievienotā vērtība – tas tiek izaudzēts, nozāģēts, apstrādāts un pašu rokām pārvērsts būvmateriālā savai mājai.
Tešais izbraukums:
21. augustā žūrija aizvadīja jau pēdējo mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumu šajā gadā. Žūrija uzsākusi rūpīgu apskatīto īpašumu izvērtēšanu, lai noskaidrotu, kuri trīs īpašnieki tiks nominēti meža nozares gada balvai “Zelta čiekurs”.
Šajā izbraucienā konkursa žūrija devās apskatīt trīs īpašumus Cēsu un Bauskas novados. Cēsu novadā žūrija devās apskatīt Sanda Krieviņa īpašumu “Lejas Meļļi” un Aivara Bērziņa īpašumu “Kalna Alaiņi”, savukārt Bauskas novadā ciemojās pie Silvera Strupa, kurš saimnieko īpašumā “Planči”.
Silvers Strups no Valles pagasta ir meža cilvēks ar dziļām zināšanām un patiesu sirdsdegsmi par ilgtspējīgu saimniekošanu. Viņa īpašums “Planči” no bijušajām lauksaimniecības zemēm pārtapis par skaistu, dabiski atjaunojušos mežu, kuram Silvers veltījis īpašu rūpi. Viņš mērķtiecīgi veido koptas, veselīgas jaunaudzes, retinot un ieaudzējot bērzu audzes gan par saviem līdzekļiem, gan izmantojot ES atbalstu. Nesen sakārtota arī meliorācijas sistēma, kas ļauj šoruden stādīt jaunu bērza-melnalkšņa mistraudzi.
Aivars Bērziņš apsaimnieko īpašumu “Kalna Alaiņi” Cēsu novadā un jau vairāk nekā 25 gadus veido mežu, kas aug ar spēku, kvalitāti un mīlestību. No pārņemtām, aizaudzētām audzēm viņš radījis produktīvus, sakoptus un veselīgus mežus, kuros bērzi, egles un priedes aug pārdomāti un stabili. Aivars stāda un kopj jaunaudzes, veic krājas kopšanas cirtes, atjauno purvainus nogabalus, bet kalnainās platības apstāda ar piemērotākajām sugām. Purvos atstātie 40 priežu sēklu koki pārtapuši teicamā priežu audzē - viens no daudzajiem piemēriem viņa ilgtermiņa domāšanai.
Sandis Krieviņš, īpašuma “Lejas Meļļi” saimnieks. Sandis mežu kopj jau kopš 14 gadu vecuma, pašmācības ceļā apgūstot mežsaimniecību un papildinot zināšanas ar LAD sertifikātiem. Viņa ikdiena mežā ir gan praktiska, gan sirsnīga: tiek rūpētas jaukta tipa audzes, veiktas kopšanas un atjaunošanas cirtes, sakārtotas stigas un izbūvēti piebraucamie ceļi. Svarīgākais, ko Sandis grib parādīt - ka rūpīgi kopts mežs aug ātrāk, kvalitatīvāk un sniedz vairāk, gan dabai, gan saimniekam. Viņa apsaimniekotajās teritorijās dzīvo gan koki, gan dzīvnieki, un pats mežs atmaksā ieguldīto darbu ar vērtīgu, veselīgu koksni un bagātīgām dabas veltēm.
LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Atskatoties uz konkursa devīto sezonu, arī šogad pārliecinājāmies, ar cik lielu mīlestību un rūpēm saimnieki kopj savus īpašumus. Šoreiz īpaši izcēlās ģimenes mežsaimniecības – satikām meža īpašniekus vairākās paaudzēs: no pašiem mazākajiem līdz vecākiem un vecvecākiem. Bija patiess prieks redzēt, kā visi kopā ar atbildību un sirdsdegsmi rūpējas par savu mežu. Katrs konkursa gads apliecina, ka Latvijas mežiem ir droša nākotne, un ne mirkli nerodas šaubas – tie būs apsaimniekoti labi arī turpmāk.”
Pēc visu īpašumu apskates, konkursa žūrija noteica, kurš no visiem īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža 2025” titulu. Rezultāti tika paziņots meža nozares ikgadējās gada balvas "Zelta čiekurs" pasākumā.
Konkursanti tiek vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.