Jaunā, ASV Meža dienesta veiktā pētījumā atklāts, ka ASV, Kanāda un Eiropas Savienības dalībvalstis varētu gūt labumu no Eiropas Savienības pieņemtās Atmežošanas regulas.
Saskaņā ar informāciju, ko sniedza vadošs kokmateriālu, paneļu un dekoratīvo virsmu tirgotājs, Eiropas Savienības jaunā atmežošanas regula ir izraisījusi lētu, nesertificētu lapu koku kokmateriālu strauju ienākšanu Apvienotās Karalistes koksnes piegādes ķēdē.
“EUDR varētu samazināt kokmateriālu importu no augsta atmežošanas riska valstīm (tostarp Indonēzijas, Malaizijas un Brazīlijas) par vairāk nekā 25% līdz 2040. gadam – un pat par 38%, ja definīcijas tiks mainītas, iekļaujot arī lauksaimniecības pārveidi (tā dēvētais EUDR+)”, teikts ziņojumā Eiropas Savienības Atmežošanas regula un tās ietekme uz pasaules mežsaimniecību. Tajā skaidrots, ka augsta riska valstīm būs grūti atrast jaunus tirgus kokmateriāliem, ja vien tās neizmantos citus mehānismus, piemēram, Eiropas Savienības Meža tiesību aktu ieviešanas pārvaldība un tirdzniecība.
Pētnieku grupa Kreiga Džonstona (Craig Johnston), Džingana Guo (Jingang Guo) no Luiziānas Valsts universitātes Lauksaimniecības un agrobiznesa departamenta un Džefrija Prestemona (Jeffrey Prestemon) no ASV Meža dienesta vadībā, izmantoja Meža resursu prognožu modeli (FOROM), lai modelētu ES meža tiesību aktu ietekmi uz ražošanu, tirdzniecību un cenu noteikšanu:
“Rezultāti liecina, ka valstīs, kurās mežizstrāde ir ļoti intensīva, piemēram, Brazīlijā, Indonēzijā un Malaizijā, gaidāms ievērojams apaļkoksnes ražošanas un eksporta samazinājums, kas savukārt ietekmēs zāģmateriālu un paneļu cenas. Tajā pašā laikā valstīs ar zemu atmežošanas līmeni, tostarp Kanādā (pieaugums par 1,4%) un Amerikas Savienotajās Valstīs (pieaugums par 0,1%), ražošana var nedaudz palielināties, lai apmierinātu ES pieprasījumu.”
Jaunajā ziņojumā ir salīdzināta EUDR ietekme uz koksnes izstrādājumu piegādes ķēdēm pasaulē.
EUDR izraisīs būtiskas ražošanas izmaiņas, jo Eiropas Savienības dalībvalstis samazinās risku
Saskaņā ar pētījuma datiem Indonēzijas apaļkoksnes produkcijas apjoms varētu samazināties pat par 7%, ja tiks piemērota pašreizējā EUDR, un par 6,8%, ja tiks piemērota EUDR+. Indonēzijas zāģmateriālu ražošana varētu samazināties par 1-1,2%, bet plātņu ražošana – par 16% un 15,4%. Attiecīgi Malaizijā apaļkoksnes ražošana varētu samazināties par 8,5%, ja tiks piemērota EUDR, un par 7%, ja tiks piemērota EUDR+. Visbeidzot, Brazīlijas apaļkoksnes ražošana varētu samazināties par 7% saskaņā ar EUDR un par 10,1% saskaņā ar EUDR+, savukārt zāģmateriālu un plātņu ražošana varētu samazināties par 12,6%.
Lai gan ražošana augsta riska valstīs varētu samazināties, Eiropā varētu nedaudz palielināties apaļkoksnes ieguve, jo piegādes ķēdes kļūst “gatavas” EUDR: “Piemēram, paredzams, ka Vācijas apaļkoksnes apjoms pieaugs par 0,5% saskaņā ar EUDR un par 1% saskaņā ar EUDR+, bet kokmateriālu un plātņu ražošana mainīsies nedaudz. Austrijā, Polijā un Latvijā arī var būt nelielas, pozitīvas izmaiņas.”
Būtiska ietekme uz kokmateriālu cenu svārstībām
Pētnieki aprēķināja, ka Brazīlijas apaļkoksnes cenas samazināsies par 7% un 10,2% saskaņā ar EUDR un EUDR+ iestatījumiem, savukārt gatavās zāģbaļķu (14,6% un 19,9%) un plātņu (7,9% un 10,3%) cenas saskaņā ar jaunajiem iestatījumiem palielināsies. Un, lai gan cenas svārstīsies augsta riska valstīs, sagaidāms, ka cenas Eiropas Savienībā un Ziemeļamerikā saglabāsies relatīvi nemainīgas:
“Tiek prognozēts, ka, piemēram, apaļkoksnes cenas Vācijā pieaugs par 0,5% saskaņā ar EUDR un par 1% saskaņā ar EUDR+, savukārt zāģbaļķu cenas varētu pieaugt par 0,7% saskaņā ar EUDR un par 1,1% saskaņā ar EUDR+. (Savukārt) plātņu cenas Latvijā saskaņā ar EUDR pieaugs par 2,4% saskaņā ar EUDR un par 2,6% saskaņā ar EUDR+.” Amerikas Savienotajās Valstīs “paredzams, ka apaļkoksnes cenas saskaņā ar EUDR un EUDR+ pieaugs par 0,1%, bet zāģmateriālu cenas varētu palielināties par 0,7% un 1,1%. Plānots, ka plātņu cenas pieaugs par 0,6% saskaņā ar EUDR un par 1% saskaņā ar EUDR+”.
ITTO (Starptautiskā tropu kokmateriālu organizācija ir starpvaldību iniciatīva, kas veicina tropu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabāšanu, kā arī starptautiskās tirdzniecības ar tropu kokmateriāliem no ilgtspējīgi apsaimniekotiem un likumīgi iegūtiem meža resursiem paplašināšanu un dažādošanu) ziņo, ka apaļkoku imports ir samazinājies par vairāk nekā 60%, kopš Āfrikas valstis ieviesa jaunus likumus, kas ierobežo neapstrādātu apaļkoku tirdzniecību.
Jaunais pētījums tika veikts pēc ziņotā, ka tropu kokmateriālu imports Eiropā ir samazinājies līdz pēdējo desmit gadu zemākajam līmenim. Neskaidrības ap EUDR, izmaiņas mežizstrādes noteikumos un pārmērīgi augstās pārvadājumu izmaksas ir izraisījušas importa samazināšanos uz 27 ES dalībvalstīm līdz tikai 726 000 kubikmetru, kas ir vēsturiski zemākais līmenis, kādu Starptautiskā tropu kokmateriālu organizācija (IITO) ir reģistrējusi.
“2024. gadā ES27 samazināja tropu zāģmateriālu importu par 14%, kas ir tikai otrā reize vēsturē, kad Eiropas Savienības tropu zāģmateriālu imports gada laikā ir samazinājies zem 800 000 kubikmetru. Vienīgais cits gadījums bija 2020. gadā, pandēmijas pirmajā gadā, kad imports sasniedza 784 000 kubikmetru,” teikts ITTO ziņojumā par tropu kokmateriālu tirgu (2025. gada 16.-28. februāris).
Avots: zemeunvalsts.lv
