Pieteikšanās rezultāti
Noslēdzoties konkursa „Sakoptākais mežs" pieteikšanās posmam, konkursa organizatori 2021. gadā saņēma 13 pieteikumus par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. Konkursa mērķis ir dot iespēju meža īpašniekiem dalīties pieredzē, iegūt ieteikumus no ekspertiem par īpašumā paveikto, kā arī parādīt sava darba augļus plašākai sabiedrībai. LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsver, ka meža īpašnieku vidū netrūkst cilvēku, kam rūp daba un kam meža apsaimniekošana ir gan sirdslieta, gan dzīvesveids. Tāpēc ir svarīgi šiem cilvēkiem izteikt atzinību par viņu paveikto darbu.
Līdz 05.jūlijam norisinājās konkursa pieteikumu atlases pirmā kārta, kurā žūrijas locekļi izvērtēs pieteikumos norādīto informāciju un izvirzīs dalībniekus otrajai kārtai.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.
Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai „Zelta čiekurs" nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu".
Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem pieejama www.mezaipasnieki.lv
Pirmā kārta, atlase:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija, izvērtējot visus konkursam iesniegtos pieteikumus, ir izvirzījusi septiņus meža īpašumus, kas turpinās cīņu par „Sakoptākā meža" titulu. Otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi dosies pie mežu īpašniekiem un vērtēs izvirzītos mežus klātienē. Pirmais žūrijas izbraukums - 4. augustā.
Konkursa „Sakoptākais mežs" otrajai kārtai izvēlēti šādi meža īpašumi: "Taurupes" Madonas novadā, "Jaunroži" Cēsu novadā , "Kalakolni" Krāslavas novadā, "Birztaliņas" Ludzas novadā, "Cirmas atpūtas bāze" Rēzeknes novadā, "Grantiņi" un “Segļi” Kuldīgas novadā. Kopā šogad tika saņemti 9 pieteikumi par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā.
"Visi šogad pieteiktie īpašumi ir uzmanības cienīgi, tāpēc rūpīgi nācās izvērtēt katru no tiem, lai atlasītu pašus labākos. Gribam pateikties visiem, kas pieteicās. Arī tiem, kas šoreiz netika nākamajā kārtā," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.
Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies trijos izbraukumos 4., 11. un 18. augustā, lai apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus klātienē. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis "Sakoptākā meža" titulu.
Mediju pārstāvji tika aicināti pievienoties žūrijas izbraukumos, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem.
Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Pirmais izbraukums
Valmieras novada Trikātas pagastā devāmies ciemos pie īpašuma “Stūrīši” saimnieka Jura Ozoliņa. Pirmais iespaids par saimnieku – profesionālis savā nozarē, ir pārliecināts par to, ko dara un kāpēc dara, spēj argumentēti un ar humoru skaidrot katru lēmumu. Klasiskās mežsaimniecības piemērs. Lai gan Jurim ir salīdzinoši liela saimniecība – vairāk nekā 500 ha meža, ir sajūta, ka viņš pazīst katru meža nogabalu. Īpašumā likts uzsvars uz meliorācijas sistēmu atjaunošanu, kas veikta pašu spēkiem un ar savu tehniku. Jaunaudzes ir izkoptas un meži atjaunoti. Visinteresantākā iezīme konkrētajā īpašumā – teju katrā nogabalā ir iespējams atrast arī ozolus, saimnieks šo novērojumu skaidro ar savu uzvārdu.
Limbažu novada Viļķenes pagastā īpašumā “Pēcteči” saimnieko Valdis Janitens. Šajā īpašumā saimnieka gādībā mežs 20 gadu laikā no 2,4 ha ir sasniedzis 7,5 ha kopplatību. Galvenokārt stādītas bērza audzes, mežu veido arī dažādu citu koku sugu, piemēram, liepas un ozola, priedes, lapegles puduri, kā arī egles un melnalkšņa audzes. Viss izkopts ar lielu rūpību, un katrai koku sugai piemeklēta atbilstošākā vieta, jo saimnieks pats pēc izglītības ir mežsaimnieks, un pieteikumā, ko sagatavojusi MPKC darbiniece Velga Senkovska, norādīts, ka Valdis ir meža cilvēks no bērnības. Saimniekam patīk savā mežā redzēt daudzveidību, tāpēc viņa mežā var ieraudzīt valrieksta kokus, duglāziju un citu neierastāku sugu kokus. Lai gan saimnieks jau ir pelnītā pensijā un veselība arī paklibo, tas darba spara rezultāts, kas redzams mežā un arī viensētā, vien ir atsevišķa stāsta vērts. Īpašuma nosaukums savukārt izvēlēts, jo viss, kas tajā izaugs, domāts bērniem.
Otrais izbraukums
Madonas novada Sarkaņu pagastā viesojāmies pie īpašuma “Tiltakalni” saimnieka Andreja Ieraga. Šī saimnieka stāsts, man šķiet, bija visemocionālākais, vismaz man, jo bija iespējams vilkt daudzas paralēles ar daļu Latvijas ģimeņu vēsturi. Andreja ģimene ar viņu, pavisam mazu, ir bijusi izsūtīta uz Sibīriju, deviņdesmitajos gados atguvis savu dzimtas īpašumu, un to, cik nu spējis, sakārtoja, īpašu uzmanību pievēršot arī lietderīgai zemes izmantošanai, jo kokiem esot jāaug tur, kur labība neaug un zāli nav iespējams nopļaut.
Šķiet, meža un koku patikšana Andrejam, kas pēc profesijas ir elektromehāniķis, mantota no tēva un vectēva, kuri bijuši mežkopji. Tā nu saimnieks pēc savas izpratnes, ar savu filozofiju saimnieko savā mežā. Jā, profesionāli mežsaimnieki teiktu, ka vietām atjaunotās audzes ir par biezu, tāpat vietām varētu arī kādu meža nogabalu atjaunot, bet saimnieks ar Sibīrijas stāstu uz to atbild tā: “Ēdot vakariņas, jāatstāj arī kaut kas brokastīm.” Visu cieņu, saimnieks jau dzīvo devītajā gadu desmitā, bet pats vēl iet, dara, rūpējas par malku ziemai, pats savām rokām nes ārā no meža.
Madonas novada Bērzaunes pagastā apmeklējām īpašumu “Vīdiņi”, kur mūs sagaidīja tā saimnieks Aldis Bondars. Pirms meža apskates Aldis Bondars mūs iepazīstināja ar tā stāstu – meža iepriekšējā saimniece, kurai izpratne par mežsaimniecību bijusi maza, izvēlējās pakalpojumu sniedzējus, kas mežu pamatīgi izsaimniekojuši, un rezultātā pati iekļuva tiesu darbos, kur Aldis ar īpašnieci iepazinies. Tiesu darbu rezultātā Vīdiņu saimniece mežu pārdevusi Aldim ar norunu, ka tas tiks sakārtots un tālāk netiks pārdots. Norunu Aldis tur vēl joprojām, to nelaužot pat pēc ļoti vilinoša piedāvājuma par teju pusmiljonu dolāru īpašumu pārdot blakus esošajiem zemes dzīļu apsaimniekotājiem. Vīrs un vārds – mežs sakārtots, atjaunots ar sugām, kas piemērotas tur esošajai augsnei, nelielā daļā eksperimentēts ar lapegli, kas izaugusi ļoti labi, par spīti meža dzīvnieku blīvumam. Mežā atrodamas arī ievērojamas dabas vērtības un īstenoti vairāki Eiropas Savienības (ES) atbalsta pasākumi gan infrastruktūras atjaunošanai, gan meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām, kā arī neproduktīvo mežaudžu nomaiņai. Konkursa vēsturē Aldis ir pirmais Valsts meža dienesta darbinieks, kas piedalās konkursā.
Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā apskatījām, kā saimnieko uzņēmums SIA “PK Mežs”. Uzņēmuma apsaimniekošanas modeli konkursa komisijai izrādīja tā līdzīpašnieks Edgars Keičs. Kopā uzņēmumā ir trīs īpašnieki – par meža daļu atbild Edgars Keičs un Juris Punka, kuri savu uzņēmējdarbību sāka neilgi pēc studijām, esot ļoti labi draugi. 20 gadu laikā draudzība un cieņa vienam pret otru nav pazudusi – ir izveidots uzņēmums, kas simtprocentīgi ir Latvijas kapitāls, kopumā tiek apsaimniekoti ap 3000 ha meža. Meža apsaimniekošanas modelis vīriem ir klasisks – pēc meža iegādes tiek sakārtota infrastruktūra, atkarībā no situācijas un vajadzības tas tiek izkopts vai atjaunots ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, aizsargāts no dzīvnieku bojājumiem, audzes koptas atbilstoši likumdošanai un pieredzei. SIA “PK Mežs” ir arī LMĪB biedri, piedalās gan Meža zināšanu dienās, gan pieredzes apmaiņas braucienos. Meži ir koncentrēti Vecumnieku novada apkārtnē. Lai gan īpašumu apskatījām ap plkst. 18, pievienojās arī Vecumnieku pašvaldības pārstāvji, kuri ļoti pozitīvi izteicās par sadarbību ar uzņēmumu.
Trešais izbraukums
Skrundas novada Rudbāržu pagasta Druvnieku saimnieku Rūdolfa un SilvijasPaegles īpašums ir reta un nedalāma Kurzemes pērle neatkarīgi no tā, kurš no saimniekiem minēts zemesgrāmatā. Pāris, gribētu teikt, kā cimds ar roku – mērķēti uz rezultātu. Ilgas darbības rezultātā abi sapratuši, ka ienākumu ir par maz, tāpēc Silvija 10 gadus pavadījusi, pelnot līdzekļus Anglijā, par ko tika iegādāts gan zemes gabals, kas robežojas ar agrāk iestādītu egles un bērza jaunaudzi, gan nepieciešamā tehnika saimniecībai un uzbūvēta pirts. Nu jau ceturto gadu Silvija ir mājās. Ar ES projektu atbalstu pērn veikta iegādātā zemes gabala, kas ir kūdrājs, apmežošana ar bērzu. Par spīti šī gada sausumam, bērzi auguši ļoti labi. Saimnieks 86 gadu vecumā mums arī demonstrēja, kā tiek kopta jaunā audze. Bērzi, stādīti rindās, savukārt rindas un katrs kociņš marķēts ar koka mietiņu. Starp rindām saimnieks ar smalcinātāju, kas piekabināts traktoram, izpļauj aizzēlumu, pēc tam no aizzēluma atbrīvo katru bērziņu, protams, rāpus uz ceļiem, jo pieliekties tik viegli vairs nav. Īpašumā veikti arī citi darbi – izkoptas jaunaudzes, veikta neproduktīvo mežaudžu nomaiņa.
Talsu novada Rojas pagastā īpašumu “Pērles 1” mums izrādīja tā īpašnieks Rišards Petraškēvics. Saimnieks ar lieliem sapņiem un mērķtiecību kopš bērnības. Saimniekam jau bērnībā gribējies iegūt kādu īpašumu laukos, jo visi pārējie bērnibrīvlaiku pavadījuši laukos pie radiem, izņemot viņu, kurš ir vairākās paaudzēs rīdzinieks. Absolvējot Kaļiņingradas Augstākās jūrskolas filiāli Rīgā, kļuvis par kuģa vadītāju un veiksmīgas darbības rezultātā iegādājies vairākus kuģus, kurus diemžēl nācies sagriezt metāllūžņos. Iegūto naudu ieguldījis, pērkot īpašumus. Vislielākais izaicinājums ir bijis šos īpašumus koncentrēt vienā teritorijā, ko panācis ne tikai pērkot, bet arī pārdodot un mainot. Nu vienkopus ir vairāk par 500 ha, kas tiek izmantoti arī kā medību iecirknis. Sākums šim meža iecirknim bijis diezgan traks – neatjaunotu un bebru appludinātu meliorācijas sistēmu dēļ tā bijusi praktiski degradēta meža teritorija. Ar ES atbalstu un saviem līdzekļiem atjaunojot meliorācijas sistēmas apmēram 80 km garumā, panācis, ka mežs atdzīvojas. Pēc meliorācijas sistēmu sakārtošanas sācis meža kopšanu, atjaunošanu un apmežošanu. Vienā no atjaunošanas cirtēm meliorācijas atjaunošanas efekts, vērtējot gadskārtas, ir ļoti uzskatāmi redzams – no gadskārtām, kas nav lielākas par 2 mm, tās sasniegušas teju 1 cm. Īpašnieks visos darbos mērķtiecīgi iesaista arī ģimeni. Saimnieka mērķis ir atstāt vērtīgu kapitālu nākamajām paaudzēm.
Pateicība
Šie vērtīgie stāsti par saimniekiem savā zemē, kas mērķtiecīgi izmanto viņiem pieejamos resursus, kā rezultātā ieguvēji ir ne tikai viņi paši un kaimiņi, bet arī visa tautsaimniecība kopumā, ir iedvesmojoši arī citiem, konkursantu pieredzes stāsti un to nodošana citiem meža īpašniekiem ir vērtība, kas arī ir konkursa “Sakoptākais mežs” mērķis. Konkursa organizatoru vārdā vēlamies pateikties visiem saimniekiem, kas pieteicās konkursam, kā arī tiem, kuri uzņēma konkursa komisiju savos īpašumos. Liels paldies arī cilvēkiem, kuri iedvesmoja saimniekus pieteikties konkursam: LLKC MPKC darbiniecei Velgai Senkovskai, MPKS “Mežsaimnieks” darbiniekam Mārcim Saklauram un “Meža konsultants” vadītājai Sigitai Vaivadei! Tāpat paldies arī plašajai konkursa komisijai! Bez jums šis konkurss neizdotos!
Finālisti
Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) arī šogad aicināja saimniekus pieteikties konkursam "Sakoptākais mežs", lai dalītos savā pieredzē un palepotos ar meža īpašumos paveikto. Konkurss norit jau piekto gadu pēc kārtas, un šobrīd jau ir noskaidroti finālisti. Piedāvājam iepazīties ar katra finālista stāstu, kā par viņa sirdslietu vai dzīvesveidu kļuva meža apsaimniekošana un ko viņam nozīmē mežs.
Viens no konkursa "Sakoptākais mežs 2021" finālistiem - Rišards Petraškevičs - uzskata, ka ikvienam būtu jāzina, kā savos mežos saimnieko meža īpašnieki. Ir jāsaprot tas, cik liels darbs slēpjas aiz katra apsaimniekotā meža. "Ir tāda nostāja vai mīts, ka meža īpašnieki tikai izzāģē mežus. Ka, cik var, tik izzāģē un tikai bendē kopā, bet tā jau īsti nav. Tas gandarījums, kad tu redzi, ka pēc meliorēšanas un izkopšanas mežs briest, aug un pieņemas spēkā..." saka meža apsaimniekotājs Rišards.
Cits šī gada konkursa finālists - Juris Ozoliņš - uzskata, ka ir svarīgi, lai būtu noslēgts meža augšanas cikls. Taču vēl svarīgāk – lai mežā visu laiku augtu jauni koki. "Mežs nav piemājas puķudobe. Mežs ir vesela sistēma, un sakoptums var slēpties tajā, ka katrs koks, kas tur aug, drīkst augt. Un drīkst labi augt! Līdz ar to kāds tiek zāģēts un kāds tiek stādīts. Galvenais, lai būtu noslēgts cikls, lai visu laiku kāds augtu. Kaut vai tas produkts, kas no meža nāk, - tas ir vajadzīgs. Kaut vai tā vide, ko veido mežs, - arī tā ir vajadzīga," saka Juris. "Diez vai mēs gribēsim būt pilnīgi pamesti džungļos vai skatīties kādus lokālus vai ļoti milzīgus ugunsgrēkus. Jo ceļu un infrastruktūras nebūs. Ja kaut kur kaut kas sāksies, tad tur viņš arī turpināsies," par ugunsgrēku bīstamību runā Juris.
Kāds līdz saimniekošanai mežā nonāk sakritības pēc. Kāds, saprotot, ka mežs un daba ir viņa sirdslieta, ar to nodarbojas savā brīvajā laikā. Taču ir arī tādi cilvēki, kas mērķtiecīgi uz to iet jau no skolas laika. Viens no šādiem piemēriem ir konkursa finālists Valdis Janitens. "Principā mežs pats par sevi dod gandarījumu. Redzot, kā no maza stādiņa izdevies izaudzēt puslīdz lielu koku, kas jau ir aptuveni 15 gadu vecs, kad to neapdraud meža dzīvnieki, - tas ir gandarījums. Redzi, ka tavs darbs nes augļus! Tas viss principā ir nākotnei, jo cilvēka mūžs ir par īsu, lai redzētu, kas no tā visa iznāk," saka Valdis.
Mežs ir vērtība. Turklāt gan garīga, gan arī materiāla vērtība. Pie dabas mēs rodam spēku, bet tajā pašā laikā arī nodrošinām sevi ar nepieciešamām lietām. Piemēram, siltumu mājai un ēdienu galdam, saka konkursa finālists Andrejs Ierags. "Mēs, katrs cilvēks, esam ar savām idejām, fantāzijām un savu priekšstatu par jebkuru lietu. Katra galvā notiek savs salīdzinājums pēc redzētā un piedzīvotā. Salīdzinot, kā strādā otrs, kura darbs pēc tam ir daļēji jāpārdara, jo viņš pa tavam prātam nekad neizdarīs. Tāpēc es esmu nolēmis - cik varēšu, tik darīšu pats," stāsta Andrejs.
Apbalvošana
2021. gadā Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau piekto reizi organizēja konkursu meža īpašniekiem Sakoptākais mežs, kurā šogad pieteicās 13 meža īpašnieki no visas Latvijas. Apbalvošana diemžēl vēl nav notikusi valstī noteikto ierobežojumu dēļ, tomēr ar visaugstāk novērtētajiem saimniekiem, kas ir izcils piemērs jebkuram meža īpašniekam, iepazīstinām jau tagad! No pieteikumiem konkursa pirmās kārtas komisija atlasīja septiņus meža īpašniekus, kurus apmeklēt augustā. Konkursa komisija uzsver, ka šogad konkursā satikti krietni saimnieki. Kaut gan katrs satiktais dalībnieks savā mežā licis kādu citu uzsvaru, izmantojis citu filozofiju, rūpes par īpašumu bijušas pārliecinošas. Līdz ar to, ņemot vērā īpašnieku uzsvaru dažādību, kā arī iespējas un filozofiju īpašumu apsaimniekošanā, komisijas darbs nebija no tiem vieglākajiem.