Atskats uz 2017. gadu

Atskats uz 2017. gadu

Pieteikšanās rezultāti

Noslēdzoties konkursa „Sakoptākais mežs" pieteikšanās posmam 2017. gadā, konkursa organizatori saņēmuši 21 pieteikumu par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. Vislielākais pieteikumu skaits bija Kurzemes reģionā. Pieteikumi saņemti arī no Vidzemes un Latgales, savukārt no Zemgales nav saņemts neviens iesniegums. Žūrijas pārstāvji pašlaik strādā pie īpašumu izvērtēšanas.

„Konkurss šogad norisinājās pirmo reizi, tāpēc, mūsuprāt, pirmajam gadam esam saņēmuši daudz pieteikumu. Šāda mežu īpašnieku iesaiste patiesi iepriecina un parāda, ka Latvijā ir meža īpašnieki, kuri pievērš lielu uzmanību ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un no kuriem citi meža īpašnieki var mācīties. Esam gandarīti, ka konkursa iniciatīva ir uzrunājusi tik daudzus meža īpašniekus, un esmu pārliecināts, ka nākamajā konkursa gadā pieteikumu skaits būs ievērojami lielāks," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

No 17. līdz 31. jūlijam norisinās konkursa pieteikumu atlases pirmā kārta, kurā žūrijas locekļi izvērtēs pieteikumā norādīto informāciju un izvirzīs dalībniekus otrajai kārtai.

Konkursanti tiks vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.

Viens no žūrijas pārstāvjiem, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums uzsver, ka, viņaprāt, konkursā īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, kādi un cik mērķtiecīgi lēmumi ir pieņemti mežu apsaimniekošanā, - kāds ir mežu apsaimniekotāja skatījums nākotnē un tajā pašā laikā cik šī apsaimniekošana ir atvērta jaunākajām zinātnes atziņām, cik tā ir inovatīva, izmantojot zinātniski akceptētas metodes. Šie būs tikai daži no kritērijiem, kuriem žūrija pievērsīs pastiprinātu uzmanību.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Uzvarētāju apbalvošana paredzēta Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs" pasākuma ietvaros.

Pirmā kārta, atlase:

Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija, izvērtējot visus konkursam iesniegtos pieteikumus, izvirzīja septiņus meža īpašumus, kas turpināja cīņu par „Sakoptākā meža" titulu.  Otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi devās pie mežu īpašniekiem un vērtēja izvirzītos mežus klātienē. Pirmais žūrijas izbraukums notika 17. augustā.

Konkursa „Sakoptākais mežs" otrajai kārtai tika izvēlēti šādi meža īpašumi: „Aucenieki" un „Polīši" Kuldīgas novadā, „Jaunkalniņi" Brocēnu novadā, „Liepziedi" Limbažu novadā, „Ļūcāni" Jēkabpils novadā, „Liepas" Burtnieku novadā, „Barnekalns" Madonas novadā.

Kopā tika saņemts 21 pieteikums par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. Vislielākais pieteikumu skaits bija Kurzemes reģionā. Pieteikumi saņemti arī no Vidzemes, Latgales un Sēlijas.

„No visiem pieteikumiem atlasīt septiņus labākos nebija viegls uzdevums. Katram pieteiktajam mežam piemita vismaz viena uzvarētāja cienīga īpašība, tāpēc žūrijas locekļiem ilgi nācās lauzīt galvas, lai no visiem kandidātiem atlasītu tikai dažus, kas tālāk cīnīsies par „Sakoptākā meža" titulu. Tomēr gribu atgādināt, ka visi dalībnieki ir savā ziņā uzvarētāji, tāpēc no biedrības puses izsakām pateicību visiem, kas piedalījās," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.

Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi devās trijos izbraukumos - 17., 24. augustā un 7. septembrī, lai apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus klātienē. Pēc apskates žūrija noteica, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu.

Mediju pārstāvji tika aicināti pievienoties žūrijas izbraukumos, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem. Pirmais izbraukums notika 17.augustā. Izbraukuma laikā tika apskatīti šādi meža īpašumi: „Ļūcāni" Jēkabpils novadā; „Barnekalns" Madonas novadā.

Izbraukumos tika organizēts kopīgs transports no Rīgas. Izbraukšana plkst. 08.30 no Skaistkalnes ielas 1, Rīgā. Par transporta iespējām un papildu informāciju lūdzām sazināties pa tel. 26903355 vai e-pastu zane@mezaipasnieki.lv.

24.augustā žūrija devās uz „Auceniekiem" un „Polīšiem" Kuldīgas novadā un „Jaunkalniņiem" Brocēnu novadā. Savukārt 7.septembrī pie „Liepziedu" īpašnieka Limbažu novadā un „Liepas" īpašnieka Burtnieku novadā.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Uzvarētāju apbalvošana paredzēta Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs" pasākuma ietvaros.

Otrā kārta, izbraukumi

Pirmais izbraukums:

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija ir devusies pirmajā meža īpašumu vērtēšanas izbraukumā. 17. augustā žūrijas locekļi vērtēja meža īpašumu "Ļūcāni" Jēkabpils novadā un "Barnekalns" Madonas novadā.

"Apmeklējot meža īpašumus, vislielāko uzmanību pievērsām īpašnieka idejai. Kāpēc īpašnieks ir izvēlējies kopt mežu, un ar kādu pieeju viņš to dara. Ņēmām vērā to, kā tiek veikta meža atjaunošana, kopšana, mežizstrāde, infrastruktūras un ainavas elementu plānošana, protams, visus šos kritērijus nenosakot par obligātiem, bet izanalizējot katru gadījumu individuāli. Tāpat novērtējām arī īpašnieka saskarsmi ar saviem kaimiņiem un pašvaldību, jo tas ir būtiski, lai atzītu, ka meža īpašnieks ir arī labs meža saimnieks," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pirmajā izbraukumā īpašumus vērtēja septiņi žūrijas locekļi - LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.

"Bija liels gandarījums tikties ar meža īpašniekiem un redzēt mērķtiecīgu un tālredzīgu meža apsaimniekošanu un plānošanu. Kaut arī abi meža īpašumi bija atšķirīgi un ar dažādām apsaimniekošanas metodēm, īpašnieki saprot, ka pēc kailcirtes seko jauna meža apsaimniekošana. Tā jau ir tā meža nākotne un pastāvēšanas turpinājums," uzskata Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja R.Benta.

Konkursā tika saņemts 21 pieteikums par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti septiņi īpašumi, kurus žūrijas locekļi, dodoties pie mežu īpašniekiem, vērtēs klātienē.

Konkursa gaitā tiks organizēti vēl divi žūrijas izbraukumi. 24. augustā žūrija dosies uz "Auceniekiem" un "Polīšiem" Kuldīgas novadā un "Jaunkalniņiem" Brocēnu novadā. Savukārt 7. septembrī - pie "Liepziedu" īpašnieka Limbažu novadā un "Liepas" īpašnieka Burtnieku novadā. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no visiem īpašumiem ir pelnījis "Sakoptākā meža" titulu.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Uzvarētāju apbalvošana paredzēta Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" pasākuma ietvaros.

Ieraksti no sociālo tīklu kontiem:

 

 

 

Otrais izbraukums:

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija 24. augustā devās jau otrajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā. Šajā izbraucienā žūrijas locekļi devās Kurzemes virzienā, lai vērtētu meža īpašumu „Jaunkalniņi" Brocēnu novadā, kā arī Kuldīgas novada mežsaimnieku paveikto „Auceniekos" un „Polīšos". Noslēdzošais žūrijas izbraukums notiks 7. septembrī.

Turpinot klātienes izvērtēšanas procesu, kas aizsākās 17.augustā, otrajā izbraucienā piedalījās septiņi žūrijas locekļi - LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, AS „Latvijas Valsts Meži" korporatīvo attiecību vadītāja Daiga Grīnfelde un LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece.
„Katrā no trim apmeklētajām saimniecībām bija novērojama atšķirīga pieeja mežsaimniecībai. Pirmo apmeklējām 50 ha plašo meža īpašumu „Jaunkalniņi", kur plašā īpašuma apsaimniekošanu organizē saimnieks ar dēlu. Tikmēr „Aucenieku" mežsaimniecība varētu kalpot kā ļoti labs piemērs un iedrošinājums tiem mežu īpašniekiem, kuri paši meža darbos fiziski nevar iesaistīties, jo šis īpašums tiek apsaimniekots sadarbībā ar mežsaimniecības speciālistiem no reģionālās meža īpašnieku biedrības. Savukārt saimniecībā „Polīši" mežsaimnieciskie lēmumi tiek sabalansēti ar viesmīlības biznesu. Saimnieki veiksmīgi pierāda, ka ainava nav jāpakārto mežsaimniecībai, bet mežsaimniecība nebūt nav jāupurē ainavai," savās pārdomās par 24. augustā apmeklētājiem meža īpašumiem dalās viens no žūrijas pārstāvjiem, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums.

Konkursā kopumā tika saņemts 21 pieteikums par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti septiņi īpašumi, kurus žūrijas locekļi, dodoties pie mežu īpašniekiem, vērtēs klātienē.

Konkursa ietvaros tiks organizēts vēl viens žūrijas izbraukums. Noslēdzošajā braucienā 7. septembrī žūrija dosies pie „Liepziedu" īpašnieka Limbažu novadā un „Liepu" īpašnieka Burtnieku novadā. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no visiem īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu. Mediju pārstāvji ir aicināti pievienoties arī trešajam žūrijas izbraukumam, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem.

Izbraukumam tiek organizēts kopīgs transports no Rīgas. Izbraukšana 7. septembrī paredzēta plkst. 08.30 no Skaistkalnes ielas 1, Rīgā. Par transporta iespējām un papildu informāciju lūdzam sazināties pa tel. 29128807 vai e-pastu zane@mezaipasnieki.lv.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Uzvarētāju apbalvošana paredzēta Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs" pasākuma ietvaros.

Ieraksti no sociālo tīklu kontiem:

 

 

Trešais izbraukums:

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija devās noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā. 7. septembrī žūrijas locekļi klātienē vērtēja meža īpašumu "Liepas" Burtnieku novadā un "Liepziedi" Limbažu novadā. Līdz ar konkursa otrās kārtas noslēgumu žūrija veiks detalizētu izvērtēšanu, kuras rezultāti tiks paziņoti meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasākumā decembrī.

„Šī konkursa mērķis bija atrast darbīgus mežu īpašniekus, kuri ir gatavi parādīt, kā viņi saimnieko, un iedvesmot ar savu piemēru citus. Veicot konkursa otrās kārtas izvērtēšanu, varu teikt, ka meža īpašnieku apciemošana ir bijis pareizs lēmums, jo katra saimnieka stāsts ir bijis ļoti iedvesmojošs un mežā ieguldītais darbs - nenovērtējams. Droši varu apgalvot, ka katrs meža īpašnieks jau tagad ir uzvarētājs, jo viņi visi ir paveikuši neticami lielu darbu," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Atskatoties uz pēdējo žūrijas izbraucienu, žūrijas pārstāvji uzsver, ka lieliski bijis redzēt, kā mežs tiek kopts no paaudzes paaudzē. Meža īpašuma „Liepas" saimnieks no Burtnieku novada mežu saņēma mantojumā un sākumā turp devies pēc darba, lai pabūtu svaigā gaisā un fiziski izkustētos. Taču tagad saimniekam darbošanās mežā ir kas vairāk par hobiju vien - mīlestību pret mežu saimnieks nu jau māca arī savam mazmazdēlam. Arī „Liepziedu" saimnieks īpašumu saņēmis mantojumā no ģimenes. Domājot par pēctecību, saimnieks mežu atstājis mantojumā savam dēlam, bet pats tajā vēl aktīvi turpina darboties. Caur īpašumu saimnieks izveidojis pusotru kilometru garu pastaigu taku, kas izveidota atpūtas nolūkiem, un tajā prieku par mežu gūst ne tikai paši saimnieki, bet arī citi vietējie iedzīvotāji.

„Vairāki no konkursa dalībniekiem mežu bija saņēmuši dzimtas mantojumā. Sajūta, ka iegūtais īpašums ir piederējis senčiem, uzliek sava veida pienākumu. Tieši tāpēc saimnieki aktīvi domā par to, kā labāk un produktīvāk rīkoties ar savu īpašumu. Abi apciemotie īpašnieki nav ieguvuši izglītību mežu nozarē, bet darbojušies tur savā brīvajā laikā. Neskatoties uz to, var redzēt, ka abi saimnieki skaidri zina, ko dara, domājot par meža apsaimniekošanu ilgtermiņā," uzskata Arnis Muižnieks.

Konkursa otrās kārtas mežu īpašumu izvērtēšanā kopumā piedalījās 10 žūrijas locekļi - LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis, AS „Latvijas Valsts Meži" Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Latvijas pašvaldību savienības Padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kardiologs Andrejs Ērglis un biologs, pētnieks Māris Olte.

Konkursā tika saņemts 21 pieteikums par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti septiņi īpašumi, kurus žūrijas locekļi, dodoties pie mežu īpašniekiem, vērtēja klātienē.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Uzvarētāju apbalvošana paredzēta meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs" pasākuma ietvaros.

Ieraksti no sociālo tīklu kontiem:

 

 

Finālisti

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa “Sakoptākais mežs” žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus. Šie finālisti ir saimniecības “Jaunkalniņi” īpašnieks Māris Bērziņš no Cieceres pagasta, saimniecības “Liepziedi” īpašnieks Kārlis Martinsons no Limbažu pagasta un saimniecības “Ļūcāni” īpašnieks Guntis Vībāns no Zasas pagasta.

Konkursa pirmās vietas un balvas “Par ilgtspējīgu saimniekošanu” ieguvējs tiks paziņots meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” svinīgajā pasniegšanas ceremonijā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” piektdien, 1.decembrī plkst.18.

Kā kopīgo iezīmi apskatītajos īpašumos žūrija nosauc meža kopšanu no paaudzes paaudzē – īpašumus apsaimnieko tēvi kopā ar dēliem, pēc tam par meža kopšanu izglītojot jau arī mazdēlus.

“Piemēram, “Liepziedu” saimnieks mežu atstājis mantojumā savam dēlam, bet pats tajā vēl aktīvi turpina darboties. Līdzīgi arī īpašumā “Jaunkalniņi”, kurā saimnieko tēvs ar dēlu. Šeit novērojām labu piemēru tam, ka ainava nav jāpakārto mežsaimniecībai, bet mežsaimniecība nebūt nav jāupurē ainavai. “Ļūcāni” saimnieks meža plānošanai pievērsies īpaši rūpīgi, paredzot, kur būs mežs, kur ceļi, kur apstāšanās vietas transportam un atpūtas vietas. Kopumā konkurss ir devis pozitīvu priekšstatu par jaunajiem un jau pieredzējušajiem meža īpašniekiem, kas arī bez specializētas izglītības spēj pilnvērtīgi un atbildīgi rūpēties par mežu, kā arī nodrošina pēctecību un apsaimniekošanu ilgtermiņā,” atzina LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Konkursa finālistu noteikšanā kopumā piedalījās 11 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes rektore Irina Pilvere, AS „Latvijas Valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei” veidotāja Daina Bruņiniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kardiologs Andrejs Ērglis, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe un biologs, pētnieks Māris Olte.

Konkursā tika saņemts 21 pieteikums par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti septiņi īpašumi, kurus žūrijas locekļi, dodoties pie mežu īpašniekiem, vērtēja klātienē.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa rīkotājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

Apbalvošana

Piektdien, 1. decembrī, Vidzemes koncertzālē “Cēsis” notika meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” pasniegšanas ceremonija. Mežsaimnieki un kokrūpnieki to saņēma četrās nominācijās: “Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par sabiedrības izglītošanu” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”. Konkursa "Sakoptākais mežs" finālisti tika apbalvoti nominācijā “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Ar zelta sēkliņu pie sirds

Par darba mūža ieguldījumu nozarē “Zelta čiekuru” un zelta nozīmīti priedes sēkliņas formā saņēma kokrūpnieks Juris Emsiņš, mežzinātnieks Jānis Smilga, mežsaimnieks Arnis Vairis Balodis, mežsaimnieks Dainis Blūmentāls un informācijas sistēmu speciālists Jānis Uzulis.

Dr. silv. Jānis Smilga, strādājot Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”, nodarbojies ar apšu izpēti un produktīvāko klonu atlasi. Viņa nozīmīgākais veikums – Amerikas un Latvijas apšu krustojumi, iegūstot ātraudzīgus hibrīdus, no kuriem zinātnieki atlasījuši produktīvākos klonus. Šie kloni tiek rūpnieciski pavairoti LVMI “Silava” audu kultūru laboratorijā un izmantoti ātr­audzīgo apšu plantāciju stādīšanā gan Latvijā, gan Lietuvā.

Arnis Vairis Balodis savu mūžu veltījis Latvijas mežiem, atjaunojot un kopjot mežaudzes, projektējot ceļus un meliorācijas sistēmas. Viņa paveiktais kalpos arī nākamajām paaudzēm. Mežsaimnieks vienmēr pamana mežā vietas, kur jāpieliek roka, – aizdambēts grāvis, nepieciešamība kopt jaunaudzi u. c.

Dainis Blūmentāls visu darba mūžu bijis uzticīgs izvēlētajai profesijai. Līderis ar izcilām vadītāja prasmēm. Daudzus gadus vadījis lielākus un mazākus kolektīvus, iemantodams kolēģu atzinību un cieņu. Dainis ir arī prasmīgs pavārs, viņa uz ugunskura vārītās zupas joprojām ir mežinieku kopā sanākšanas brīžu neatņemama sastāvdaļa.

Jānis Uzulis devis ieguldījumu meža inventarizācijas datu digitalizācijā un mežaudžu datubāzes izveidošanā. Strādājis zinātnes un ražošanas apvienības “Silava” skaitļošanas centrā. Pēc nozares reorganizācijas 2000. gadā turpinājis strādāt pie informācijas sistēmas “Mersis” no tās pirmās versijas līdz pat šai dienai.

Jānis Emsiņš ir autors izgudrojumiem, kas saistīti ar liekti līmēto detaļu izmantošanu mēbeļu ražošanā. Izdevis meža nozarei nozīmīgu grāmatu “Koks Latvijas valsts un tautas dzīvē”. Joprojām nodarbojas ar zinātniskās pētniecības darbu un savas zināšanas kā pedagogs nodod jaunajai paaudzei.

Par inovatīvu uzņēmējdarbību

Galveno balvu – lielo “Zelta čiekuru” – saņēma SIA “Rīgas Krēslu fabrika”, kas ir viena no vadošajām sēdmēbeļu ražotājām Latvijā. Uzņēmums ražo un pats pārdod krēslus, taburetes, dīvānus, klubkrēslus, krēslus auditorijām, bērniem. Izstrādājumi ir tehniski uzticami, ar atturīgu dizainu, kas labi iederas ikvienā darba vidē. Nodarbojas arī ar liekti līmētā saplākšņa krēslu ražošanu. Pateicoties modernām iekārtām, uzņēmumā var veikt pilnu apstrādes ciklu augstā kvalitātē.

Mazo zelta čiekuriņu saņēma LVM kokaudzētava “Mazsili”. Tajā šoruden ar pilnu jaudu sāka strādāt iekārtas, kas apstrādā stādus ar līmes un smilšu maisījumu, kas aizsargā jauno kociņu pret priežu smecernieku. Nākamgad šādus stādus varēs iegādāties arī Latvijas meža īpašnieki. Apstrādes līnijas jauda ir deviņi miljoni stādu gadā. Tas dod iespēju ar videi draudzīgi aizsargātiem stādiem apstādīt 3600 ha jaunaudžu.

Mazo zelta čiekuriņu saņēma arī SIA “Amber Wood” – cēlkoku grīdu rūpnīca, kuras galvenais produkts ir masīvkoka – ozola un oša – grīdas dēļi, parkets un grīdlīstes. “Amber Wood” divslāņu grīdas dēlim ir cietkoksnes virs­kārta un bērza saplākšņa apakškārta. Augstais bērza saplākšņa un cēlkoka virs­kārtas blīvums nodrošina efektīvu siltumvadību un izturību.

Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā

Galveno balvu saņēma LVM skolu izglītības pro­grammas “Izzini mežu” īstenotāji: Līga Abizāre, Anda Sproģe, Kaspars Riže un Tomass Kotovičs. Šie cilvēki vienlaikus strādā ar dažāda vecuma auditorijām. Visiem pazīstamais Cūkmens – pirmsskolas vecuma bērniem, Mammasdabas meistarklase domāta pamatskolēniem, LVM ekspedīcijas – sestklasniekiem, bet vidusskolēniem – Bioekonomikas skola. Iesaistoties Valsts izglītības satura centra darbā, komanda izstrādājusi īpašu mācību literatūru.

Mazo zelta čiekuru saņēma Kaspars Riže – bijušais Aizupes Meža tehnikuma pasniedzējs, kas par mežsaimniecības pamatiem prot stāstīt ļoti saistoši. Viņš arī izveidojis izglītojošu eksursiju maršrutu pa Skaistkalnes mežiem, kur iespējams iepazīties gan ar saimniecisko darbību, gan meža ceļu būvi, gan dabas aizsardzību. Šīs ekskursijas kļuvušas par izglītojošu pārgājienu “LVM Meža ekspedīcija”.

Mazais zelta čiekuriņš arī zviedrietei Marijai Gustavsonei, kuras sadarbība ar meža nozari Latvijā sākusies jau pirms 20 gadiem. Kopš 2016. gada Marija Gustavsone organizē un vada profesionāla rakstura ekskursijas zviedru meža īpašniekiem, kuri vēlas iepazīties ar Latvijas mežsaimniecības pieredzi. Ir goda biedre Zviedrijas Sieviešu meža īpašnieku asociācijā, no Zviedrijas Nacionālās meža asociācijas saņēmusi balvu “Sudraba zars”.

Par ilgtspējīgu saimniekošanu

Galveno balvu – “Zelta čiekuru” un krūmzāģi – saņēma Māris Bērziņš no Brocēnu novada. Viņš apsaimnieko 46 ha meža. Pēdējos desmit gadus veltījis cītīgai jaunaudžu kopšanai un noturīgu mežaudžu veidošanai. Realizējis ES atbalsta projektus jaun­audžu kopšanai un instrumentu iegādei. Lielu uzmanību pievērš tam, lai funkcionētu meliorācijas sistēmas. Veido mistraudzes, jo tās noturīgākas mainīgajā klimatā un tās mazāk posta meža zvēri.

Mazo zelta čiekuru saņēma Kārlis Martinsons no Limbažu pagasta, kurš apsaimnieko 10 ha meža. Domājot par sabiedrības ērtībām, izveidojis pastaigu taku, ko izmanto apkaimē dzīvojošās ģimenes.

Mazo čiekuriņu saņēma arī Guntis Vībāns no Jēkabpils novada, kurš apsaimnieko 49 ha meža, ko mantojis no vecākiem. Lauksaimniecībā neizmantojamo zemi Guntis apstāda ar bērziem, eglēm, arī priedēm un ozoliem. Lai citiem mežā gājējiem un braucējiem būtu patīkami, uztur un appļauj gan atpūtas vietas mežā, gan meža ceļu malas.

Ieskats no konkursa uzvarētāju apbalvošanas:

 

Video un fotogrāfijas no 2017. gada

Konkursa "Sakoptākais mežs" norises laikā tika veikta filmēšana, kā rezultātā sagatavots konkursa norises atskats, ar kuru var iepazīties zemāk:

Atsevišķs atskats par konkursu tika demonstrēts arī raidījumā "Es savai zemītei", kura veidotāja Daina Bruņiniece bija viena no konkursa "Sakoptākais mežs" žūrijas loceklēm. Liels paldies viņai un pārējiem žūrijas locekļiem par veltīto laiku un ieguldījumu konkursa veiksmīgā norisē.

Konkursa uzvarētāju apbalvošana notika Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasākuma ietvaros. Svinīgās ceremonijas ieraksts zemāk:

 

Fotoattēli no Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" apbalvošanas ceremonijas pieejami šeit:

https://drive.google.com/drive/folders/17kWwc0af-BqLAhr_sbTGOuph_tcmoFSC?usp=sharing

Savukārt fotoattēlus no konkursa "Sakoptākais mežs" izbraukumiem iespējams saņemt, rakstot e-pastu uz info@mezaipasnieki.lv