Atskats uz 2019. gadu

Atskats uz 2019. gadu

Pieteikšanās rezultāti

Noslēdzoties konkursa „Sakoptākais mežs" pieteikšanās posmam, konkursa organizatori 2019. gadā saņēma 17 pieteikumus par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. Pietiekumi saņemti no Kurzemes, Vidzemes un Latgales.

"Neskatoties uz to, ka šāda veida konkurss jau tiek rīkots trešo reizi, kurā tiek godināti labākie meža īpašnieki, redzam, ka arī šogad noritēja nopietna konkurence. Pēc konkursa pieteikumiem arī saprotam, ka Latvijā ir meža īpašnieki, kuri pievērš lielu uzmanību ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un no kuriem citi meža īpašnieki var mācīties," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Kopumā 17 pieteikumi saņemti no Ozolnieku, Viļakas, Aizputes, Limbažu, Rēzeknes, Madonas, Baldones, Kuldīgas, Tukuma, Vecumnieku, Vecpiebalgas, Ērgļu, Smiltenes un Alūksnes novadiem.

Līdz 15.jūlijam norisinājās konkursa pieteikumu atlases pirmā kārta, kurā žūrijas locekļi izvērtēs pieteikumos norādīto informāciju un izvirzīs dalībniekus otrajai kārtai.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.

Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai „Zelta čiekurs" nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu".

Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem pieejama ŠEIT

Pirmā kārta, atlase:

Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija, izvērtējot visus konkursam iesniegtos pieteikumus, ir izvirzījusi sešus meža īpašumus, kas turpinās cīņu par „Sakoptākā meža" titulu. Otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi dosies pie mežu īpašniekiem un vērtēs izvirzītos mežus klātienē. Pirmais žūrijas izbraukums - 8. augustā.

Konkursa „Sakoptākais mežs" otrajai kārtai izvēlēti šādi meža īpašumi: „Druvas" Viļakas novadā, „Bērzkalni" Kuldīgas novadā, „Aizvēji" Limbažu novadā, „Mežmeiniķi" Tukuma novadā, „Dzelzsceļnieki" Rēzeknes novadā un „Vizbuļi" Ērgļu novadā. Kopā šogad tika saņemti 17 pieteikumi par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā.

"Izvēlēties sešus labākos īpašumus nebija viegli. Katrs no saimniekiem savu mežu apsaimnieko godam, līdz ar to žūrijai bija ilgi jādiskutē, izvēloties finālistus. Bet priecē tas, ka konkursam bija tik daudz pieteikumu, tāpēc gribam pateikties visiem, kas pieteicās, arī tiem, kas šoreiz netika nākamajā kārtā," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.

Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi devās trijos izbraukumos - 8., 16. un 22. augustā, lai apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus klātienē. Pēc apskates žūrija noteica, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu.

Mediju pārstāvji tika aicināti pievienoties žūrijas izbraukumos, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem. Pirmais izbraukums notika 8.augustā. Izbraukuma laikā tika apskatīti šādi meža īpašumi: „Bērzkalni" Kuldīgas novadā un „Mežmeiniķi" Tukuma novadā.

Izbraukumos tika organizēts kopīgs transports no Rīgas. Izbraukšana tika plānota plkst. 08.00 no Skaistkalnes ielas 1, Rīgā.

16.augustā žūrija devās uz „Druvām" Viļakas novadā un „Dzelzsceļniekiem" Rēzeknes novadā. Savukārt 22.augustā apciemoja „Vizbuļu" īpašnieku Ērgļu novadā un „Aizvēju" īpašnieku Limbažu novadā.  Izbraukšana notika jau plkst. 07.00 no Skaistkalnes ielas 1, Rīgas.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība, informatīvais sadarbības partneris ir portāls Laukos.lv.

Otrā kārta, izbraukumi

Pirmais izbraukums:

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija aizvadījusi pirmo meža īpašumu vērtēšanas izbraukumu, vērtējot divus meža īpašumus Kurzemē. Otrais žūrijas izbraukums notiks jau šonedēļ - 15. augustā, kad pārstāvji dosies uz Latgali.

 

Kurzemē žūrija apskatīja divus meža īpašumus, kur katrā izmantotas dažādas meža apsaimniekošanas metodes. Ilgas Sedliņas apsaimniekotajā mežā, kura kopējā platība ir 38 hektāri, liela uzmanība pievērsta tieši priežu jaunaudzēm. Lai savu īpašumu apsaimniekotu pēc iespējas prasmīgāk, saimniece regulāri apmeklē dažādus seminārus un apmācības. Saimniekošana savā mežā Ilgai ir sapnis no bērnības. Kaut gan dzīves pirmo pusi sanācis strādāt pavisam citā nozarē, deviņdesmito gadu sākumā tika uzsākts darbs pie mantotā meža apsaimniekošanas. Kā stāsta pati saimniece, viss mežā darīts pašu rokām un ar mērķi izveidot ko tādu, ko pēc tam atstāt arī nākamajām paaudzēm.

Savukārt SIA Latmeži īpašnieki Dzintars Dembovskis un Andis Dūniņš Tukuma novadā ir divi draugi, kas 2005. gadā nolēma kopā dibināt uzņēmumu. Pašlaik uzņēmuma īpašumā ir jau 800 hektāri meža. Iegādājoties jaunu īpašumu, saimnieki vienmēr sāk ar tā kopšanu. Tas tiek iztīrīts un sakārtots, lai pēc tam to var apsaimniekot efektīvāk. Īpašumu apsaimniekošanā galvenokārt tiek izmantota pašu iegūtā pieredze, taču saimnieki regulāri dodas arī uz dažādiem semināriem un apmācībām. Uzņēmuma īpašnieki atzīst, ka saimniekojot nepieciešama vīzija par meža attīstību un nākotni. Ir jāspēj paredzēt, kas mežam būs vajadzīgs vai kāds tas veidosies pēc pieciem vai desmit gadiem.

„No abiem Kurzemē apskatītajiem īpašumiem ir redzams, ka meža apsaimniekošanā ir svarīgi turpināt izglītoties. Abu īpašumu saimnieki regulāri apmeklē seminārus un apmācības, lai iegūtu jaunas zināšanas un pieredzi. Taču liela vērtība ir arī pašu saimnieku ikdienā iegūtajai pieredzei un idejām savu mežu apsaimniekošanā. No īpašniekiem izskanēja tas, ka viņi jau intuitīvi jūt, kas mežam ir nepieciešams un ko vēl vajag darīt, lai mežs turpinātu augt. Tieši tas, manuprāt, meža apsaimniekotājiem ir ļoti svarīgi - saprast, ko vēl nepieciešams izdarīt, lai savu mežu apsaimniekotu pēc iespējas veiksmīgāk," stāsta Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Konkursa „Sakoptākais mežs" žūriju pārstāv LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Meža departaments meža stratēģijas un politikas nodaļas vietniece Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis un biologs, pētnieks Māris Olte.

Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies vēl divos izbraukumos 15. un 22. augustā, lai apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus klātienē. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu.

Mediju pārstāvji ir aicināti pievienoties žūrijas izbraukumos, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem. Otrais izbraukums notiks 15. augustā. Izbraukuma laikā tiks apskatīti šādi meža īpašumi: „Druvas" Viļakas novadā un „Dzelzsceļnieki" Rēzeknes novadā.

Ieraksti no sociālo tīklu kontiem:

 

Pirmais konkursa “Sakoptākais mežs” žūrijas izbrauciens godam aizvadīts. Meža īpašnieki satikti, meža īpašumi aplūkoti un novērtēti. Apskati, kā mums gāja, ciemojoties pie Ilgas Sedliņas!

Posted by Latvijas Meža īpašnieku biedrība on Monday, August 12, 2019

Otrais izbraukums:

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija aizvadījusi otro meža īpašumu vērtēšanas izbraukumu, vērtējot divus meža īpašumus Latgalē - "Druvas" Viļakas novadā un "Dzelzsceļniekus" Rēzeknes novadā.

Latgalē žūrija apskatīja divus meža īpašumus, kuros katrs no saimniekiem uzmanību pievērsis citam mežu apsaimniekošanas aspektam.

Īpašuma "Druvas" saimniekam Aivaram Vanagam (attēlā vidū), apsaimniekojot vairāk nekā 33,6 hektārus zemes, viena no kaislībām ir skujkoki. Viņa īpašumā redzamas dažāda veida egles, kas tiek koptas, balstoties gan uz vairāk nekā 30 gados iegūto pieredzi, gan arī uz zinātniskajiem pētījumiem.

Piemēram, īpašnieks stādot mazāku koku skaitu, kā nosaka normatīvie akti, ir pierādījis, ka retāka meža veidošana rada pamatu produktīvākas audzes augšanai.

Pats saimnieks atzīst, ka galvenais iemesls, kāpēc viņš turpina darboties mežsaimniecības nozarē, ir mežu apsaimniekošanas dažādība. Ja daļa no darbiem, piemēram, meža stādīšana vai kopšana atkārtojas, rezultāts katru reizi varot atšķirties. Jau pēc nedēļas apskatot vienu un to pašu vietu, "Druvu" saimnieks redz, kas pa šo laiku ir mainījies.

"Dzelzsceļniekos", kas ir daļa no uzņēmuma SIA "Meža īpašums" īpašumiem, novērojama jau nedaudz atšķirīgāka mežu apsaimniekošana. Kā stāsta pārvaldnieks Edgars Birks, visi ienākumi, kas iegūti no mežu apsaimniekošanas, tiek pēc tam ieguldīti atpakaļ šo mežu attīstībā. Kaut gan uzņēmums apsaimnieko lielas platības, kur redzamas gan plašas lapegļu, gan bērzu audzes, pārvaldnieks Edgars stāsta, ka mīlestībai pret meža kopšanu jābūt tik un tā. Pat ja uzņēmuma pieeja mežu apsaimniekošanai, iespējams, ir rūpnieciskāka, ir jābūt patikai pret dabu un interesei par to, kā koki aug un mežu nozare attīstās.

"Ir interesanti redzēt. ka katram meža īpašniekam ir savs rokraksts. Katrs savu īpašumu apsaimnieko atšķirīgi. Taču saimniekiem arī ir pamatojums tam, kāpēc izvēlētas tieši šādas apsaimniekošanas metodes. Tas mani mežu apsaimniekošanā interesē visvairāk - saimnieku stāsti, vietas vēsture un apsaimniekošanas metodes. Tas parāda to, ka cilvēks, kopjot mežu, redz ne tikai kubikmetrus, bet arī to, kas mežam ir visvairāk vajadzīgs," teic biologs, pētnieks un konkursa žūrijas loceklis Māris Olte.

Konkursa „Sakoptākais mežs" žūriju pārstāv LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Meža departaments meža stratēģijas un politikas nodaļas vietniece Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis un Māris Olte.

Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies vēl vienā izbraukumā - 22. augustā, lai apciemotu īpašuma "Aizvēji" īpašnieku Limbažu novadā un īpašuma "Vizbuļi" saimnieku Ērgļu novadā. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu.

Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla iegādei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai „Zelta čiekurs" nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu".

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība, informatīvais sadarbības partneris ir portāls La.lv.

 

 

Trešais izbraukums:

Pagājušajā nedēļā Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija devās noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā. 22. augustā žūrijas pārstāvji klātienē vērtēja divus meža īpašumus - "Aizvējus" Limbažu novadā un "Vizbuļus" Ērgļu novadā. Noslēdzoties konkursa otrajai kārtai, žūrija veiks detalizētu izvērtēšanu, bet rezultāti tiks paziņoti meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasniegšanas ceremonijā decembrī.

Vidzemē žūrija apskatīja divus meža īpašumus, kuru saimnieki izvēlējušies dažādas meža apsaimniekošanas metodes. Īpašuma „Vizbuļi" saimnieks Armands Cirsis ir aizrautīgs mednieks, tāpēc, apsaimniekojot 100 hektārus zemes, meklē dažādus veidus, kā pasargāt mežu no dzīvnieku radītiem bojājumiem un vienlaikus apsaimniekot tā, lai dzīvnieki tajā uzturētos. Piemēram, saimnieks savā mežā vairākās vietās izliek laizāmos sāls kubus. Tāpat arī tiek veidotas speciālas aizsargjoslas, kurā esošos kokus dzīvnieki var grauzt. Ja šāda josla izveidota, tad dzīvnieki vairs nedodas dziļāk mežā, lai bojātu koptās koku audzes. Tā rezultātā mežs ir apsaimniekots, un arī dzīvniekiem nekā netrūkst.

Īpašuma „Aizvēji" saimnieks Staņislavs Salmanis savos septiņos hektāros meža veic sava veida eksperimentu, lai redzētu, kāds ir rezultāts dažāda veida apsaimniekošanas metodēm. Īpašumā starp rūpīgi ierīkotām takām ir apkopts teju katrs koks, īpaši saimnieks praktizē egļu atzarošanu - praktiski katra īpašumā esošā egle ir atzarota pēc konsultantu ieteikumiem. To, kāds tam būs rezultāts, varēs redzēt tikai pēc vairākiem gadiem. Taču galvenais dzinulis saimniekam ir interese par mežu apsaimniekošanu un vēlme savu īpašumu padarīt pēc iespējas sakoptāku. Tāpat arī sava meža apsaimniekošana dod iespēju saimniekam regulāri izkustēties, pilnveidot sevi un tajā pašā laikā, ieguldot darbu, apkopt apkārt esošo vidi.

Runājot par iespaidiem, kas gūti, viesojoties visos sešos meža īpašumos, LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzīst, ka saimniekus vienojošais elements ir mežu apsaimniekošanas daudzveidība. Katrs no īpašumiem apsaimniekots citādāk. "No katra saimnieka mēs dzirdējām citu mežu apsaimniekošanas filozofiju, taču pielietoto metožu rezultāti ir labi piemēri, ko rādīt gan citiem saimniekiem, gan pārējai sabiedrībai. Mežu apsaimniekošana ir grūts darbs, tāpēc ir prieks par to, ka mums ir šādi saimnieki, kas gatavi dalīties savā pieredzē un, iespējams, kļūt par paraugu citiem," skaidro A. Muižnieks.

Konkursa „Sakoptākais mežs" žūriju pārstāv LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Meža departamenta meža stratēģijas un politikas nodaļas vietniece Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis un biologs, pētnieks Māris Olte.

Otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi viesojās sešos meža īpašumos - „Bērzkalnos" Kuldīgas novadā, „Mežmeiniķos" Tukuma novadā, „Druvās" Viļakas novadā, „Dzelzsceļniekos" Rēzeknes novadā, „Aizvējos" Limbažu novadā un "Vizbuļos" Ērgļu novadā.

 

Finālisti

 

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus, un jau rīt, 4. decembrī, tiks paziņots visaugstāk novērtētais meža īpašnieks. Starp konkursa finālistiem ir saimniecības „Druvas" īpašnieks Aivars Vanags no Viļakas novada, saimniecības „Bērzkalni" īpašniece Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada un saimniecības „Aizvēji" īpašnieks Staņislavs Salmanis no Limbažu novada.

Konkursa pirmās vietas un balvas „Par ilgtspējīgu saimniekošanu" ieguvējs tiks nosaukts Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs" apbalvošanas ceremonijas laikā š.g. 4. decembrī kultūras centrā „Ziemeļblāzma" Ziemeļblāzmas ielā 36, Rīgā.

„Ikviens no īpašniekiem, ko šogad konkursa laikā satikām, ir atšķirīgs, taču visi redzētie meži var kalpot kā labi piemēri citiem mežu apsaimniekotājiem. Mežu apsaimniekošana ir ļoti smags darbs, bet rezultāts, ko mēs redzējām, ir ļoti labs. Šādi apsaimniekoti īpašumi noteikti var iedvesmot citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Labo stāstu nekad nevar būt par daudz, tāpēc jāturpina runāt par saimniekiem, kas rūpējas par saviem īpašumiem un domā par ilgtspējīgu saimniekošanu," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Šogad starp konkursa dalībniekiem varēja novērot to, ka katrs no viņiem pielieto citas apsaimniekošanas metodes. Tas mudina domāt, ka labi apsaimniekotam mežam nav vienotas definīcijas. Mežā var saimniekot dažādi un tajā pašā laikā ilgtspējīgi.

Konkursa trīs finālistus saista vēl kāda iezīme - katrs no viņiem savā īpašumā lielu uzmanību pievērsis tieši skujkokiem. Piemēram, īpašuma "Druvas" saimniekam Aivaram Vanagam skujkoki ir viena no kaislībām. Tāpēc viņa mežā redzami dažādi egļu paveidi, kuru kopšana balstās uz vairāk nekā 30 gadu pieredzi un zināšanām, kas iegūtas no zinātniskajiem pētījumiem. Ilgas Sedliņas īpašumā "Bērzkalni" liela uzmanība pievērsta priežu jaunaudzēm, kas saimniecei arī sagādā lielāko lepnumu. Turklāt Ilga, lai pēc iespējas prasmīgāk saimniekotu savā mežā, regulāri apmeklē arī dažādas lekcijas un seminārus. Savukārt Staņislavs Salmanis savā īpašumā "Aizvēji" praktizē īpašu egļu atzarošanas metodi. Pēc konsultanta ieteikumiem, ir atzarota teju katra īpašumā atrodamā egle. To, kāds būs rezultāts, varēs novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem, taču jau tagad iespējams novērtēt īpašnieka rūpes sava meža apsaimniekošanu. Īpašumā ir rūpīgi izveidotas takas un aprūpēts katrs koks.

Apbalvošana

Meža nozares pārstāvji aizvadījuši vienu no svarīgākajiem nozares pasākumiem - gada balvu "Zelta čiekurs" pasniegšanu. Pasākuma laikā tika paziņots konkursa "Sakoptākais mežs" laureāts - galveno balvu un praktiski pielietojamu motorinstrumentu jaunaudžu kopšanai, saņēma saimniecības "Druvas" īpašnieks Aivars Vanags no Viļakas novada.

Tāpat tika apbalvoti saimniecības "Bērzkalni" īpašniece Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada un saimniecības "Aizvēji" īpašnieks Staņislavs Salmanis no Limbažu novada.

Aivars Vanags apsaimnieko vairāk nekā 33,6 hektārus zemes. Savā meža īpašumā viņš aizraujas ar dažādu skujkoku un lapkoku audzēšanu. Saimnieks savā īpašumā nebaidās audzēt dažāda veida egles, tāpēc tur apskatāmas egļu šķirnes, ko iespējams nevar redzēt citviet. Sava meža kopšanā Aivars izmanto vairāk nekā 30 gadus ilgo pieredzi mežu apsaimniekošanā un dažādus zinātniskos pētījumus. Saimnieks ir pierādījis, ka retāka meža veidošana un mazāka skaita koku stādīšana rada pamatu produktīvākas audzes augšanai. Savukārt saimnieka galvenais dzinulis turpināt darboties mežniecības nozarē ir dažādība meža apsaimniekošanā. Arī atkārtoti veicot vienus un tos pašus darbus, iespējams sasniegt citu rezultātu. Jau pēc nedēļas, apskatot vienu un to pašu vietu, saimnieks redz, kas ir mainījies, kā koki aug vai ko vēl nepieciešams izdarīt.

Galvenajai balvai konkursā "Sakoptākais mežs" bija nominēti arī saimniecības "Bērzkalni" īpašniece Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada un saimniecības "Aizvēji" īpašnieks Staņislavs Salmanis no Limbažu novada, kas saņēma dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla iegādei.

""Zelta čiekurs" ceremonija ir brīdis, kad varam pateikt paldies ikvienam saimniekam, kurš ikdienā strādā, lai koptu savu mežu, praksē ieviestu ilgtspējīgu saimniekošanu un rūpētos, lai zināšanas par mežu tiktu nodotas no paaudzes paaudzē. Atskatoties uz gadā paveikto, satiktajiem meža īpašniekiem, kā arī konkursa dalībniekiem, varu teikt, ka mums ir ļoti daudzi saimnieki, kuru paveiktais darbs var kalpot par piemēru citiem un arī sabiedrībai parādīt to, kādi pūliņi tiek ieguldīti mežu apsaimniekošanā. Ikviens, kurš savu dzīvi saistījis ar mežu, zina, ka tas ir grūts darbs, tāpēc svarīgi to novērtēt. Sakām lielu paldies ikvienam, kurš šogad pieteicās konkursā, lai dalītos savā pieredzē un sniegtu piemēru tiem, kas vēl tikai sāk strādāt mežsaimniecībā," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Šogad konkursā tika saņemti 17 pieteikumi no Ozolnieku, Viļakas, Aizputes, Limbažu, Rēzeknes, Madonas, Baldones, Kuldīgas, Tukuma, Vecumnieku, Vecpiebalgas, Smiltenes, Ērgļu un Alūksnes novadiem. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti seši meža īpašumi, kurus žūrijas locekļi devās vērtēt klātienē.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.