Latvijas, Lietuvas un Igaunijas privāto meža īpašnieku pārstāvības organizācijas nosūtījušas Baltijas valstu valdībām kopīgu aicinājumu, kurā uzsver nepieciešamību veidot meža, dabas aizsardzības, klimata un Eiropas Savienības politiku līdzsvaroti, pierādījumos balstīti un iesaistot zemes īpašniekus kā partnerus.
BALTIJAS PRIVĀTO MEŽU ĪPAŠNIEKU KOPĪGĀ REZOLŪCIJA
par taisnīgu, uz sadarbību balstītu un ilgtspējīgu meža politiku
Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Lietuvas Meža un zemes īpašnieku asociācijas un Igaunijas Privāto mežu savienības
Adresēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdībām un mūsu valstu pārstāvjiem Eiropas Savienības institūcijās
Mēs, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lietuvas Meža un zemes īpašnieku asociācija un Igaunijas Privāto mežu savienība, aicinām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības nodrošināt, ka visa ar mežiem saistītā politika un lēmumi, tostarp mežsaimniecības, dabas aizsardzības, klimata un Eiropas Savienības politika tiek pieņemta līdzsvaroti, taisnīgi, pierādījumos balstīti un ar skaidru izpratni par to ietekmi uz cilvēkiem un reģioniem.
Meža īpašnieki un viņu ģimenes nav atrauti no sabiedrības; viņi ir būtiska tās daļa. Tāpēc nav pieņemami publisko diskusiju veidot tā, it kā vienā pusē būtu “sabiedrība”, bet otrā – “meža īpašnieki”. Privātie meža īpašnieki ir pilsoņi, ģimenes, vietējās kopienas, darba devēji, nodokļu maksātāji un zemes pārvaldnieki, kuru īpašumus bieži vien paaudžu paaudzēs apsaimniekojušas vienas un tās pašas ģimenes.
Meža īpašnieki nav pret dabas aizsardzību. Gluži pretēji, Baltijas valstu meži ir uzturēti, kopti un atjaunoti, pateicoties meža īpašnieku ilgstošam darbam un rūpēm par saviem īpašumiem. Dabas aizsardzībai ir jābalstās uz sadarbību, uzticēšanos, zinātniskiem pierādījumiem un kopīgu atbildību visā sabiedrībā. Tā nedrīkst kļūt par sistēmu, kurā sabiedrībai nozīmīgi mērķi tiek sasniegti galvenokārt uz atsevišķu privāto meža īpašnieku rēķina.
Meža īpašnieki vēlas arī turpmāk atbildīgi un ilgtspējīgi apsaimniekot savus dzimtas īpašumus. Viņu ieguldītais darbs palīdz saglabāt dzīvi lauku reģionos, uzturot vietējo ekonomiku, nodrošinot atjaunojamas izejvielas, stiprinot noturību pret klimata pārmaiņām un nodrošinot, ka labi apsaimniekoti meži tiek nodoti nākamajām paaudzēm.
Koksne ir vietējs, atjaunojams un stratēģiski svarīgs resurss Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Tās ilgtspējīga izmantošana stiprina bioekonomiku, mazina atkarību no importētiem un neatjaunojamiem materiāliem, palīdz sasniegt klimata mērķus un rada darba vietas un pievienoto vērtību ārpus lielajām pilsētām.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas meži saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem, ko rada klimata pārmaiņas, pieaugoši postījumu riski un strauji mainīga ģeopolitiskā vide. Šo izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami praktiski, reālajos apstākļos īstenojami risinājumi, kas ņem vērā situāciju dabā un saimniekošanas realitāti nevis arvien jaunu ierobežojumu un aizliegumu ieviešana. Baltijas mežu ilgtermiņa kvalitāte un noturība ir atkarīga no aktīvas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, tostarp meža atjaunošanas, jaunaudžu kopšanas, pielāgošanās vietējiem augšanas apstākļiem, labi funkcionējošas infrastruktūras, zināšanām, ieguldījumiem un sadarbību starp valsti un meža īpašniekiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs aicinām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības:
1. Atzīt privātos meža īpašniekus par neaizstājamiem partneriem bioloģiskās daudzveidības, klimata, bioekonomikas un lauku attīstības mērķu sasniegšanā saistībā ar mežiem. Stiprināt sabiedrības izpratni par meža īpašnieku būtisko lomu noturīgu mežu uzturēšanā, lauku iedzīvotāju ienākumu un darba iespēju stiprināšanā, atjaunojamo resursu nodrošināšanā, bioloģiskās daudzveidības veicināšanā un zemes ilgtermiņa pārvaldības nodrošināšanā. Nodrošināt, ka valsts institūcijas konsekventi atzīst un skaidro šo ieguldījumu.
2. Lēmumus par mežu un dabas aizsardzības balstīt pamatotos pierādījumos, caurskatāmās procedūrās un skaidros nosacījumos. Ierobežojumus, kas skar īpašuma tiesības, nedrīkst noteikt, pamatojoties uz nepilnīgu, novecojušu vai nepārbaudītu informāciju. Meža īpašniekiem jābūt piekļuvei datiem, kas izmantoti lēmumu pieņemšanā, un efektīviem mehānismiem kļūdu labošanai vai nepamatotu ierobežojumu apstrīdēšanai.
3. Lauku reģionu iedzīvotājiem jābūt iespējai palikt, strādāt un veidot savu nākotni dzimtajos reģionos, nevis būt spiestiem aizbraukt darba vietu, pakalpojumu, izglītības, veselības aprūpes, transporta vai digitālās savienojamības trūkuma dēļ. Tam nepieciešami skaidri un paredzami nosacījumi saimniekošanai ar zemi, ieguldījumiem un pievienotās vērtības radīšanai lauku reģionos. Meža īpašniekiem un plašākai meža nozarei skaidri un paredzami jāzina, kas notiks ar vienu no mūsu svarīgākajiem aktīviem – mežiem, lai ilgtermiņa investīcijas, meža atjaunošanu, nodarbinātību, lauku attīstību un atbildīgu saimniekošanu varētu plānot ar pārliecību.
4. Dabas aizsardzībā, kur vien iespējams, par vēlamo modeli noteikt brīvprātīgas un līgumiskas sistēmas ar pietiekamu finansējumu un sadarbībā ar meža īpašniekiem. Šādas sistēmas var būt sekmīgas tikai tad, ja tās koncentrējas uz konkrētiem bioloģiskās daudzveidības rezultātiem, ļaujot turpināt zemes izmantošanu un nodrošinot, ka bioloģiskās daudzveidības uzlabošana tiek veicināta un atlīdzināta, nevis sodīta.
5. Izveidot taisnīgu, caurskatāmu un pienācīgi finansētu kompensāciju sistēmu par meža apsaimniekošanai noteiktajiem ierobežojumiem. Kompensācijai jāatspoguļo ierobežojumu radītie reālie ekonomiskie zaudējumi, tostarp negūtie ienākumi, samazināta īpašuma vērtība, papildu apsaimniekošanas pienākumi, palielinātas administratīvās izmaksas un ilgtermiņa zemes izmantošanas ierobežojumi. Nodrošināt, ka dabas aizsardzības izmaksas taisnīgi dala visa sabiedrība, nevis nesamērīgs slogs tiek uzlikts atsevišķiem meža īpašniekiem un viņu ģimenēm. Ja sabiedrība gūst labumu no dabas aizsardzības ierobežojumiem, arī šo ierobežojumu izmaksas jāsedz sabiedrībai kopumā.
6. Atturēties no jaunu pastāvīgu vai ilgtermiņa ierobežojumu ieviešanas meža apsaimniekošanai un zemes izmantošanai. Ja ierobežojumi joprojām ir nepieciešami skaidri definētu sabiedrības interešu mērķu sasniegšanai, tiem jābūt samērīgiem, balstītiem pārbaudītos datos, juridiski skaidriem, attiecīgā gadījumā individuāli pamatotiem un tiem jābūt saistītiem ar savlaicīgu un taisnīgu kompensāciju.
7. Nodrošināt meža īpašnieku organizāciju pilnvērtīgu līdzdalību Nacionālo dabas atjaunošanas plānu un citu ar bioloģisko daudzveidību saistītu politikas instrumentu sagatavošanā un īstenošanā. Atjaunošanas pasākumiem, kas skar privātos mežus, jābūt pamatotiem un balstītiem caurskatāmos mērķos, skaidrās metodoloģijās, sociālekonomiskās ietekmes novērtējumā, reālistiskā finansējumā un īpašuma tiesību ievērošanā.
8. Veicināt aktīvu, ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu kā klimata un bioloģiskās daudzveidības politikas daļu. Labi apsaimniekoti, vietējiem apstākļiem pielāgoti un savlaicīgi atjaunoti meži ir būtiski oglekļa uzkrāšanai, bioloģiskajai daudzveidībai, koksnes piegādēm, nodarbinātībai laukos un noturībai pret sausumu, vētrām, kaitēkļiem un slimībām.
9. Ieviest adaptīvu meža apsaimniekošanu kas ļauj savlaicīgi reaģēt uz klimata, drošības un citiem jaunajiem riskiem, ņemot vērā vietējos apstākļus. Eiropas meži ir daudzveidīgi, un efektīvai apsaimniekošanai nepieciešama elastība, lai reaģētu uz vietējiem apstākļiem, nevis arvien ierobežojošāki un vienveidīgi noteikumi.
10. Nodrošināt pietiekamu un pieejamu finansējumu mežsaimniecības pasākumiem jaunajā 2028.–2034. gada plānošanas periodā, tostarp atbalstu meža atjaunošanai, jaunaudžu kopšanai, klimata noturībai un pielāgošanās pasākumiem, bioloģiskās daudzveidības pasākumiem, meža infrastruktūrai, konsultāciju pakalpojumiem, digitālajiem rīkiem, risku novēršanai un aktīvai meža apsaimniekošanai.
11. Izmantot pašreizējo Eiropas Savienības normatīvā regulējuma vienkāršošanas programmu un Putnu un Biotopu direktīvu “stresa testu” lai aizstāvētu praktisku,, samērīgu piemērošanu, kas nodrošina tiesisko noteiktību. Baltijas valstīm kopīgi jāiestājas par to, lai Eiropas Savienības dabas politika paliktu efektīva, vienlaikus būtu īstenojama zemes apsaimniekotājiem, lauku kopienām un ģimeņu meža īpašniekiem.
12. Spēcīgāk un koordinētāk aizstāvēt Baltijas valstu nacionālās intereses Eiropas Savienības līmenī, nodrošinot, ka ES politika ņem vērā Baltijas valstu īpašos apstākļus, tostarp meža īpašumtiesību struktūru, lauku kopienas, meža īpašnieku lomu, bioekonomikas potenciālu, valsts drošības apsvērumus un ilgtspējīgas mežsaimniecības nozīmi valsts attīstībā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mežu nākotne jāveido uz sadarbības, uzticēšanās, taisnīguma un cieņas pret tiem, kuri rūpējas par mežiem ik dienu. Bez meža īpašniekiem nevar būt sekmīgas dabas aizsardzības politikas, stipru lauku kopienu, noturīgu mežu un ilgtspējīgas bioekonomikas.
Pieņema:
Latvija: Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Lietuva: Lietuvas Meža un zemes īpašnieku asociācija
Igaunija: Igaunijas Privāto mežu savienība
