Latvijas Meža īpašnieku biedrībai par ikgadēju tradīciju ir kļuvusi Meža Zināšanu dienu rīkošana saviem biedriem un sadarbības partneriem, kas parasti notiek divu dienu garumā, šoreiz no 3. - 4. augustam. Šogad Meža zināšanu dienas bija īpašas, jo pirmo reizi tās rīkojam ārpus Latvijas robežām, proti, Igaunijā.
Ņemot vērā, ka piecu gadu laikā esam bijuši dažādos Latvijas reģionos, lēmām, ka šoreiz dosimies ārpus Latvijas robežām, lai redzētu, kā mežsaimnieki saimnieko tepat kaimiņos, šoreiz Igaunijā. Pirmais apskates objekts netālu no Valkas - 25 km attālumā no Valgas mežā sastopamies ar pārstāvi no Valgas meža īpašnieku asociācijas (1. att), kas mūs iepazīstina ar savas organizācijas darbību un dažām mežsaimniecības aktualitātēm.
Kopumā jāmin, ka kaimiņi savstarpējā sadarbībā tikuši ievērojami tālāk - viņu asociācijas darbojās līdzīgi kā mūsu kooperatīvi - tiek veikts pilns meža apsaimniekošanas cikls, pārdodot koksni caur vienu no diviem centrālajiem kooperatīviem. Īpašnieks tiek informēts par visām izmaksām, arī to, kas paliek asociācijai. Uzticamības līmenis ir tik augsts, ka ar daļu no īpašniekiem asociācijas pārstāvis tiekas tikai dažas reizes - visa pārējā saziņa notiek elektroniski, izmantojot e-pastus. Šāda saziņa ir īpaši izdevīga gadījumos, kad īpašnieks dzīvo tālu no sava īpašuma. Izmaksas par kopšanu, stādīšanu, aizsardzību, stādiem kaimiņvalstī - līdzīgi kā Latvijā, bet ar noslieci virs Latvijas vidējām cenām. Interesanti, ka darbinieki mežā pamatā izmanto viedtālruņus. Viedtālrunī instalēta aplikācija, kurai beztermiņa licence maksā apmēram EUR 40 un jebkuram interesentam pēc licences iegādes iespējams piekļūt informācijai par jebkuru meža īpašumu valstī (protams, informācija nesatur īpašnieka sensitīvos datus). Šeit gan jāpiemin, ka daudziem mūsu biedriem radās jautājums: "Kāpēc pie mums Latvijā viss ir tik slepens?".
Par Igaunijas mežiem un īpašniekiem
Igaunija, līdzīgi kā Latvija ir mežaina valsts, meži klāj 51.1 % no kopējās teritorijas, kopā 2.1 milj.ha, kas ir par 1/3 mazāk kā Latvijā. Privātie meža īpašnieki valstī - 113 tūkstoši. Vidējā meža īpašuma lielums, kas pieder fiziskajai personai, ir 6.4 ha, bet juridiskajai personai 65.7 ha, kas ir nedaudz mazāk kā Latvijā. Protams, ir arī kas atšķirīgs. Igauņi pagājušajā gadā no meža ieguva 10.8 milj.m3. koksnes, kas ir tik pat, cik Latvijā, lai gan meža platība mums ir par 1/3 lielāka. Turklāt viņu plāni ir palielināt koksnes ieguvi līdz 15 milj.m3 gadā.
Par savstarpējo sadarbību
Iepriekš jau tika pieminēts, ka Igaunijā savstarpējā sadarbība starp biedrībām ir krietni attīstītāka un tās vairāk darbojas līdzīgi kā kooperatīvi Latvijā. Igaunijā ir 25 aktīvas reģionālās meža īpašnieku biedrības, no kurām 9 ir vienojušās savā starpā, ka darbosies zem viena zīmola, lai veidotu labāku atpazīstamību.
Augstāk 2.att. ir parādīta struktūra, kā darbojas privāto meža īpašnieku biedrības Igaunijā. Meža īpašniekus vieno meža īpašnieku biedrības, kas nodarbojas ar pilnu meža apsaimniekošanas ciklu. Savukārt biedrības ir biedri gan lobija organizācijai Igaunijas Privāto meža īpašnieku biedrībai(Estonian Private Forest Union), gan kooperatīvam (Commercial Association), caur kuru tiek realizēta koksne. Kooperatīvs kalpo kā lielāks spēlētājs tirgū un rada īpašniekiem iespēju piekļūt tirgum un cenām, ko individuāli nav iespējams iegūt. Atšķirība starp vienu kooperatīvu (Commercial Association) un otru, kas saucas Igaunijas kokmateriālu tirdzniecības centrs (Estonian Timbertrade Center,) ir tāda, ka otro izveidojuši lielie meža īpašnieki.
Savukārt, Privāto Meža īpašnieku atbalsta centrs (Private Forest Centre) pilda tās funkcijas, ko Latvijā dara Lauku atbalsta dienests, tas ir, administrē gan valsts gan ES atbalstu privātajiem meža īpašniekiem. Iestāde atbalsta ne tikai privātos meža īpašniekus, bet dažādi stimulē arī biedrību attīstību. Savukārt, lai meža īpašnieku biedrības iegūtu atbalstu, tām jāiegūst atzītas biedrības statuss, kas praktiski nozīmē, ka jāizpildās vairākiem nosacījumiem, kā, piemēram, jāsasniedz noteikts biedru skaits, apgrozījums, biedru ieguldījums utt. Šādam atbalstam vērojams arī biedru pieaugums biedrībās, kas tūlīt sasniegs 10 % no kopējā meža īpašnieku skaita valstī.
Par Meža reģistru
Ņemot vērā, ka arī Latvijā Valsts Meža Dienests nu jau kādu laiku piedāvā iespēju lietot Meža valsts reģistru, vēlējamies saprast, kā tad līdzīgas tehnoloģijas izmanto Igaunijā. Atšķirības ir vērā ņemamas. Kolēģiem Igaunijā meža reģistrs ir pieejams trijos līmeņos:
1. Meža inventarizācijas veicēja līmenis;
2. Ierēdņa līmenis;
3. Lietotāja līmenis.
Šobrīd meža valsts reģistrā ir fiksēti 86% no kopējās meža platības, kas kopskaitā ir 1 984 200 ha. No tiem 1 010 100 ha ir valsts mežs, bet 974 100 privātie meži. 218 600 ha, ko apsaimnieko privātie meža īpašnieki, meža inventarizācija ir vecāka par 10 gadiem.
Inventarizāciju visā valstī uzrauga 9 ierēdņi no Vides Pārvaldes, no tiem divi pārbauda inventarizācijas, kas veiktas valsts mežos, bet 7 ierēdņi privātajos mežos. Inventarizācija ik gadu tiek veikta aptuveni 90 000 ha privāto meža īpašnieku zemē (apmēram 7500 īpašumu) un 110 000 ha valsts meža īpašumos. Par kļūdām, kas saistītas ar inventarizāciju, atbildību uzņemas inventarizācijas veicēji.
Interesanti fakti:
- inventarizācija nav nepieciešama īpašumiem, kuru lielums fiziskām personām nepārsniedz 5 ha, bet juridiskām 2 ha;
- vidējais ciršanas apliecinājumu izsniegšanas ātrums ir mazāks par 24 h. Vispārējos gadījumos, kad ir spēkā esoša inventarizācija un nav aprobežojumu, tad apliecinājumu automātiski izsniedz Meža reģistra sistēma pāris minūšu laikā (ja ciršanas paziņojums iesniegts, izmantojot meža reģistru). Ja ciršanas paziņojums nosūtīts caur e-pastu, apliecinājumu saņem tajā pašā vai nākošajā darba dienā, bet ja nosūtīts pa pastu, tad vidēji sešu darbadienu laikā;
- Igaunijā var ik gadu bez apliecinājuma mežā iegūt līdz 20 m3 koksnes. Turklāt var to arī brīvi pārdot;
- visā valstī darbojas tikai 25 cilvēki, kas uzrauga ciršanas apliecinājumu izsniegšanu un ES fondu saņemšanas kontroli.Par apliecinājumu nav jāmaksā.
Brīva piekļuve datiem
Piekļūt Meža reģistram un datiem par jebkuru īpašumu valstī (izņemot īpašnieka datus) var piekļūt jebkurš Igaunijas pilsonis ar savu ID kartes numuru. Turklāt, bez maksas. Augstāk jau tika minēts, ka ir arī aplikācija, kurā arī varam apskatīties detālu informāciju par jebkuru meža īpašumu, atrodoties dabā, bet samaksājot par to lietošanas licenci EUR 40 apmērā.
Meža īpašniekiem brīva izvēle sargāt biotopus
Biotopu novērtēšana Igaunijā notikusi pirms 17. gadiem. Jaunu novērtēšanu neviens neplāno. Ja tiek atrastas kādas dabas vērtības, tad īpašniekam ir dota brīvība izvēlēties sargāt biotopu vai nē. Par tā sargāšanu tiek parakstīta vienošanās un maksāta arī kompensācija. Pēc statistikas vidēji katrs trešais īpašnieks izvēlas sargāt šos biotopus. Šogad vērojams īpašs pieaugums biotopu apsardzībā, kas saistāms ar sertifikācijas jautājumiem.
Ātraudzīgās kultūras
Ņemot vērā, ka šīs ir Meža zināšanu dienas, kolēģi no Tartu Dzīvības zinātņu universitātes mūs iepazīstināja ar ātraudzīgo kultūru - hibrīdapšu stādījumu. Hibrīdapses, līdzīgi kā pie mums, tiek stādītas lauksaimniecības zemēs, ar mērķi iegūt augstvērtīgāku koksnes ražu pēc iespējas ātrāk.
Šobrīd apses audze ir sasniegusi 17 gadu vecumu, tās krāja sasniegusi aptuveni 200 m3 koksnes, to plānots nocirst 25 gadu vecumā, kad tā sasniegs aptuveni 300 m3 koksnes. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā šādi apsaimniekots mežs, kas stādīts uz lauksaimniecības zemēm, joprojām tiek uzskatīts par lauksaimniecības zemi, proti, bez zemes lietojuma statusa maiņas. 4. att. fonā redzamas divas audzes, viena no tām ir 17 gadus vecā hibrīdapšu audze, savukārt otra, mazākā ir 4 gadus veca hibrīdapšu audze jeb otrās rotācijas audze, kas izaugusi pēc kailcirtes no sakņu atvasēm. Jaunajā audzē veikti dažādi kopšanas modeļi, kas vēl joprojām tiek analizēti. Būtiskākais ir tas, ka parasti hibrīdapšu stādījumi tiek uztverti dārgi, jo to ierīkošanas izmaksas ir relatīvi augstas dārgo stādu dēļ, taču vairumā gadījumu netiek ņemts vērā, ka nākošajā rotācijas periodā tā atjaunosies no sakņu atvasēm, līdz ar to par stādāmo materiālu izdevumu vairs nebūs.
Caurmēri
Šobrīd Latvijā Zemkopības ministrija ir ieplānojusi veikt izmaiņas normatīvajos aktos, samazinot galvenās cirtes caurmēra skaitlisko vērtību, lai varētu veikt atjaunošanas cirti (kailcirti), kas Latvijai dotu iespēju būt līdzvērtīgi konkurētspējīgai salīdzinājumā kaimiņvalsti, kā arī manāmi celtu meža ekonomisko vērtību valstī un motivētu meža īpašniekus pievērst lielāku nozīmi meža apsaimniekošanai. Igaunijā jau gandrīz desmit gadus galvenās cirtes caurmēri ir noteikti zemāki nekā Latvijā. Kā liecina zināšanu dienu ietvaros redzētais, Igaunijā meži nav pazuduši, tie tiek mērķtiecīgi apsaimniekoti, nocērtot vecās audzes un vietā stādot jaunu, produktīvu mežu, kas ir kā labs pierādījums un atbilde tām organizācijām, kas apšauba ilgtspējīgas un pārdomātas mežsaimniecības prakses esamību Baltijas valstīs!
