Dabas kredītu apspriešanā ES līmenī Eiropas Mežu Īpašnieku Konfederācija (CEPF) saskata iespēju atalgot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas aizsardzību un apsaimniekošanu, kā arī radīt jaunus ienākumus mežu īpašniekiem. Tomēr CEPF uzsver, ka ir būtiski atvēlēt pietiekami daudz laika, lai izstrādātu skaidru, kvalitatīvu pamatu, kas padarītu topošo sistēmu īstenojamu un pievilcīgu.
Dabas kredītu ietvars būtu jāveido tā, lai tas atbalstītu mežu īpašniekus pasākumu īstenošanā bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai un palielināšanai Eiropas mežos. Lai sistēma būtu praktiski īstenojama un tirgus pievilcīgs, izstrādes procesā jāstrādā ciešā sadarbībā ar Eiropas mežu īpašniekiem. Tā kā Eiropas meži ir ļoti dažādi, nav iespējams piemērot vienotu pieeju - ne mežu apsaimniekošanā, ne bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.
Mežu īpašniekiem ir galvenā loma brīvprātīgos pasākumos bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, tādēļ CEPF vēlas uzsvērt šādus atbalsta punktus:
CEPF iesaka koncentrēties uz pieciem galvenajiem virzieniem:
Mežu daudzfunkcionalitāte
Brīvprātīga un uz tirgu balstīta sistēma
Pārdomāta kompensēšanas (offsetting) pieeja
Noplūdes (leakage) novēršana
Saprātīgas sasaistes ar citām politikām
1. Mežu daudzfunkcionalitāte
Ilgtspējīga mežsaimniecība balstās uz sarežģītiem, integrētiem un ilgtermiņa lēmumiem, kuru mērķis ir nodrošināt mežu daudzfunkcionalitāti. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ekosistēmu regulējošie pakalpojumi (piemēram, ūdens aizture un attīrīšana) nav atdalāmi no citām mežu sniegtajām vērtībām. Dabas kredīti jāuztver kā papildu iespēja, nevis kā vienam mērķim pakārtota pieeja. Ieņēmumu gūšana no bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumiem, vienlaikus saglabājot koksnes ražošanu, ļauj diversificēt ienākumus un mazināt ekonomiskos riskus.
Lai gan dabas kredīti var koncentrēties uz konkrētiem bioloģiskās daudzveidības pasākumiem, ES politikā jāņem vērā mežu holistiskā un daudzfunkcionālā loma, īpaši laikā, kad meži ir stratēģisks resurss Eiropas autonomijas, noturības un drošības stiprināšanai. Iespējamajam tirgum vajadzētu ļaut sasniegt papildinātību bioloģiskajā daudzveidībā vienlaikus ar koksnes ražošanu un nodarbinātību lauku reģionos.
Veiksmīga sistēma atbalsta, nevis ierobežo mežu daudzfunkcionalitāti, atzīstot mežu daudzveidīgo devumu sabiedrībai.
2. Brīvprātīga un uz tirgu balstīta sistēma
Dabas kredīti ir papildu finansējuma instruments dabas aizsardzībai, un tiem jābūt brīvprātīgiem un balstītiem tirgus mehānismos, saglabājot līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu un ņemot vērā reģionālās atšķirības. Ja valsts vai pašvaldība uzliek ierobežojumus, taisnīga atlīdzība atbilstoši ES Pamattiesību hartas 17. pantam jāsedz no publiskiem līdzekļiem.
Jāsaglabā brīvprātība un nepārtrauktība jau esošajām iniciatīvām dalībvalstīs. ES var veicināt dabas kredītu tirgu, daloties ar labās prakses piemēriem, vienlaikus atstājot vietu dažādām pieejām. Nepieciešamība pilnībā harmonizēt kredītus ES līmenī rūpīgi jāizvērtē.
Tā kā tirgus izveide prasa laiku, nedrīkst pārvērtēt pieprasījumu, lai nezaudētu uzticību. Lai novērstu “zaļmaldināšanu”, var ieviest trešās puses kvalitātes kontroli, piemēram, definēt vienību un oficiālu reģistru, tomēr jāatstāj telpa arī projektiem, kas neveic sertifikāciju.
Jābalstās uz elastīgu pieeju, kas respektē ekonomiskos apstākļus un agrīnos dalībniekus, lai veidotu uzticēšanos un ilgtermiņa iesaisti.
3. Pārdomāta kompensēšanas pieeja
Lai gan ekosistēmas nav savstarpēji aizvietojamas, kompensēšanas mehānismi var radīt pieprasījumu un padarīt dabas kredītu tirgu dzīvotspējīgu. Kompensēšana nedrīkst graut sistēmas uzticamību, bet var piesaistīt papildu privātās investīcijas. Ja kompensēšana tiek ieviesta, tai jānotiek dalībvalstu līmenī, lai varētu ņemt vērā nacionālos apstākļus un ekoloģisko daudzveidību.
Kompensēšana var palielināt ekonomisko efektivitāti, novirzot pasākumus uz vietām, kur mežu īpašnieki var sasniegt optimālus rezultātus. Jānodrošina vienādas vērtības kompensācija (like-for-like) un ģeogrāfiskā tuvība. Labi pārvaldīts mehānisms var mobilizēt privāto kapitālu bioloģiskās daudzveidības labā un padarīt dabas kredītus ekonomiski pievilcīgus.
Kompensēšana ir jāatzīst par leģitīmu un nepieciešamu instrumentu dabas kredītu sistemā.
4. Noplūdes novēršana
Noplūdi (leakage) ir grūti kontrolēt globālā tirgū. Ja dabas kredītu tirgus būtiski samazinātu koksnes ieguvi Eiropā, koksne būtu jāieved no trešām valstīm, radot ienākumu aizplūdi un apšaubāmu ieguvumu bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī apdraudot ES koksnes vērtības ķēdes.
Risinājumos jāiekļauj koksnes mobilizācijas veicināšana un dabas kredītus ģenerējoši pasākumi, kas ļauj vienlaikus ražot koksni. Ideālā gadījumā dabas kredīti tieši veicinātu mežsaimniecību vietās, kur tā iepriekš nebija izdevīga.
Stiprs iekšējais kompensēšanas tirgus saglabā ekonomiskos stimulus aktīvai meža apsaimniekošanai, novēršot negatīvu noplūdi un uzturot Eiropas mežu uzraudzību.
5. Saprātīgas sasaistes ar citām politikām
Atbilstoši ES vienkāršošanas mērķim arī dabas kredītu sistēmai jābūt pietiekami vienkāršai, lai tajā varētu iesaistīties plašs mežu īpašnieku loks.
CEPF neredz funkcionālu sasaisti starp oglekļa piesaistes sertifikācijas ietvaru (CRCF) un dabas kredītiem. No mežu īpašnieku skatpunkta abi tirgi būtu jātur atsevišķi, jo tie kalpo atšķirīgiem mērķiem. Ir iespējami bioloģiskās daudzveidības projekti bez būtiska klimata ieguvuma un oglekļa projekti bez izteikta ieguvuma bioloģiskajai daudzveidībai; “neskādēšanas” (DNSH) kritēriji jau nodrošina neto ieguvumu.
Eiropas Komisijas izstrādātā “dabai tuvākas mežsaimniecības” (closer-to-nature forestry) pieeja nav pietiekami visaptveroša un nespēj atspoguļot visu Eiropas mežu daudzveidību, lai tā būtu vienīgais bioloģiskās daudzveidības palielināšanas instruments dabas kredītu sistēmā. Nepieciešams iekļaut arī citus mežsaimniecības pasākumus.
Ņemot vērā atšķirīgos mērķus un sagaidāmos rezultātus, dabas kredītu ietvars jāatstāj neatkarīgs no oglekļa tirgiem un pietiekami elastīgs, lai atspoguļotu mežu un apsaimniekošanas prakses daudzveidību visā Eiropā.
Avots: cepf-eu.org
