Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn samazinājies par vairāk nekā 30% jeb teju par 4 miljoniem m³; meža nozares uzņēmēji gan iesaka ar secinājumiem nesteigties.
Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2024. gadā ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 15,35 milj. m³, savukārt 2023. gadā – 19,24 milj. m³. Faktiski pēc ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoma pērn notikusi “atgriešanās” 2020. gadā.
Valsts mežos 2024. gadā kopumā ciršanai izsniegti 7 milj. m³ koksnes, kas ir par 1,29 milj. m³ mazāk nekā aizpērn. Savukārt privātīpašnieku mežos pērn izsniegti 8,35 milj. m³ koksnes, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir par 2,6 milj. m³ mazāk. Jāatgādina, ka (kopš 2011. gada) izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai ir derīgi trīs gadus (ja cērt kokus sanitārajā cirtē, ciršanas apliecinājums ir derīgs divus kalendāra gadus, savukārt, cērtot kokus pārējās cirtēs,– trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada).
Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, tajā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiks cirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, ciršanai paredzētās koksnes apjoms valsts mežos ir mazāks nekā privātajos.
Faktoru buķete
Vairāki privāto mežu īpašnieki skaidroja: galvenais faktors, kas bremzējis vēlmi cirst pieaugušas mežaudzes, bijusi apaļkoksnes vai augošu koku realizācijas cena, kā arī klimatiskie apstākļi – ziema bez nozīmīga sala perioda. Tā rezultātā nav bijis iespējams izstrādāt mežus, kuri atrodas mitrākās vietās. Daži aptaujātie mežu īpašnieki atzina, ka cer sagaidīt brīdi, kad pieprasījums pēc koksnes resursiem pieaugs, kad arī došoties pēc ciršanas atļaujām. Protams, zaļajā noliktavā (mežā) koksni kādu laiku var glabāt, tomēr ilgstoši to darīt nevar, jo tā zaudē kvalitāti.
Neatspoguļo situāciju
“Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms nav tas statistiskais rādītājs, kurš varētu parādīt reālo ainu mežsaimniecībā. Pieredze rāda, ka starp minēto un reāli izcērtamo koksnes krājas apjomu konkrētā cirsmā ir atšķirība, vēl nozīmīgāka tā varētu būt kopšanas cirtēs,” situāciju komentē Modris Fokerots, viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, jau daudzus gadus ciršanas apliecinājumi ir derīgi ne tikai konkrētajā kalendārajā gadā, kad tie izsniegti, vien, bet arī nākamajos gados. Tieši tāpēc situācija mēdz būt šāda: meža īpašnieks ir izņēmis ciršanas apliecinājumu, bet reāli to izmanto pēc gada vai pat vēlāk, kad ir atbilstoši mežizstrādes apstākļi (piemēram, sals ziemā) un adekvāta koksnes cena.
“Visi vēlas nopelnīt, bet, ja koksnes sortimentu cenas ir zemas, loģiski, nav jēgas doties pēc ciršanas biļetes, vēl jo vairāk, ja relatīvi nesen – 2022. gada otrajā pusē – bija nepieredzēti augstas cenas, kuras pašlaik ir piezemējušās,” vērtē M. Fokerots. Viņaprāt, viss ir loģiski – mazs pieprasījums, zemas cenas un nevajag ciršanas apliecinājumus. “Mežsaimniecību vairāk ietekmē un regulē pieejamās mežizstrādes jaudas, kuras Latvijā ir, kādas ir; ievērojami vairāk izstrādāt nav iespējams,” uzsver M. Fokerots, atgādinot, ka iepriekš ciršanas apliecinājumu izņemšanas “bums” pieredzēts, īsi pirms mainījās apliecinājuma saņemšanas valsts nodeva. Kā zināms, pērn nekas tāds nenotika.
Indikatora lampiņa
“Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms nav tieši saistāms ar kokrūpnieku pieprasījumu pēc resursiem, to vairāk rāda izcirstās koksnes apjoms,” situāciju vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņa ieskatā ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms ir sava veida indikators – dzeltenā lampiņa panelī, kura brīdina par notiekošo procesu, kas perspektīvā var ietekmēt arī kokrūpniekus.
“Meža nozare bija, ir un būs ļoti cieši saistīta ar ārvalstu eksporta tirgiem, tāpēc to ietekmē notikumi tajos – pieprasījuma izmaiņas, kuras līdzi velk arī cenu līmeņa korekcijas, streiki konkurentvalstīs, loģistikas ķēžu pārrāvumi, šodien, visticamāk, arī ievedmuitu noteikšana,” nozari visbūtiskāk ietekmējošos faktorus uzskaita K. Klauss, uzsverot, ka pērn ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms varētu būt sava veida signāls kokrūpniekiem šajos apstākļos padomāt par koksnes resursu pieejamību perspektīvā.
“Situācija var radikāli mainīties, bet mežizstrādes jaudas uz to var nespēt adekvāti reaģēt,” tā K. Klauss. Viņaprāt, ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms vienmēr ir pārsniedzis reāli izcirstās koksnes apjomu. K. Klauss nenoliedz, ka 30% jeb 4 milj. m³ ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoma kritums ir pārāk iespaidīgs un tam būtu jāatrod loģiski izskaidrojumi, kurus nepieciešams identificēt.
Gaida datus
Vairāki aptaujātie kokrūpnieki atzina, ka secinājumus izdarīt esot pāragri, jo būtībā 2024. gads ir bijis līdzīgs 2023. gadam, līdz ar to esot svarīgi redzēt reāli izcirstās koksnes apjomu pērn, turklāt, sadalījumā pa koku sugām.
Piedevām tika norādīts, ka jau zināmu laiku Latvijā nav iespējams ievest un izmantot Krievijā un Baltkrievijā augušās koksnes izstrādājumus, kam būtu jāatspoguļojas pieprasījumā pēc koksnes ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā.
Vienlaikus gan privāto mežu īpašnieki, gan kokrūpnieki atzina, ka attiecībā uz koksnes resursu ieguvi nākotnē ir daudz jautājumu, kurus rada Eiropas Savienības direktīvās un regulās iekļautās prasības. Nacionālā meža monitoringa dati rāda, ka 2024. gada 1. janvārī Latvijā mežu platība bijusi 3,311 milj. ha ar kopējo koksnes krāju 677 milj. m³.
Avots: zemeunvalsts.lv
