Lai rosinātu diskusiju par atsevišķiem jautājumiem, kas skar gan dabas aizsardzību, gan mežsaimniecību, Latvijas meža īpašnieku biedrība 21. un 22. novembrī rīkoja izbraukuma konferenci, kurā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas kokrūpniecības federācijas, AS „Latvijas valsts meži" un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji. Konference tika rīkota Valsts lauku tīkla ietvaros ar ES finansējumu un Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.
Diskusijas dalībnieki viesojoties meža īpašumos Lubānas apkārtnē apskatīja objektus mežā, kas veido Aiviekstes upes aizsargjoslu. Apskatot valsts mežos esošo vecupes biotopu, dalībnieki diskutēja par aizsargjoslas funkcijām un to, cik veiksmīgi konkrētā aizsargjosla pilda šīs funkcijas. Life NAT-PROGRAMME eksperts Andris Urtāns norādīja, ka krastā, kur nenotiek nekāda saimnieciskā darbība un kas ir aizaudzis ar kokiem, veģetācijas periodā neveidojas velēna, kas faktiski varētu pildīt aizsargjoslas finkciju, t.i., aizturēt no lauksaimniecības upē ieplūstošos biogēnus. Tieši pretēji, organiskās vielas, kas bezlapu periodā uzkrājas zem kokiem, tiek ieskalotas ūdenstecē un tur sadaloties patērē skābekli, kas nepieciešams dzīvības nodrošināšanai ūdenī. Savukārt privātā meža īpašnieks iepazīstināja ar darbībām, ko viņš šobrīd veic likumā atļautajā kārtībā, t.i., tiek veikta izlases cirte. Diskutējot par iespējamiem risinājumiem apsaimniekojot ūdenstilpju aizsargjoslas, lai tās pildītu savas funkcijas, tika norādīts, ka pašlaik spēkā esošais regulējums par galvenās cirtes aizliegumu 10 metru krasta joslā un kailcirtes aizliegumu 50 metru joslā ne vienmēr veiksmīgi pilda noteiktās funkcijas. Diskusija iezīmēja iespējams atšķirīgu saimniekošanas veidu krasta joslā veidojot vēlamu sugu sastāvu, kā arī mozaīkveida atvērumus krastos, kas novērstu ūdenstilpju pielūžņošanu ar krītošiem kokiem, kā arī veiskmīgāk pildītu noteiktās funkcijas.
Semināra turpinājumā AS „Latvijas valsts meži" vides eksperts Uģis Bergmanis iepazīstināja ar pasākumiem, ko uzņēmums veic, lai identificētu, novērtētu un veiktu nepieciešamos pasākumus dabas vērtību aizsargāšanai un apsaimniekošanai. Dabā bija iespējams apskatīt mākslīgi uzstādītu ligzdu, kur šogad veiksmīgi ligzdoja jūras ērglis un Tīrumnieku purva taku, kas ir viens no populārākajiem vides tūrisma objektiem apkārtnē.
AS „Latvijas valsts meži" vides plānošanas vadītāja Laila Šica iepazīstināja ar uzņēmuma veicamajiem darbiem vides jomā. Uzņēmuma vides komandā ir 17 darbinieki, no kuriem 9 ir dabas eksperti sertificēti 14 jomās. Kā galvenie vides komandas uzdevumi ir plānoto uzņēmuma darbību ietekmes uz vidi vērtēšana un ekspertu atzinuma sagatavošana, aizsargājamu meža un purvu biotopu, aizsargājamo sugu atradņu kartēšana, kā arī aizsargājamo augu, putnu, aizsargājamo meža biotopu monitoringa veikšana, u.c. darbības, kuru mērķis ir dabas vērtību apzināšana un aizsargāšana valsts mežos.
Lai sniegtu ieskatu hidrobioloģijā un procesos, kas ietekmē ūdenstilpju kvalitāti, Andris Urtāns stāstīja par aizsargjoslas funkcijām. Kā galvenās tika minētas šādas:
- Samazināt biogēnu noteci no sateces baseina (N, P),
- Pārtvert sedimentus,
- Kustību koridori augiem un dzīvniekiem - arī slēptuves,
- Aizsardzība pret vēja eroziju,
- Ainavas elements.
A.Urtāns norādīja, ka vienlaidus nekopta baltalkšņu josla gar upi bezlapu periodā pati kļūst par sedimentu avotu. Kā vēl viens negatīvs aspekts no krastu aizaugšanas tika minēts tā sauktais tuneļveida efekts, kas rodas lapu un krūmu lapotnei saslēdzoties virs upes no abiem krastiem. Tādējādi ūdenī, kas atrodas zem šīs lapotnes tumsā neveidojas barības vielas zivīm, kas var ietekmēt lašveidīgo zivju nārsta kvalitāti. Kā risinājums varētu būt mozaīkveida ainavas veidošana krastos, kas nodrošinātu nepieciešamo gaismas režīmu, kā arī aizsargjosla funkcionētu veiksmīgāk.
Semināra turpinājumā U.Bergmanis iepazīstināja ar mazā ērgļa monitoringa programmu un saistītajiem pētījumiem. Monitoringa un pētījumu rezultātā ir iegūti dati par mazā ērgļa populāciju Latvijā, tā barības bāzi un faktoriem, kas ietekmē populācijas attīstību.
Semināra otrajā dienā galvenā semināra tēma bija mežsaimniecības produkcijas izmantošana tālākā pārstrādē. AS „Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis prezentācijā iepazīstināja ar kokrūpniecības nozares konkurētspēju ietekmējošiem faktoriem globālā un Latvijas mērogā. Ņemot vērā meža nozares būtisko lomu Latvijas tautsaimniecībā, Biķis norādīja uz nepieciešamību pēc ļoti labas izpratnes dažādu meža nozares un dabas aizsardzības organizāciju starpā, lai Latvijā pieejamie resursi tiktu izmantoti gan ekonomiski efektīvi, gan ilgtspējīgi no vides viedokļa, gan arī sociāli atbildīgi.
AS „Latvijas Finieris" meitas uzņēmuma SIA „Verems" valdes priekšsēdētājs Jānis Staris detalizēti iepazīstināja ar rūpnīcas attīstību un ražošanas procesu. Staris uzsvēra uzņēmuma veiktās investīcijas, lai palielinātu produktivitāti un uzņēmuma konkurētspēju saplākšņa ražošanā. Tāpat arī tika uzsvērta rūpnīcas darbība reģionā kā nozīmīgs faktors sociālo jautājumu risināšanā.
Šāda izbraukuma konference ar meža īpašnieku un apsaimniekotāju organizāciju, kokrūpniecības uzņēmumu, vides aizsardzības lēmumpieņēmēju un ekspertu dalību tika atzīta par vērtīgu un nepieciešamu veidu kā diskutēt par labākiem risinājumiem, lai kopīgi tiktu sasniegti gan mežsaimnieciskie, gan dabas aizsardzības mērķi.
