Oktobra beigās Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā Somijā, kur Somijas dažādu organizāciju pārstāvji iepazīstināja ar brīvprātīgās dabas aizsardzības sistēmas izveidi privātajos mežos.
Somijā meža īpašniekus aicina brīvprātīgi saglabāt dabas vērtības savos mežos. Valsts piedāvā padomu, iespēju izvēlēties vairākus aizsardzības veidus un atlīdzību. Īpašnieks var izvērtēt piedāvājumu un pieņemt lēmumu. Šādi darbojas mežu dabas daudzveidības programma METSO. Tās pieredze rāda, cik svarīgi ir uzklausīt īpašnieku, izskaidrot nosacījumus un respektēt viņa izvēli. Dalība METSO ir pilnībā brīvprātīga.
Kāpēc Somija izvēlējās šādu pieeju?
Somijā ir ap 600 000 meža īpašnieku. Privātpersonām pieder vairāk nekā puse meža platībām. Tāpēc dabas aizsardzībā ļoti svarīga ir sadarbība ar cilvēkiem, kuriem šie meži pieder.
METSO veidošanās saistīta ar divām problēmām. Somijas dienvidu un centrālajā daļā vajadzēja palielināt aizsargājamās platības mežos un veidot savienojumus starp aizsargājamām teritorijām. Vienlaikus sarežģītās diskusijas par Natura 2000 bija mazinājušas meža īpašnieku uzticēšanos dabas aizsardzībai. Bija vajadzīgs risinājums, kuru atbalstītu arī paši īpašnieki.
No 2002. līdz 2007. gadam Somija izmēģināja jaunus brīvprātīgas aizsardzības veidus. METSO programma sākās 2008. gadā. Tagad tās turpinājums paredzēts līdz 2040. gadam.
Īpašnieks pats pieņem lēmumu
Katram cilvēkam mežs nozīmē kaut ko citu. Vienam tas dod ienākumus. Citam tas ir ģimenes mantojums vai vieta, kuru viņš grib saglabāt bērniem un mazbērniem. METSO pieeja paredz šīs vēlmes uzklausīt.
Īpašnieks var piedāvāt savu mežu aizsargājamu teritoriju veidošanai.. To var ierosināt arī mežsaimniecības konsultants. Speciālists apskata teritoriju un novērtē tās dabas vērtības. Pēc tam ar īpašnieku pārrunā iespējamos risinājumus, teritorijas robežas un atlīdzību. Īpašnieks var piedāvājumam piekrist vai to noraidīt. Konsultanta uzdevums ir palīdzēt saprast izvēles iespējas. Arī valsts izvērtē piedāvājumu. Programmā pieņem teritorijas, kurām ir atbilstošas dabas vērtības un kuru aizsardzībai pietiek finansējuma.
Aizsardzība uz desmit gadiem
Brīvprātīgo aizsargājamo teritoriju veidošanai ir vairāki varianti. Viena iespēja ir noslēgt desmit gadu līgumu ar Somijas Meža centru. Zeme paliek īpašniekam. Viņš apņemas saglabāt teritorijas dabas vērtības. Līguma laikā mežsaimnieciskus darbus šajā vietā drīkst veikt tikai ar Meža centra piekrišanu. Par šīm saistībām īpašnieks saņem atlīdzību. To parasti izmaksā līguma sākumā. Somijas Meža centrs prezentācijā minēja, ka īpašniekam izmaksātais atbalsts bijis aptuveni 4000 eiro par hektāru par visu desmit gadu periodu. Summa katram īpašumam var atšķirties. Tās aprēķinā ņem vērā platību, augošo koku vērtību un citus nosacījumus. Desmit gadu līgums ļauj uzņemties saistības uz noteiktu laiku. Tas var būt piemērots cilvēkam, kurš vēl nevēlas izvēlēties pastāvīgus aprobežojumus. Pēc desmit gadiem aizsardzība automātiski neturpinās. Ja līguma laikā zemi pārdod citam privātam īpašniekam, līgums paliek spēkā.
Pastāvīgas dabas aizsardzības teritorijas
METSO piedāvā divus galvenos pastāvīgas aizsardzības veidus. Īpašnieks var vienoties par privātas aizsargājamas teritorijas izveidošanu. Zeme paliek viņam, bet tās izmantošanā turpmāk jāievēro aizsardzības nosacījumi. Atlīdzības pamatā ir augošo koku vērtība. Otra iespēja ir pārdot teritoriju valstij. Tad cenas noteikšanā ņem vērā gan koku, gan zemes vērtību. Arī šos METSO risinājumus īpašnieks izvēlas brīvprātīgi. Pirms lēmuma viņam jāzina, ko pastāvīga aizsardzība nozīmēs nākotnē. Dabai šāds risinājums dod laiku. Veci koki, dobumi un satrupējusi koksne veidojas daudzus gadus.
Dažreiz dabai jāpalīdz ar darbu
Dabas saglabāšanai ne vienmēr pietiek ar meža atstāšanu neskartu. Dažās vietās jāatjauno dabiskais ūdens režīms. Citviet jāuzlabo augšanas apstākļi noteiktām koku sugām vai jāveic citi darbi. Šādiem pasākumiem Somijā pieejams atbalsts. Plašāku dabas teritoriju atjaunošanu paredz programma Helmi. Tā aptver purvus, pļavas, mežus, mitrājus un ūdeņus. Arī Helmi balstās uz zemes īpašnieku brīvprātīgu dalību. Helmi daļa ir SOTKA programma. Tajā īpašnieki sadarbojas ar speciālistiem un medniekiem, lai uzlabotu ūdensputnu dzīves vietas.
METSO rezultāti ir ievērojami. Iesniegtajos materiālos norādīts, ka no 2008. līdz 2025. gadam aizsargājamo teritoriju tīklam pievienoti aptuveni 99 500 hektāru. Vides atbalsta līgumi un dabas apsaimniekošanas projekti aptvēruši aptuveni 69 100 hektāru.
Tomēr ir arī grūtības. Somijas meža īpašnieku organizācija MTK norādīja, ka aptuveni 5000 hektāru piemērotu METSO teritoriju gaida finansējumu. Ilga gaidīšana rada neskaidrību un var vājināt uzticēšanos.
Somijas pieredze rāda, ka īpašnieka gatavība sadarboties ir vērtība. Tā jāatbalsta ar saprotamiem nosacījumiem, taisnīgu atlīdzību un savlaicīgu rīcību. Īpašniekam ir svarīgi just, ka viņu uzklausa un viņa lēmumu respektē.
Latvijas Meža īpašnieku, jau vairāk kā pirms gada, rosināja sākt diskusijas par brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Cerēsim, ka jaunievēlētā Saeima un Ministru kabinets uzklausīs šo aicinājumu un, līdztekus taisnīgas kompensāciju sistēmas ieviešanai, mēs varēsim virzīties uz labākas dabas aizsardzības sistēmas attīstību. Piespiedu kārtā noteikti aprobežojumi un netaisnīgas kompensācijas neveicina dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu!
