Decembra vidū varēs sākt pieteikties atbalstam lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošanai.
Kā liecinā Lauku atbalsta dienesta mājas lapā publicētā informācija trešās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2009.gada 14.decembra līdz laikrakstā „Latvijas Vēstnesis" publicētajam paziņojumam par kārtas noslēgumu.
Trešās kārtas pieejamais publiskais finansējums - 5 000 000 LVL (pieci miljoni lati).
Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājas lapā: www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts.
Projektu iesniegumi jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs juridiskai personai atbilstoši tās juridiskajai adresei, fiziskai personai atbilstoši projekta īstenošanas adresei. Reģionālo lauksaimniecības pārvalžu adreses ir atrodamas mājas lapā: www.lad.gov.lv
Atgādinām, ka būtiskākās izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo pieteikšanās kārtu ir šādas:
Pieteikšanās kārtā tiek ieviesta „nepārtrauktā" pieteikšanās līdzšinējās terminētās pieteikšanās vietā. Tas nozīmē, ka pretendentiem vairs nebūs jāpiesakās 1 vai 2 mēnešu laikā, bet pēc pieteikšanās sākuma izsludināšanas Lauku atbalsta dienestā pretendenti pieteikumus iesniegumus varēs iesniegt visu laiku. Kā izriet no noteikumu 18.punkta, Lauka atbalsta dienests (LAD) sākotnēji apstiprinās visus projektus, kas atbildīs atbalsta piešķiršanas prasībām, tos savstarpēji nesalīdzinot. Tajā brīdī, kad iesniegtajiem projektiem apstiprinātais finansējums sasniegs 80% no pieejamā finansējuma, turpmāk iesniegtos projektus LAD sāks rindot pēc saņemto punktu skaita. Tādējādi uz atlikušajiem 20% iesniegtie projekti konkurēs savā starpā un ja naudas visiem nepietiks, vispirms tiks atbalstīti projekti ar lielāku punktu skaitu. Noteikumi nosaka, ka LAD ir jānodrošina publiski pieejama informācija par pieejamā finansējuma atlikumu, kā arī to, ka pēc 80% pieejamā finansējuma robežas sasniegšanas, projektu iesniegumu pieņemšana jāturpina vismaz 30 kalendārās dienas.
Lai saņemtu atbalstu, vairs nebūs jāslēdz līgums ar LAD.
Pretendentam LAD jāiesniedz projekta pieteikuma 1 eksemplārs agrāko 2 eksemplāru vietā un netiek prasīta projekta elektroniskā versija.
Pretendentam LAD jāiesniedz Valsts meža dienestā ne agrāk kā gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saskaņotu plāna oriģinālu, agrāk bija jāiesniedz plāna kopija.
Pretendetm vairs netiek prasīts LAD iesniegt zemesgrāmatas nostiprinājuma uzraksta vai zemesgrāmatas apliecības kopiju.
Kredītiestādes izziņa tiek prasīta tikai tajos gadījumos, ja paredzēts ņemt kredītu un projekta attiecināmo izmaksu apmērs pārsniedz 1500 latu. Vairs netiek prasīti dokumenti, kas apliecina privāto naudas līdzekļu pieejamību.
Valsts meža dienestā iesniedzot plānu, tam vairs nav jāpievieno platības skice. Tādējādi, pirms darbības uzsākšanas, skice vairs nebūs vajadzīgi. Skice būs jāiesniedz pēc darbības pabeigšanas, kad pretendents Valsts meža dienestā iesniegs pārskatu. Skici var sagatavot un iesniegt arī elektroniskā formā.
Ir izmainīta norma, kas paredzēja, ka uz atbalstu nevar pretendēt personas kas gada laikā, skaitot no plāna iesniegšanas datuma, ir sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.1, 66.3, 66.4, 67., 67.1, 68., 71. vai 71.1 pantu. Tagad uz atbalstu nevarēs pretendēt tikai tās personas, kuras par iepriekš minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem nebūs samaksājušas administratīvo sodu.
Ir vairākas izmaiņas, kas paredz vērtēt situāciju pēc lietderības un labas mežsaimniecības principiem ne tikai pēc normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Tā līdzšinējās normas, kas noteica kuros gadījumos Valsts meža dienests plānus saskaņo un kura skanēja: „jaunaudze pirms kopšanas neatbilst koptas mežaudzes kritērijiem" vietā ir punktā 28.2. iekļautā norma: „kopšana mežaudzē ir nepieciešama".
Tāpat nu ir atļauts atkāpties no normatīvo aktu kritērijiem to iepriekš paredzot plānā. Tas izriet no punkta 28.4. kas skan: „.ja pēc mežaudzes kopšanas iespējami abiotisku un biotisku faktoru izraisīti mežaudzes bojājumi, atļauti no šo noteikumu atbalsta piešķiršanas nosacījumiem atšķirīgi nosacījumi, tos paredzot plānā."
Normas „Veicot kopšanas pārbaudi atjaunotās un ieaudzētās mežaudzēs, kurās valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir lielāks par sešiem metriem,, neuzskaita kokus, kas nav augstāki par pusi no audzes valdošās sugas koku vidējā augstuma" nu ir 35.punktā iekļautā norma „Šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minētajās mežaudzēs, veicot kopšanas pārbaudi, mēra mežaudzes pirmajā stāvā augošos kokus.".
Attiecībā uz mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu ir mainījusies norma par dabiski ieaugušos un stādītu kociņu proporciju. Saskaņā ar jauno redakciju atbalstu varēs saņemt, ja veicot mazvērtīgo mežaudžu nomaiņu stādīto koku skaits būs vismaz 80% no meža atjaunošanai minimāli noteikto koku skaita. Līdz šim bija vismaz 75% no izveidotās mežaudzes kopējā koku skaita.
Par 2 metriem paaugstināts augstums līdz kādam var saņemt atbalstu jaunaudžu kopšanai. Līdzšinējo 8 metru vietā nu ir 10 metri. Punkts 13.2. nosaka, atbalstu vienu reizi var saņemt par tādas mežaudzes kopšanu, kuras vidējais valdošās koku sugas koku augstums ir no sešiem līdz desmit metriem.
Visbeidzot, meža īpašniekiem vajadzētu atcerēties, ka vairs nav nepieciešama transformācijas atļauja lai lauksaimniecībā neizmantoto apmežojušos zemi Valsts Meža reģistrā fiksētu kā mežu. Ņemot vērā to, ka visticamāk, turpmāk atbalsts par dabiski apmežojušos platību kopšanu vairs nebūs pieejams izmantojot Eiropas struktūrfondu atbalstu aktivitātē „Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana" ieteicams vērsties Valsts meža dienestā, lai apmežojušās platības ievadītu Valsts Meža reģistrā un pēc tam plānot kopšanu un pretendēt uz atbalstu aktivitātē „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana".
