Deputāti atkal bremzē meža īpašnieku kooperācijas attīstību

Šodien Saeimā 3.lasījumā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi kooperatīvo sabiedrību likumā" un pēc iesniegto priekšlikumu izskatīšanas deputāti nobalsoja par likumprojekta atgriešanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tādējādi pēc pusgadu ilguša darba, kas vērsts uz privātās mežsaimniecības, kuru veido 150 tūkstoši meža īpašnieku, efektivitātes palielināšanu, rezultāts nav sasniegts. Ne tikai meža īpašnieku, bet arī lauksaimnieku organizācijas pauž nožēlu un neizpratni par procesa kavēšanu un Saeimas deputātu izpratnes trūkumu par meža nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā.

Piedāvātie grozījumi cita starpā paredzēja ieviest jaunu kooperatīvo sabiedrību veidu: mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī noteica, ka atzīšanas procedūru izgājušās kooperatīvās sabiedrības (līdzīgi kā atzītās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) nemaksās uzņēmuma ienākumu nodokli, jo to biedri par pārpalikuma sadalē gūtajiem papildus ienākumiem jau šodien maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: „Lai gan LMIB neplāno savu darbību attīstīt saimnieciskajā virzienā, tomēr šo grozījumu pieņemšana tieši šobrīd bija ārkārtīgi svarīga privātajiem meža īpašniekiem, lai veicinātu meža īpašnieku kooperācijas straujāku attīstību Latvijā". Latvija šobrīd izceļas Eiropas valstu vidū, ar to ka Latvijā nav neviens meža īpašnieku kooperatīvs, kas dotu ieguldījumu mūsu resursu efektīvā apsaimniekošanā. Ir pirmās attīstības iezīmes šajā virzienā - pērnā gada nogalē un šogad pavasarī ir nodibināti divi meža īpašnieku kooperatīvi, kas vēlas apvienot savus nelielos resursus, lai to apsaimniekošana būtu efektīva.

Tāpat, diemžēl ir jāsecina, ka atsevišķiem Saeimas deputātiem trūkst izpratnes par meža nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā un meža īpašnieku kooperatīvu darbības potenciālo pozitīvo devumu nozares attīstībā. Par to liecina izteikums „mežrūpniecība, mežsaimniecība, kas ir viens no lielākajiem tautsaimniecības sektoriem, faktiski nodokļus maksā ārkārtīgi nelielā apmērā". Attiecībā uz mežsaimniecību LPKS „Mežsaimnieks" pārstāvis G.Rozentāls skaidro, ka tieši kooperatīvi ir būtisks instruments pelēkā tirgus īpatsvara mazināšanai koksnes un mežsaimniecisko pakalpojumu tirgū, jo atšķirībā no privātpersonām tie nevar strādāt pelēkajā tirgū.  Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norāda, ka 2011. gadā valsts budžetā koka produktu ražotāju iemaksas veidoja 22% no apstrādes rūpniecībā iegūtajiem darba algas nodokļiem un 39% no iekasētā peļņas nodokļa.

Tieši kooperatīvu veiksmīgā attīstība sekmējusi lauksaimniecības produktu eksporta „sprādzienu" - pēdējos gados uzrādot gandrīz 40% pieaugumu gadā un tuvojās apjomam 1 miljarda latu vērtībā. Augstāko eksporta apjomu nozare sasniedza 2010. gadā, nozares eksports izvirzījās par otru svarīgāko galvenajās preču grupās, piekāpjoties koksnes un metālizstrādājumu eksportam, stāsta Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs. „Šādus eksporta rezultātus krīzes laikā iespējams panākt tikai un vienīgi kooperējoties. Nav saprotams vai Saeimas deputāti negrib saprast vai nav spējīgi saprast, ka kooperācijas attīstība nozarēs ne tikai stiprinās pašas nozares konkurētspēju, bet tieši un konkrēti ietekmēs valsts budžetu nodokļu nomaksas veidā. Mētājoties ar apgalvojumiem, ka meža nozare nemaksā nodokļus - neatbalsta priekšlikumu, kas tieši izslēdz izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Iespējams, ka sēdēšana 100 krēslos, neatkarīgi no kompetences un spējas izvērtēt faktus, kādam ir svarīgāka par ekonomiski pamatotu un stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Acīmredzot, ka vēl nesen izskanējusī kāda deputāta atzīšanās, ka Saeima laiku pa laikam pieņem dīvainus lēmumus neiedziļinoties, ir ikdiena. Nedomāju, ka bizness ir gatavs ar to samierināties," nepatīkami pārsteigts par Saeimas pirmssvētku neapdomību ir Lazdiņš.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: „Vairāk kā desmit gadu kooperācijas pieredze tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un piensaimniecība ir pierādījusi, ka tā ir nepieciešama un būtiska zemnieku izaugsmes veicināšanai. Dažādās vietās tiek pausts publisks atbalsts kooperācijai, taču diemžēl tad, kad nonākam līdz reāliem darbiem, viena daļa lēmumu pieņēmēju tēlo, ka neizprot kooperācijas būtību, savukārt, otra uzskata kooperatīvus par nevēlamiem veidojumiem. Šāda valsts politika diemžēl ir kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstību bremzējoša un veicina mūsu īpašumu izpārdošanu lielajiem ārvalstu uzņēmumiem. Investori ir laba lieta, bet pašu kapitāls ir sevi piedarījis veiksmīgāk. Un kooperatīvs ir mūsu pašu zemniekiem un meža īpašniekiem piederošs uzņēmums."

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs arī pauž neizpratni par procesa kavēšanu, jo šis jautājums ir izdiskutēts ar atsevišķām politiskajām partijām un ir uzsvērts, ka ir svarīgi uzticēties profesionālām kooperāciju un meža īpašniekus pārstāvošām organizācijām, kuras vairākkārt ir pamatojušas šī jautājuma aktualitāti.

Nobeigumā vēlamies vēl deputātiem atgādināt par valdības rīcības plāna sadaļā Inovatīva un efektīva ekonomika rakstīto, kas liecina, ka mērķis Mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšana var tikt panākts atbalstot meža īpašnieku pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanos. Turpat ir rakstīts, ka jāizstrādā meža īpašnieku kooperācijas veicināšanas programma.