Droni ļauj precīzi un ekonomiski izdevīgi veikt mežu mēslošanu arī nelielās meža platībās.
Liela daļa privātajos mežos veiktās mēslošanas ar boru tagad tiek īstenota, izmantojot dronus, nevis helikopterus vai mēslojuma izkliedēšanu no zemes. Šīs pārmaiņas notikušas ļoti strauji – pēdējo pāris gadu laikā.
Mežus galvenokārt mēslo divu iemeslu dēļ: lai veicinātu koku augšanu un oglekļa piesaisti vai lai novērstu barības vielu nelīdzsvarotību augsnē.
Augšanas veicināšanas mēslošanu parasti veic pieaugušās apsaimniekotās mežaudzēs minerālaugsnēs, un galvenā izmantotā barības viela ir slāpeklis.
Koriģējošo mēslošanu izmanto, lai novērstu koku augšanas traucējumus, ko izraisījis barības vielu trūkums. Šim nolūkam izmanto bora un pelnu mēslojumu. Pelnu mēslošanu galvenokārt veic kūdras augsnēs, savukārt bora mēslošanu – minerālaugsnēs.
“Mēslošana ir svarīga, jo mežs, kura stāvoklis barības vielu nelīdzsvarotības vai citu iemeslu dēļ ir pasliktinājies, kļūst uzņēmīgāks arī pret dažādiem sekundāriem bojājumiem,” skaidro Somijas Meža centra vecākais meža apsaimniekošanas speciālists Markku Remess (Markku Remes).
Meža īpašnieki Somijā var saņemt Somijas Meža centra finansiālu atbalstu koriģējošajai mēslošanai. Šogad privāto meža īpašnieku vidū īpaši pieaugusi interese par bora mēslošanu – vairāk nekā 80 % no platībām, par kurām iesniegti atbalsta pieteikumi koriģējošajai mēslošanai, paredzēta tieši bora mēslošana.
Droni nodrošina precizitāti un efektivitāti
Somijas uzņēmums Silvadrones pirms sešiem gadiem sāka izstrādāt bora mēslošanas tehnoloģiju, izmantojot dronus.
Vienlaikus arvien plašāk tiek izmantoti droni, īpaši bora mēslošanai. Kā norāda Somijas uzņēmums Silvadrones Oy, tas pirms sešiem gadiem kļuva par pirmo uzņēmumu pasaulē, kas sāka izstrādāt uz droniem balstītu bora mēslošanas tehnoloģiju. Ideja radās, uzņēmuma dibinātājiem studējot mežzinātni un dabaszinātnes Austrumsomijas Universitātē.
“Dronu izmantošana mēslošanā kļūst arvien izplatītāka gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā arī citviet Eiropā,” stāsta uzņēmuma Silvadrones valdes priekšsēdētājs un viens no tā dibinātājiem Veli-Mati Lēhtenmeki (Veli-Matti Lähteenmäki).
Dronus var izmantot gan nelielu, gan lielu meža platību precīzai un efektīvai mēslošanai. No klienta viedokļa tas nozīmē arī lielāku elastību.
“Pateicoties droniem, ekonomiski izdevīgāk kļūst mēslot arī mazākas meža platības. Šī metode ir īpaši piemērota Somijas mežaudzēm, kuru platības ir ļoti dažādas,” norāda Lēhtenmeki.
Dronu izmantošana nav ietekmējusi vidējo mēslotās platības lielumu. Pēdējo trīs gadu laikā tas saglabājies aptuveni 1,5 hektāru līmenī.
“Dronu tehnoloģijas un bora mēslojums ir ievērojami attīstījušies, un rezultātā bora mēslošana kļūst arvien izplatītāka. Tagad uz vienu platības vienību nepieciešams mazāks mēslojuma daudzums, savukārt droni vienā lidojumā spēj pārvadāt arvien lielākas mēslojuma kravas. Mēslojuma izkliedēšana kļuvusi ātrāka, un darbu izmaksas ir samazinājušās,” skaidro Markku Remess.
Līdz ar dronu izmantošanas pieaugumu arvien biežāk tiek izmantots granulētais bora mēslojums, savukārt šķidrā bora mēslojuma īpatsvars samazinās. Saskaņā ar Somijas Meža centra datiem šogad tikai 5 % bora mēslošanas tiek veikta ar šķidro mēslojumu, kamēr vēl pirms gada šis rādītājs bija 21 %.
Pēc meža mēslošanas ar boru ogas un sēnes var droši lasīt, un nav nepieciešams ievērot nogaidīšanas periodu. Bors ir dabā sastopams mikroelements, kas jau atrodas augsnē.
Foto: Silvadrones
Bora trūkums īpaši izplatīts Somijas iekšzemes reģionos
Uzņēmuma Silvadrones izstrādātā metode izrādījusies īpaši efektīva mežu mēslošanai ar boru.
Kāpēc bora mēslošana šobrīd kļuvusi tik populāra? Pēc Remesa teiktā, tam ir vairāki iemesli.
“Pirmkārt, meža īpašnieki ir kļuvuši informētāki par koku augšanas traucējumiem un bora trūkumu. Turklāt dronu tehnoloģiju attīstība ir samazinājusi mēslošanas izmaksas. Šobrīd bora mēslošanai pieejams arī labs finansiālais atbalsts.”
Bora trūkums sastopams visā Somijā un visām koku sugām, taču īpaši izplatīts tas ir valsts iekšzemes un austrumu reģionos, skaidro Remess.
Viens no iemesliem ir salīdzinoši zemais bora saturs Somijas pamatiežos. Bors tajos atrodas minerālu sastāvā, no kuriem tas atbrīvojas un kļūst kokiem pieejams tikai ļoti lēni.
“Iekšzemes reģionos bora ir īpaši maz, jo tie atrodas tālu no jūras. Savukārt piekrastes meži saņem vairāk bora, kas nonāk atmosfērā līdz ar ūdens iztvaikošanu no jūras.”
Barības vielu nelīdzsvarotība bieži sastopama arī bijušajās lauksaimniecības zemēs, kur augsnē var būt zems bora saturs.
“Agrāk izmantotā līdumu zemkopība, īpaši Somijas austrumos, izraisīja ievērojamus bora zudumus atmosfērā. Bors tiek iznests no meža arī līdz ar koksnes ieguvi,” norāda Remess.
Bora trūkumu iespējams noteikt pēc koku ārējām pazīmēm.
“Piemēram, eglēm un priedēm galotnes pumpurs attīstās nepareizi vai pat atmirst. Tā rezultātā koks sāk zaroties, tam veidojas vairākas galotnes un tas iegūst krūmveidīgu formu. Ja šādas pazīmes novērojamas plašākā teritorijā un atkārtojas, tas skaidri liecina par iespējamu problēmu augsnē.”
Pieaug bora mēslošanas īpatsvars priežu audzēs
Pēdējo divu gadu laikā priežu audžu īpatsvars bora mēslošanā ir vairāk nekā divkāršojies.
Pašlaik 21 % no bora mēslošanas minerālaugsnēs tiek veikta priežu audzēs. Savukārt egļu audžu īpatsvars ir samazinājies līdz mazāk nekā 74 %. Pārējo koku sugu audzes veido aptuveni 5 % no mēslotajām platībām.
Pēc Remesa teiktā, bora mēslošanas pieaugums priežu audzēs daļēji saistīts ar to, ka bora trūkums tagad tiek labāk atpazīts.
Bora mēslošana īpaši pieaugusi Somijas ziemeļu daļā – Dienvidlapzemē, Ziemeļpohjanmā un Kainū reģionā.
Speciālists norāda, ka interesi par mēslošanu veicinājušas arī zemākas darbu izmaksas un lielāks finansiālais atbalsts.
“Mainoties klimatam un pieaugot ar priedēm atjaunojamo meža platību īpatsvaram, palielinājusies arī nepieciešamība pēc bora mēslošanas,” skaidro Remess.
Rakstā izmantotie statistikas dati balstīti uz pieteikumiem koriģējošās mēslošanas atbalstam, ko Somijas Meža centrs saņēmis laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. augustam.
Avots: forest.fi
