Eiropas Komisija (EK) 2025. gada pirmajā ceturksnī plāno ierosināt Eiropas Savienības (ES) emisiju samazināšanas mērķi 2040. gadam, kas turpmāk kalpos par atskaites punktu ceļā uz 2050. gada mērķi panākt nulles neto emisijas. Komisija jau ir ierosinājusi, ka mērķim vajadzētu būt neto emisiju samazināšanai par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu. Nepieciešamā Eiropas Savienības klimata tiesību aktu reforma vēl būs jāapspriež dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamentam. Noteiktais mērķis būs pamatā ES 2035. gada klimata mērķiem, kas saskaņā ar Parīzes nolīgumu jāiesniedz līdz 2025. gada septembrim.
Ko paredz ES 2040. gada klimata mērķis?
Eiropas Savienības emisiju samazināšanas mērķis 2040. gadam būs juridiski saistošs grozījums Eiropas Klimata likumā, vienošanās par kuru tika panākta jau 2021. gadā, tātad – ES mērķis līdz 2030. gadam ir samazināt neto emisijas par 55%, 2050. gadā sasniedzot neto nulles emisijas.
Paredzams, ka tiesību akta grozījumam tiks piemērots tā dēvētais “koplēmuma process”, kurā Eiropas Parlaments un ES dalībvalstu valdības apspriež grozījumu tekstu; pēc tam sanāksmēs, ko dēvē par trialogiem, vienojas par galīgo redakciju. Tā kā gaidāmais lēmums ir politiski nozīmīgs, ES līderi, iespējams, izteiksies arī Eiropadomē, kā tas notika saistībā ar 2030. gada mērķi. Jebkuram Eiropadomē pieņemtam lēmumam būs nepieciešama ES valstu vienprātība, kas varētu gan paātrināt sarunas, gan, gluži pretēji, izraisīt spriedzi, ja dalībvalstis nevienosies.
Cik vērienīgs ir iecerētais 2040. gada klimata mērķis?
Eiropas Komisija 2024. gada februārī ierosināja, ka mērķim vajadzētu būt neto emisiju samazinājumam par 90% līdz 2040. gadam, pamatojoties uz 1990. gada līmeni. Ierosinājumu pamatoja ar ES neatkarīgās Zinātniskās konsultatīvās padomes ieteikumu šo mērķi noteikt 90-95% apmērā.
Tiek gaidīts, ka Eiropas Komisija pie šī mērķa pieturēsies, jo 90% mērķis ir iekļauts Eiropas Savienības darba kārtības noteikšanas programmā “Konkurētspējas kompass” un “Tīras rūpniecības nolīgumā”. Saskaņā ar EK pausto šāds mērķis ļautu ES līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, nodrošinātu paredzamību, veicinātu konkurētspēju un ļautu Eiropai uzņemties vadību tīro tehnoloģiju attīstībā.
Mērķa “neto” elements attiecas uz kopējo emisiju daudzumu, kas nonāk atmosfērā, jeb bruto emisijām, no kurām atskaita cilvēka darbības un dabas ietekmi, lai tās novērstu. Šāda oglekļa piesaiste var būt dabiska,– kad koki, augsne un citi dabiski objekti (vai procesi) “paņem” oglekli no atmosfēras, vai tehniska – pastāvīga piesaiste, kad ogleklis ar tehnoloģiju palīdzību tiek atdalīts un pastāvīgi uzglabāts, piemēram, tieša oglekļa uztveršana un uzglabāšana gaisā (DAC).
Saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto ietekmes novērtējumu Eiropa līdz 2040. gadam sasniegs bruto emisiju samazinājumu par 75-85%, kas liecina, ka līdztekus emisiju samazināšanai ir nepieciešama arī piesaiste.
Eiropas Komisija varētu palielināt 2040. gada mērķa īstenošanas ticamību un iespēju to izmērīt, sadalot trīs apakšmērķos: bruto emisijas, piesaistīšana dabā un tehniskā piesaistīšana. Šādu pieeju ir ierosinājušas ideju laboratorijas, arī grupa, kurā apvienojušies vairāk nekā 100 akadēmiķi, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un pētniecības iestādes. Šādu pieeju atbalsta arī Francija, tās pamatā būtu darbs, kas paveikts saistībā ar 2030. gada mērķi.
Zinātnes konsultatīvā padome jau ir ieteikusi nodalīt mērķus attiecībā uz pastāvīgo un dabā veicamo piesaisti, norādot, ka mērķi attiecībā uz šīm piesaistēm palīdzētu sasniegt vajadzīgo potenciālu. Zinātnes konsultatīvā padome arī uzsvērusi starptautisko klimata pasākumu nozīmi, norādot: lai panāktu taisnīgu ieguldījumu, ES “jātiecas pēc visaugstākajiem mērķiem attiecībā uz iekšzemes emisiju samazināšanu un oglekļa ilgtspējīgu piesaisti”, vienlaikus veicinot “tiešu emisiju samazināšanu ārpus ES”.
Kad 2040. gada mērķis tiks publiskots?
Eiropas Komisija nav norādījusi konkrētu 2040. gada klimata mērķa publiskošanas datumu. Savā darba programmā tā norāda, ka Eiropas Klimata likums tiks grozīts līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām. Dalībvalstu Vides ministri, kuri parasti risina sarunas par klimata mērķiem, tiksies 27. martā.
Dzirdēti pieņēmumi, ka viens no 2040. gada mērķa nepubliskošanas iemesliem, ir Polijas politika pirms maijā gaidāmajām vēlēšanām. Polija pašlaik ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, kas nozīmē, ka poļi vadīs sarunas par 2040. gada mērķi. Iespējams, Polija varētu nevēlēties būt atbildīga ļoti ambicioza mērķa noteikšanā... Kā zināms, sākotnēji Polija iebilda 2030. gada mērķim.
Kādēļ klimata mērķis 2040. gadam ir svarīgs?
2040. gada mērķis palīdzēs noteikt, cik strauja būs emisiju samazināšanas līkne laika posmā no 2030. līdz 2050. gadam. Jo straujāka samazināšanās, jo mazāk oglekļa tiks emitēts, palīdzot novērst kraso globālo sasilšanu. Tas būs virzītājspēks Eiropas Savienības darbam, lai palielinātu konkurētspēju un paātrinātu enerģētikas pāreju.
Lai sasniegtu šo mērķi, visā Eiropas ekonomikā būs jāiegulda liels darbs, kas ietvers spēkā esošo “zaļo” tiesību aktu īstenošanu un nesen pieņemtā “tīras rūpniecības nolīguma” mērķu sasniegšanu.
Iespējams, būs nepieciešamas arī citas juridiskās reformas, lai saskaņotu spēkā esošos tiesību aktus ar 2040. gada klimata mērķi, kā tas jau tika darīts 2030. gada mērķa labā. Šis darbs ir uzticēts EK priekšsēdētājas vietniecei “tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas” pārejas jautājumos Terēzai Riberai.
Viņas pilnvaru vēstulē teikts: “Tiklīdz Eiropas Klimata likumā būs nostiprināts emisiju samazināšanas mērķis līdz 2040. gadam par 90%, mums būs cieši jāsadarbojas ar visām ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm, lai sagatavotu jaunu plānu pēc 2030. gada, kas mums ļautu līdz gadsimta vidum sasniegt nulles neto emisiju līmeni.” Komisija to izvērtēs 2026. gadā, ir paziņojis klimata komisārs Vopke Hoekstra.
Kāda ir 2040. gada mērķa saikne ar Eiropas Savienības Nacionāli noteikto ieguldījumu?
Eiropas Savienībai ir jāiesniedz arī 2035. gada mērķis, kas ir daļa no tās atjauninātā klimata plāna saskaņā ar Parīzes nolīgumu – tā dēvētais Nacionāli noteiktais ieguldījums (NDC). Šo rezultātu, visticamāk, ietekmēs ES 2040. gada klimata mērķis.
Daudzas valstis pasaulē, arī Eiropas Savienība, nokavēja sākotnēji noteikto 2025. gada februāra termiņu (kad bija jāiesniedz klimata mērķi 2035. gadam). Apvienoto Nāciju Organizācija ir devusi ES laiku līdz 2025. gada septembrim, lai pirms ANO klimata pārmaiņu konferences COP30 Brazīlijā to iesniegtu.
Vienošanās par NDC ir atsevišķs process, kurā ES valstis, iespējams, tiks aicinātas dot “zaļo gaismu”, pirms plānu iesniegs Padomes prezidentvalsts un Eiropas Komisija.
Gan 2035. gada, gan 2040. gada mērķi ir svarīgi, lai uzstādītu “augstāku latiņu” starptautiskajiem centieniem klimata jomā. Tas ir īpaši svarīgi, kad Amerikas Savienotās Valstis izstājušās no Parīzes nolīguma, un citas valstis tiek kritizētas, ka nav iesniegušas pietiekami vērienīgus nacionālos attīstības mērķus.
Ko 2040. gada klimata mērķis nozīmē Eiropas rūpniecībai?
Lai sasniegtu visus ES “zaļos” klimata mērķus, arī 2040. gada mērķrādītāju, būs jāiegulda ievērojams darbs. Kad mērķus ierosināja, atjaunojamo energoresursu un elektroenerģijas nozares grupas tos atbalstīja, gan norādot, ka to sasniegšanai būs vajadzīga tīrā enerģija un elektrifikācija. Arī būvniecības nozare ir uzsvērusi renovācijas un energoefektivitātes nozīmi klimata mērķu sasniegšanā.
Arī energoietilpīgās rūpniecības nozares uzskata, ka darāmā vēl daudz, piemēram, tērauda rūpniecības nozare brīdināja, ka “pārejai pagaidām nav skaidra uzņēmējdarbības pamatojuma, ieguldījumi joprojām ir satraucoši zemi”. Ķīmijas rūpniecības nozare pozitīvi novērtēja 2024. gada mērķi, kad tas tika ierosināts, uzsverot, ka paziņojumā “nav sniegti konkrēti un savlaicīgi problēmu risinājumi”. “Tīras rūpniecības vienošanās” mērķis ir nodrošināt rūpniecības stratēģiju, lai šīs problēmas mazinātu.
Neskatoties uz viedokļu maiņu un zināmām problēmām, kas veidojas Eiropas “Zaļā darījuma” iespējamo izmaiņu kontekstā, vairāk nekā 100 uzņēmumu un investoru parakstījuši kopīgu vēstuli, ko organizēja zaļo uzņēmumu organizācija Corporate Leaders Group, aicinot noteikt stingru 2040. gada mērķi – vismaz 90%. Arī vides organizācijas vēlas, lai ES ietu vēl tālāk, apgalvojot, ka blokam līdz 2040. gadam jākļūst klimatneitrālam, lai ieguldītu savu taisnīgu daļu starptautiskajos klimata pasākumos.
Avoti:
https://tracker.carbongap.org/policy/2040-targets/
https://carbonmarketwatch.org/2024/01/08/dozens-of-organisations-and-scientists-demand-separation-of-eus-2040-climate-targets/
https:/climate-advisory-board.europa.eu/reports-and-publications/scientific-advice-for-the-determination-of-an-eu-wide-2040
https://carbon-pulse.com/366208/
https://www.wwf.eu/
https://www.solarpowereurope.org/press-releases/statement-eu-proposes-2040-climate-targets-1
https://www.eurelectric.org/news/2040targets/
https://efficientbuildings.eu/wp-content/uploads/2023/06/23-06-26_EuroACE_2040_Targets.pdf
https://www.cleanenergywire.org/glossary/letter_e#energy_efficiency%E2%80%9D
https://commission.europa.eu/about/organisation/college-commissioners/teresa-ribera_en#documents%E2%80%9D
https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-10-2024-002693-ASW_EN.pdf
https://www.zemeunvalsts.lv/eiropas-2040-gada-klimata-merkis-un-ta-sasniegsanas-iespejas
