Par Eiropas Gada koku Latvijā 2026 kļuvusi Koklīšu priede (Saulkrasti), otrajā vietā Blomes Pasaku ozols (Blome, Smiltenes novads), trešajā vietā Baložu palmu priede (Kursīšu pagasts, Saldus novads).
Koklīšu priede. Eiropas Gada koks Latvijā 2026
Priedes apkārtmērs svārstās no 90 cm līdz 1 m. Koka augstums līdz savulaik nolauztajai galotnei ir aptuveni 7 m, savukārt, ieskaitot augšējos zarus, priedes kopējais augstums sasniedz aptuveni 9-10 m.
Parastā priede ir viena no raksturīgākajām un nozīmīgākajām koku sugām Saulkrastu piekrastes ainavā. Neskatoties uz salīdzinoši nelielajiem izmēriem un gadu gaitā piedzīvotajām vētrām, Koklīšu priede ir saglabājusies un joprojām priecē gan vietējos iedzīvotājus, gan Saulkrastu viesus.
Laika gaitā priede ir kļuvusi par nozīmīgu simbolu un orientieri. Tā atrodas Zvejniekciema akmeņainās pludmales sākumā un kalpo kā viegli pamanāma norāde tiem, kuri dodas pastaigās gar jūras krastu. Koks ir cieši saistīts ar šo vietu un tās ainavu, tādēļ daudziem apmeklētājiem tas kļuvis par pazīstamu un iemīļotu Saulkrastu piekrastes objektu.
Koklīšu priede ir ļoti iecienīta fotogrāfu vidū, jo ir viena no visbiežāk fotografētajām priedēm Saulkrastu piekrastē. Koku iemīļojuši gan vietējie, gan ārvalstu fotogrāfi, jo tas atrodas pašā jūras krastā, brīvi pieejamā vietā un piedāvā lielisku skatu dažādos gadalaikos un diennakts laikos.
Īpaši iespaidīga Koklīšu priede kļūst naktīs, kad virs apvāršņa parādās ziemeļblāzma. Tās siluets uz debesu un ziemeļblāzmas fona veido elpu aizraujošu ainavu, kas kļuvusi par vienu no skaistākajiem šīs vietas dabas skatiem.
Koklīšu priede apliecina, ka koka nozīmi nenosaka tikai tā izmērs vai vecums. Tā ir daļa no Saulkrastu piekrastes ainavas, vietas identitātes un cilvēku atmiņām.
Blomes Pasaku ozols. II vieta balsojumā Eiropas Gada koks Latvijā 2026
Daba un tās bagātības ir vienas no Smiltenes novada galvenajām vērtībām. Paugurainie meži, gleznainās dabas takas, parki, ezeri un pļavas, pirmkārt, ir skaistas, atjauno spēkus, ir harmonijas avots un ļauj baudīt kustību prieku visos gadalaikos. Daba ir magnēts, kas piesaista viesus no tuvienes un tālienes. Tā ne tikai iepriecina maņas, bet arī glabā stāstus un rada piederības sajūtu.
Blomes Pasaku ozols – pagasta simbols, kas sveicina garāmgājējus un braucējus. Tas aug zīmīgā vietā – ceļa malā, kur ir redzams gan vietējiem iedzīvotājiem, gan caurbraucējiem. Ozols atrodams aptuveni 1,3 kilometrus no Blomes centra un ir viens no pirmajiem objektiem, kas ceļotājam ļauj sajust Blomes ainavas un vietas identitāti.
Ozols nav monumentāli augsts vai masīvs, tā savdabīgais zarojums un forma dara to īpaši atšķirīgu. Pasaku ozols ir Blomes vizuālā vizītkarte – koks, kas gan aug konkrētā vietā, gan palīdz cilvēkiem šo vietu atpazīt.
Pēckara gados Blomes pagastā tika izveidots kolhozs “Uzvara”, tā pastāvēšanas laikā no pagasta centra uz Cēsīm sāka būvēt ceļu. Mēļo, ka toreizējais kolhoza priekšsēdētājs aizliedzis nocirst ozolu, kas audzis jaunbūvējamā ceļa malā. Ozola pieci raženie zari esot simbolizējuši piecu mazo kolhozu (“Uzvara”, “Pamats”, “Arājs”, “Sējējs” un “Sarkanā Zvaigzne”) apvienošanos vienā. Kopš tā laika koks kļuvis par Blomes pagasta simbolu. Tas ir spilgts piemērs, kā vienā dabas objektā var saglabāties vietējā vēsture – arī, kad pats vēsturiskais laikmets jau pagājis.
Baložu palmu priede. III vieta balsojumā Eiropas Gada koks Latvijā 2026
Priede izskatās kā palma, uz augstā, slaidā bezzaru stumbra simetrisks vainags kā milzu bumba, zari līdzīgi kā palmai aug no viena punkta.
Latvijā patlaban oficiāli reģistrēta ir tikai viena palmu priede, lai Latvijas koku vēsturē zināmas vēl divas šāda veidola priedes. Viena auga Vidridžu pagastā netālu no Bīriņiem. Padomju laikos Mičurina kolhozs pie šī koka uzcēla lopu fermu, zeme piesūcās ar vircu, un priede 1960. gadā nokalta. Otra palmu priede, kas auga Salacgrīvā pie Vairogu mājām, nolūza 1969. gada vētrā. Tāpēc Baložu palmu priede nu ir vienīgā Latvijā, iespējams, arī Baltijas valstīs.
Neviens vēl nav ņēmies izskaidrot, kāpēc izaug palmu priedes, kurām visi zari, tāpat kā palmu lapas, aug radiāli no viena punkta. Gunta Eniņa hipotēze, ka palmu priedes ir lielas, pāraugušas vēja slotas, kas izveidojušās simetriskā zarojumā.
Pirmās ziņas par Baložu palmu priedi 1976. gadā sniedzis kulta vietu un pilskalnu pētnieks, profesors Juris Urtāns. Priedei nav čiekuru un to nav iespējams pavairot, jo tā esot koka mutācija, tātad īpaša un neatkārtojama, dabas radīts brīnums, kas saudzējams un lolojams.
Vairāk in formācija par konkursu pieejama www.eiropasgadakoks.lv
