2020. gada decembrī notika ikgadējā Eiropas Meža īpašnieku konfederācijas Ģenerālā asambleja, kuras laikā tika apspriesti un pieņemti lēmumi par organizācijas attīstību un uzdevumiem turpmākam periodam.
Tieši 2020.gads iezīmējās ar ļoti intensīvu darbu pie dažādiem Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentiem. 2019. gada decembrī tika apstiprināts Zaļais kurss un līdz ar to jauni uzstādījumi tiek iestrādāti daudzos ES dokumentos - politikās, stratēģijās un regulās. 2020.gada pavasarī tika apstiprināta Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030.gadam un šobrīd notiek vairāku ar to saistītu dokumentu izstrāde - Dabas atjaunošanas plāns, dažādi tehniskie dokumenti, kas noteiks konkrētus rādītāju stratēģijas mērķu sasniegšanai. Izstrādes procesā ir arī jaunā Eiropas Meža stratēģijas, kas atšķirībā no iepriekšējā dokumenta šoreiz ir pakārtota Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai. Dienas kārtībā ir arī Ilgtspējīgas finansēšanas stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt, ka investīcijas, kas tiek veiktas dažādos attīstības projektos, negatīvi neietekmē bioloģisko daudzveidību. Šis ir apjomīgs dokuments ar vairākiem nozīmīgiem mērķiem un katram mērķim pakārtotiem indikatoriem un vērtēšanas sistēmu. Šobrīd notiek arī darbs pie dokumenta Ekosistēmu pakalpojumu kartēšana un novērtējums, kas ir vērsts uz esošo ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanu un to potenciālu nākotnē. Ņemot vērā klimata izmaiņas un ar tām saistītos riskus, sabiedrībai ir jāapzina un jāveic pielāgošanās pasākumi, lai mazinātu klimata izmaiņu ietekmi, un meža apsaimniekošanai nenoliedzami ir svarīga loma, lai mežs kā ekosistēma sniegtu ieguldījumu klimata izmaiņu mazināšanā. Tādējādi nozīmīga būs Pielāgošanās stratēģija, kas dos redzējumu par veicamajiem pasākumiem mežsaimniecībā. EK ir pasludinājusi mērķi līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitrālitāti un dienas kārtība ir Klimata likums, kas noteiks konkrētus sasniedzamus mērķus attiecībā uz izmešu samazināšanu un oglekļa piesaisti.
CEPF eksperti veic aktīvu darbu, lai nodrošinātu meža īpašnieku pozīcijas sagatavošanu par katru publiskai apspriedei nodotu dokumentu, notiek regulāras ekspertu darba grupas sanāksmes, lai dalībvalstis sniegtu nepieciešamos papildinājumus šo dažādo dokumentu tapšanā. Kā arī CEPF ar septiņiem pārstāvjiem piedalās Eiropas Komisijas Sabiedriskās apspriedes grupā par mežsaimniecības jautājumiem, kas notiek divas reizes gadā, lai paustu viedokli par dažādiem izstrādes stadijā esošiem dokumentiem.
Atskatu sagatavoja: Aiga Grasmane