Kā saglabāt Latvijas mežus un vienlaikus tos izmantot tā, lai tie nestu labumu arī mūsu ekonomikai? Kur novilkt robežu starp dabas aizsardzību un saimniekošanu, un kā šie lēmumi ietekmē mežu īpašniekus? Par šiem jautājumiem Jelgavā diskutēja zinātnieki, uzņēmēji un nozares eksperti, un viedokļi par to, kā saimniekot Latvijas mežos, ne vienmēr sakrīt. Taču, kā norāda eksperti, pieņemtie lēmumi ietekmēs gan nozares attīstību, gan dabas vērtību saglabāšanu nākotnē.
Rolands Feldmanis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Mēs kā meža īpašnieki neesam aizsargāti, un tā meža nozare tādā veidā arī nevar attīstīties.”
Koksnes pieejamība, atšķirīgi mežu apsaimniekošanas noteikumi, klimata pārmaiņas, mizgraužu izplatība un vētru radītie postījumi — tie ir vieni no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras Latvijas meža nozare. Eksperti uzsver, ka šo problēmu risināšana ir būtiska arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējai pasaules tirgū.
Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs: “Protams, arī klimata pārmaiņas ietekmēs to rezultātu, kāds būs beigās. Tāpēc noteikti ir jārunā par pārmaiņām arī normatīvajā regulējumā. Mežu īpašniekiem ir jādod daudz lielāka brīvība pašiem pieņemt lēmumus par to, kurā brīdī ievākt koksnes ražu, jo, nu, nav droši vien normāla situācija, kāda bija iepriekšējos gados, kad mēs cērtam sanitārajās cirtēs vairāk nekā divus miljonus kubikmetru bojātas koksnes. Nu, kāpēc mums ir jāgaida, kamēr šī koksne tiek sabojāta un ir zaudējumi gan meža īpašniekiem, gan valstij kopumā nodokļu veidā, jo, pārdodot lētāk šo koksni, protams, netiek iekasēti arī nodokļi.”
Dagnis Dubrovskis, AS “Latvijas valsts meži” ilgtspējas direktors: “Tie lielākie riski pēdējos gados ir bijuši saistīti tieši ar mizgraužiem - astoņzobu mizgrauža ligzdas un koku kalšana. Otrs risks ir saistīts ar vējgāzēm, vējlauzēm, kur ļoti daudz var panākt, ja laicīgi kopj un arī plāno cirsmas mežā tā, lai šī vēja ietekme būtu pēc iespējas mazāka.”
Meža bojājumi nozīmē ne tikai zaudējumus īpašniekiem, bet var ietekmēt arī kokapstrādes uzņēmumu iespējas iegūt nepieciešamās izejvielas. Tāpēc nozarē arvien aktuālāks kļūst jautājums par koksnes pieejamību un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs: “Mēs redzam, ka mums samazināsies pieejamība koksnei, jo, ja mēs salīdzinām ar Baltijas jūras baseina valstīm, Ziemeļvalstīm un, piemēram, mūsu kaimiņiem, tad viņiem ir citādi noteikumi. Tas ir par ciršanas vecuma samazināšanu, par ko pirms tam bija peripētijas. Otra lieta ir vēl vairāk pārstrādāt — padziļināt šo pārstrādi, jaunu produktu ražošanā izmantot jaunākas zinātniskās atziņas. Tas viss varētu palīdzēt, un tam noteikti ir jāpalīdz. Un izaicinājums, protams, ir arī sabiedrības attieksme.”
Vienlaikus tiek meklēti risinājumi, kā dabas aizsardzībā vairāk iesaistīt pašus meža īpašniekus. Latvijas Meža īpašnieku biedrība kā vienu no piemēriem min Somijā īstenoto brīvprātīgās dabas aizsardzības pieeju.
Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs: “Somija atšķirībā no Latvijas dabas aizsardzību ir būvējusi uz mežu īpašnieku brīvprātīgu piedalīšanos sistēmā. Meža īpašnieki tiek aicināti pieteikties dabas aizsardzības teritoriju veidošanā. Ar viņiem tiek slēgti līgumi, viņi saņem adekvātas kompensācijas par tiem ierobežojumiem, kādi viņiem noteikti. Un ieguvēji ir visi. Ieguvējs ir mežsaimnieks - pirmkārt, viņa īpašumā veidojas šīs dabas vērtības, un tad viņš saņem pretī arī kompensāciju. Ieguvēji ir visa sabiedrība, jo privātie mežu īpašnieki ir ieinteresēti šajās dabas vērtībās, kādas tur ir.”
Par meža nozares izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem Jelgavā diskutēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes starptautiskajā konferencē, kas šogad notika jau vienpadsmito reizi.
Avots: retv.lv
