“ES meža stratēģijas mērķu sasniegšana — ko zinātne var mums pateikt?”

Jaunā Eiropas Meža stratēģija 2030. gadam ES tika pieņemta 2021.gada jūlijā, radot jaunu stimulu meža politikas veidošanai ES līmenī. Tieši Eiropas Zaļais kurss (European Green Deal) ir viens no dokumentiem, kas saistīt ar stratēģijas īstenošanu, un kas nosaka līdz 2050. gadam dekarbonizēt mežus, veicināt oglekļa piesaisti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu atjaunošanu. Šīs stratēģijas mērķis ir uzlabot ES mežu kvalitāti un daudzumu, to daudzfunkcionalitāti un noturību, kā arī risināt problēmas, kas saistītas ar cilvēka darbības un dabas procesiem, tostarp klimata pārmaiņām un pieaugošo ietekmi mežos. 

Galvenās stratēģijas prioritātes ietver:

• sociāli ekonomiskās meža funkcijas un bioekonomikas veicināšana ilgtspējas jomās;

• mežu aizsardzību, atjaunošanu un palielināšanu ES līmenī;

• stratēģisku mežu monitoringu nodrošināšana, datu ieguvi un to ziņošanu;

• dialoga un ieinteresēto pušu iesaistes veicināšana. 

Jaunākajā zinātnes politikas pētījumā “Meeting the European Union’s Forest Strategy goals: A comparative European assessment”, kur 16 autoru komanda analizēja 15 valstu īstenotās politikas ES un ārpus tās, t.sk. trijos Spānijas reģionos[1], analizējot to, kā valstu un reģionālā politika sasniedz ES meža stratēģijas mērķus.

Izstrādājot jauno ES Meža stratēģiju, parādījās divi galvenie konflikti

Pirmais konflikts saistīts ar jautājumu par dalībvalstu suverenitāti pret pieaugošo ES iesaisti meža jautājumos. Lai gan dažas dalībvalstis apgalvoja, ka meža politika ir tikai valsts kompetencē, citas apgalvoja, ka no juridiskā viedokļa meži ir pakļauti ES vides prasībām. Tajā pašā laikā no politikas zinātniskās perspektīvas var runāt arī par starpnozaru politikas nozīmi, jo ir daudz ES politikas dokumenti, kas tieši vai netieši attiecas uz mežiem. Otrs konflikts saistīts ar to, vai meži ir vai nav ražošanas produkts, kas atspoguļojās polarizētajās diskusijās starp meža nozares pārstrādi un vides NVO. Pētījuma ietvaros būtiski ir abi šie konflikta aspekti, jo tie atspoguļo bieži vien niansētos argumentus un būtisko nozīmi Eiropas mežos un dabas ainavās. ES Meža stratēģija ir atsauce dažādiem formulētiem mērķiem Eiropas Zaļā kursā, kas ir kā pārejas dokuments šādu mērķu īstenošanā kā klimata pārmaiņu mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, mežu atjaunošanā un bioekonomikā. Iespējams, ka starp šiem mērķiem ir vairāki kompromisi, bet svarīga arī sinerģija, kas bieži netiek tieši risināta un kam nepieciešama īpaša uzmanība, plānojot turpmāko mežu izmantošanu. 

Ir arī būtiski saprast, vai jaunā ES Meža stratēģija noved pie jaunās ilgstpējīgās meža apsaimniekošanas (Sustainable Forest Management) definīcijas, kas līdz šim bijis galvenais meža apsaimniekošanas jēdziens Eiropā (kas tiek popularizēts visā pasaulē). Jaunā ES Meža stratēģija ir kļuvusi konkrētāka un visaptverošāka savā redzējumā un mēģina sasaistīt dažādus ES ar mežu saistītās politikas. Tomēr jāuzsver, ka tās galvenie kvalitatīvie mērķi var kavēt kvantitatīvais novērtējums. Līdz ar to šajā pētījumā skaidro, vai dalībvalstu mežu nozares ir gatavas ilgtspējīgai pārejai, kā to paredz ES Meža stratēģija. 

Ņemot vērā notiekošās diskusijas par ES Taksanomijas regulu un ES Atmežošanas regulu (EUDR) un to ieviešanu, kā arī par Dabas atjaunošanas likumu un par pārskatīto Atjaunojamās enerģijas direktīvu kā daļu no tiesību akta “Fit-for-55” izstrādes, palielinās pārmaiņas mežu nozarē. Tas ietekmē, piemēram, uz šo darbību administrēšanu un pārbaudi, kā arī finansējumu sadali. Paredzamās izmaiņas būs saistītas ar ES meža stratēģijas īstenošanu, liekot lielāku ietekmi uz valsts iestādēm un to darbību. Tas ir saistīts ar šo institūciju iekļaušanu ES vispārējā politiskajā sistēmā. ES Meža stratēģijas galvenie elementi apkopoti zemāk esošajā tabulā. 

ES Meža stratēģijas mērķi un ar tiem saistītas darbības[2]

Iepriekšējais ES meža stratēģiju īstenošanas novērtējums liecina, ka atšķiras ar mežu saistīto politiku integrācijas līmenis, kā arī dalībvalstu un EK pienākumi. Iepriekš veiktie pētījumi ir pierāda mežu un mežu apsaimniekošanas dažādību Eiropas reģionos un valstīs, kā arī atšķirīgas spējas valsts līmenī īstenot ar mežu saistīto politikas mērķus. 

Šī pētījuma galvenais mērķis ir novērtēt, vai un cik lielā mērā nacionālās un reģionālās politikas attīstība atbilst ES Meža stratēģijas mērķiem. Analizējot reģionālo un valsts politiku 15 Eiropas valstīs un 3 reģionos, kas koncentrējas uz četriem galvenajiem aspektiem:

• galveno valsts/reģionālo meža politikas mērķu noteikšanu;

• identificēto valsts/reģionālo mērķu salīdzinājums ar pasākumiem, kas paredzēti ES Meža stratēģijā;

• galveno valsts/reģionālās ar mežu politiku prioritāšu un pretrunu noteikšanu;

• to faktoru analīzi, kas ļauj vai kavē ES Meža stratēģijas politikas īstenošanu.

Šāda valstu atlase ir paredzēta, lai atspoguļotu dažādus politiskos, sociālekonomiskos un vides apstākļus, kas saistīti ar mežu. Pētījuma ietvaros veikta tādu valstu atlasi, pamatojoties uz dažādiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pārvaldības moduļiem tajās, kur ir dažādi meža augšanas apstākļi, to loma nozares un valsts tautsaimniecībā. 

Mežsaimniecības stratēģija 2030. gadam: sinerģija un nepilnības pētījuma ietvaros:

Visbeidzot politikas mērķu prioritāšu noteikšana un pretrunas, kā arī faktori, kas veicina un kavē ES meža stratēģijā mērķu sasniegšanu. 

Visas valstis un reģioni koncentrējas uz galveno meža politikas mērķi, t.i., panāktu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un daudzfunkcionalitāti, lai gan izpratne par šiem jēdzieniem ļoti atšķiras. Papildus daudzfunkcionalitātes paradigmai vairākas valstis tieši pievēršas tam, kā panākt līdzsvaru starp meža apsaimniekošanu un dabas aizsardzību un jo īpaši, kā līdzsvarot dabas saglabāšanas ar meža īpašnieku/meža nozares ražošanas vajadzībām, tostarp ar tendenci uz dabai tuvai mežsaimniecību vai stingri aizliegtu mežsaimniecību, kā arī uz taisnīgas kompensācijas un brīvprātīgas vienošanās nosacījumiem saistībā ar mežu. Pastāv risks, ja samazina zemes ekonomisko vērtību, vienlaikus palielinot apsaimniekošanas ierobežojumus, tas vēl vairāk veicinās lauku apvidos iedzīvotāju skaita samazināšanos, ko mēģina mazināt lauku attīstības un mežu politika. Nākotnē tieši bioekonomikas tālāka attīstība ir vēl viens kopīgs meža apsaimniekošanas politikas mērķis vairākās valstīs, kur ir svarīgi apzināties rīcības mežizstrādes apjomu palielināšanās kontekstā jāveicina koksnes vērtību ķēdi un to aizsardzību.  

Vairāk informācija atrodama šeit: https://www.youtube.com/watch?v=W_JcX6t1rrk