Eiropā tiek izstrādāts jauns veids, kā novērtēt mežos uzkrāto oglekli, kas potenciāli varētu kļūt par papildu ienākumu avotu meža īpašniekiem.
Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Kristians Holcleitners (Christian Holzleitner) uzskata, ka ES Oglekļa piesaistes un oglekļsaistīgas lauksaimniecības (OPOL) regulējums varētu būt veids, kā atalgot tādu mežu apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa uzkrāšanu un vienlaikus palīdz mežiem pielāgoties mainīgajam klimatam.
OPOL regulējums nosaka vienotus noteikumus oglekļa piesaistes, oglekļsaistīgas lauksaimniecības un oglekļa uzglabāšanas produktos sertificēšanai. Tā mērķis ir nodrošināt, lai deklarētie ieguvumi klimatam būtu izmērāmi, ticami un pārredzami.
2026. gada jūlijā Eiropas Komisija pieņēma pirmās trīs sertifikācijas metodikas. Tās attiecas uz lauksaimniecību un agromežsaimniecību minerālaugsnēs, kūdrāju atkārtotu samitrināšanu un atjaunošanu, kā arī apmežošanu.
“Šīs metodikas ir izstrādātas ne tikai, lai veicinātu oglekļa uzkrāšanu un emisiju samazināšanu, bet arī lai stiprinātu klimatnoturību, bioloģisko daudzveidību un ilgtermiņā nodrošinātu biomasas pieejamību bioekonomikai,” norāda Holcleitners.
Meža apsaimniekošanas metodika noteiks nākamo ES oglekļa sertifikācijas posmu
“Nākamais nozīmīgais solis ir metodikas izstrāde meža apsaimniekošanai,” saka Holcleitners.
Kristians Holcleitners ES Oglekļa piesaistes un oglekļsaistīgas lauksaimniecības (OPOL) regulējumu uzskata par iespēju atalgot tādu meža apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa uzkrāšanu un vienlaikus palīdz mežiem pielāgoties klimata pārmaiņām.
Atšķirībā no apmežošanas, kad mežs tiek izveidots zemē, kur iepriekš meža nav bijis, meža apsaimniekošana attiecas uz jau esošiem mežiem. Lai meža īpašnieks varētu pretendēt uz sertifikāciju, viņam būtu jāpierāda, ka apsaimniekošanas izmaiņu rezultātā tiek uzkrāts papildu oglekļa daudzums salīdzinājumā ar situāciju, ja konkrētā darbība nebūtu veikta.
Holcleitners uzskata, ka galvenais izaicinājums topošajā ES oglekļa sertifikācijas sistēmā ir pierādīt, ka konkrētais meža apsaimniekošanas pasākums patiešām nodrošina papildu oglekļa uzkrāšanu. Papildināmība jeb prasība pierādīt, ka attiecīgais ieguvums klimatam nebūtu radies bez konkrētās darbības, ir viens no galvenajiem oglekļa kredītu sistēmas principiem.
“Mūsu lielākais izaicinājums ir noteikt hipotētisko scenāriju - kas būtu noticis bez konkrētās darbības -un izveidot ticamu bāzes scenāriju.”
Holcleitners uzsver, ka Eiropas Komisija neplāno noteikt vienu konkrētu mežsaimniecības modeli. CRCF sistēmas mērķis ir atalgot pasākumus, kas pārsniedz ierasto apsaimniekošanas praksi un valsts tiesību aktos noteiktās prasības.
Potenciāli sertificējami pasākumi varētu ietvert uzlabotu mežaudžu retināšanu, garākus aprites periodus, bioloģiskajai daudzveidībai atvēlētas teritorijas un pasākumus, kas palīdz mežiem pielāgoties klimata pārmaiņām.
Holcleitners sagaida, ka metodika meža apsaimniekošanas darbību sertificēšanai tiks pabeigta nākamgad.
Kūdrāju atjaunošana - nozīmīga iespēja Somijai
Topošā ES regulējuma praktiskā nozīme īpaši skaidri redzama Somijā, kur kūdrāju atjaunošana varētu sniegt būtiskas iespējas samazināt zemes izmantošanas sektora emisijas, norāda Holcleitners.
Kūdrāju nozīme Somijā ir īpaši liela. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem apsaimniekoti kūdrāji aizņem aptuveni 10 % no valsts lauksaimniecības zemes, bet rada aptuveni 50–60 % no lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijām.
“Nosusināti kūdrāji ir būtisks lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, un to atkārtota samitrināšana varētu ievērojami samazināt emisijas, vienlaikus uzlabojot arī ūdens apsaimniekošanu,” saka Holcleitners.
“Tāpēc Komisijas lēmums jaunajā oglekļsaistīgas lauksaimniecības metodikā iekļaut kūdrāju atkārtotu samitrināšanu un atjaunošanu Somijai ir īpaši nozīmīgs.”
Holcleitners saskata lielu potenciālu ainavu līmeņa projektos, kuros dažās teritorijās turpinās mežsaimniecība, savukārt citās tiek īstenota ūdens apsaimniekošana vai ekosistēmu atjaunošana.
“Tas atspoguļo plašāku OPOL principu - klimata pasākumi ne vienmēr nozīmē produktīvu mežu izņemšanu no saimnieciskās aprites. Dažādus pasākumus ainavas līmenī var kombinēt, lai panāktu gan klimata, gan vides ieguvumus,” viņš skaidro.
Holcleitners par šīm plašākajām saiknēm starp klimata politiku un bioekonomiku runāja arī Somijas apmeklējuma laikā, piedaloties Somijas Meža asociācijas organizētajā Meža akadēmijā ES lēmumu pieņēmējiem.
Meža akadēmija ES lēmumu pieņēmējiem notika no 21. līdz 23. septembrim. Holcleitnera prezentācijā uzmanība tika pievērsta aprites bioekonomikas ieguvumiem klimatneitralitātes sasniegšanā, īpaši oglekļa uzglabāšanai ēkās un koksnes un citu bioloģiskas izcelsmes materiālu lomai oglekļa ilgtermiņa uzglabāšanā.
Mazās meža platības var apgrūtināt oglekļa sertifikāciju Somijā
Holcleitners norāda, ka viens no izaicinājumiem Somijā, kur ir ļoti daudz mežu, būs padarīt OPOL sertifikāciju ekonomiski izdevīgu daudzajiem nelielo privāto mežu īpašniekiem. Monitorings un verifikācija var būt dārga, savukārt atsevišķs neliels meža īpašums var neradīt pietiekami lielu papildu oglekļa piesaisti, lai segtu šīs izmaksas.
“Monitoringam un verifikācijai nepieciešami resursi, un viens neliels meža īpašums var neradīt pietiekami lielu papildu oglekļa piesaisti, lai segtu šīs izmaksas,” saka Holcleitners.
Somijas mežu īpašumstruktūra palīdz izskaidrot šo izaicinājumu. Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta datiem meži aizņem aptuveni 26 miljonus hektāru jeb 75 % no valsts sauszemes teritorijas.
Vienlaikus īpašumtiesības ir ļoti sadrumstalotas: aptuveni 600 000 privātpersonu pieder meža zeme, bet vairāk nekā 800 000 Somijas iedzīvotāju ir līdzīpašnieki kādam meža īpašumam. Daudzi īpašumi ir tikai dažus desmitus hektāru lieli, tāpēc individuāliem īpašniekiem var būt grūti nodrošināt pietiekami lielu papildu oglekļa uzkrājumu, lai sertifikācija būtu ekonomiski izdevīga.
Tāpēc Holcleitners uzsver nepieciešamību apvienot vairākus meža īpašumus lielākos ainavu līmeņa projektos.
“Vietējās organizācijas un konsultāciju grupas varētu palīdzēt meža īpašniekiem pievienoties šādām iniciatīvām, padarot sertifikāciju pieejamāku.”
Komisija arī izvērtē attālās izpētes, modelēšanas un valstu meža augšanas modeļu izmantošanu, lai samazinātu monitoringa izmaksas un palielinātu potenciālo finansiālo ieguvumu meža īpašniekiem.
Klimata ietekme sarežģī mērījumus
Holcleitners norāda, ka meža apsaimniekošanas ietekmes novērtēšanu var sarežģīt faktori, kurus meža īpašnieks nevar kontrolēt. Laikapstākļi, sausums, vētras, kaitēkļi un citi traucējumi var būtiski ietekmēt meža augšanu un oglekļa uzkrāšanu.
“2018.–2019. gada sausums parādīja, cik spēcīgi laikapstākļi var ietekmēt mežu attīstību. Klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi paredzēt ir vēl grūtāk,” viņš saka.
Holcleitners uzskata, ka OPOL modelim ir jārada stimuli darbībām, kas palielina oglekļa uzkrāšanu jau pašlaik un vienlaikus nākamajās desmitgadēs stiprina mežu noturību.
“Piemēram, jauktu sugu meži var būt noturīgāki pret sausumu, kaitēkļiem un citiem traucējumiem.”
Tomēr viņš uzsver, ka lēmumiem par koku sugām un mežaudžu struktūru jāatbilst vietējiem apstākļiem: “Tas, kas darbojas vienā Eiropas daļā, var nedarboties citā, un vietējie mežsaimnieki vislabāk spēj izvērtēt, kuri pasākumi ir piemēroti.”
Ilglaicīguma un risku pārvaldība
Klimata pārmaiņas rada būtisku jautājumu mežos balstītam oglekļa finansējumam: kas notiek, ja mežs nodeg vai to bojā vētras, sausums vai kaitēkļi? Ja uzkrātais ogleklis tiek atbrīvots, tiek apdraudēts deklarētā klimata ieguvuma ilglaicīgums.
“Meža īpašnieki var izvirzīt prasību par oglekļa piesaisti tikai tik ilgi, kamēr šis ogleklis faktiski ir uzkrāts; pretējā gadījumā tā kļūst par zaļmaldināšanu,” uzsver Holcleitners.
“OPOL regulējumam ir nepieciešami mehānismi šā riska pārvaldīšanai, tostarp atbildības noteikumi, apdrošināšana un rezerves fondi.”
Viena no iespējām ir apvienot oglekļa uzkrājuma zuduma riskus, lai oglekļa zudumi atsevišķos mežos neapdraudētu visas sistēmas uzticamību.
“Komisija izvērtē iespējas izveidot Eiropas līmeņa apdrošināšanas mehānismu,” saka Holcleitners.
Vai maksājumi par oglekli var padarīt meža apsaimniekošanu ekonomiski izdevīgu?
Meža īpašniekiem būtisks jautājums ir oglekļa projektu ekonomiskā dzīvotspēja. Maksājumam par oglekli jābūt pietiekami lielam, lai papildu klimata pasākumi būtu izdevīgi, vienlaikus ļaujot turpināt koksnes ieguvi tur, kur tas ir piemēroti.
Holcleitners lēš, ka projekti, kas tiek īstenoti paralēli komerciālai mežsaimniecībai, potenciāli varētu būt ekonomiski izdevīgi, ja oglekļa cena būtu aptuveni 30–50 eiro par tonnu CO₂. Savukārt, ja mežs tiktu pilnībā izņemts no saimnieciskās aprites, maksājumam par oglekli būtu jākompensē arī zaudētie ieņēmumi no koksnes. Šādā gadījumā cenai varētu būt jātuvojas 100 eiro par tonnu.
“Šie skaitļi nav ES piedāvātas cenas, bet gan aptuvenas aplēses, kuru pamatā ir līdz šim īstenotie projekti.”
Holcleitners uzsver, ka pamatprincips ir tāds, ka ieņēmumiem no oglekļa būtu jāpapildina ieņēmumi no koksnes, nevis tie jāaizstāj.
“Mērķis ir, lai ieņēmumi no oglekļa papildinātu ieņēmumus no koksnes, nevis tos aizstātu.”
No mežiem līdz ēkām - oglekļa ilgāka uzglabāšana
OPOL regulējums neaprobežojas tikai ar pašu mežu. Holcleitners norāda, ka Komisija izstrādā atsevišķu metodiku oglekļa uzglabāšanas mērīšanai ēkās, koncentrējoties uz ilglietojamiem iegūtās koksnes produktiem, piemēram, kokmateriāliem, ko izmanto daudzstāvu ēku būvniecībā.
Kāpēc uzmanība tiek pievērsta daudzstāvu koka ēkām?
“Tā kā tās joprojām ir salīdzinoši reti sastopamas, ir vieglāk pierādīt, ka to nodrošinātā oglekļa uzglabāšana ir papildu ieguvums,” saka Holcleitners.
Mērķis ir noteikt, cik daudz papildu oglekļa iespējams uzglabāt ēkās, ja tajās tiek izmantots vairāk koksnes nekā vidēji.
“Mēs vēlamies noteikt, cik daudz papildu oglekļa tiek uzglabāts ēkās, ja tajās tiek izmantots vairāk koksnes nekā vidēji,” viņš skaidro.
Vai oglekļa finansējums varētu savienot visu meža vērtības ķēdi?
Izmaiņas meža apsaimniekošanā var ietekmēt rūpniecībai pieejamās koksnes veidu un apjomu.
“Tas nozīmē, ka, iespējams, būs jāpielāgojas arī kokzāģētavām un koksnes produktu pārstrādātājiem,” saka Holcleitners.
Viņš saskata lomu arī uzņēmumiem tālāk vērtības ķēdē, tostarp lieliem papīra un iepakojuma lietotājiem. Tie varētu palīdzēt segt ilgtspējīgākas meža apsaimniekošanas izmaksas, iegādājoties OPOL vienības.
“Ja viņi visi maksātu kaut nelielu daļu vai iegādātos noteiktu daudzumu OPOL kredītu, lai sniegtu ieguldījumu visas vērtības ķēdes ilgtspējā, mēs jau būtu spēruši lielu soli uz priekšu.”
Šeit nozīme varētu būt topošajam ES OPOL pircēju klubam (Buyers’ Club). Šīs brīvprātīgās platformas mērķis ir savest kopā sertificētu oglekļa piesaistes un oglekļsaistīgas lauksaimniecības vienību pircējus un piegādātājus, apvienot pieprasījumu un palīdzēt novirzīt publiskās un privātās investīcijas liela mēroga projektiem.
Šādā modelī, kā skaidro Holcleitners, oglekļa finansējums kļūtu par daļu no plašākas meža nozares vērtības ķēdes ekonomikas, nevis pastāvētu kā atsevišķs tirgus tai līdzās.
Ilgtermiņā tas varētu radīt integrētāku sistēmu, kurā oglekļa finansējums atbalsta gan mežu apsaimniekošanu, gan oglekļa uzglabāšanu ilglietojamos koksnes produktos, vienlaikus sasaistot šīs darbības ar citām bioekonomikas jomām, tostarp bioogli un bioenerģiju.
Pāri diskusijai par mežizstrādi - noturīgas meža bioekonomikas veidošana
Holcleitners uzsver, ka OPOL regulējums ir saistīts ar vienu no pretrunīgākajām Eiropas meža politikas diskusijām - cik daudz koksnes būtu jāiegūst.
Diskusija, tostarp Somijā, kļuvusi arvien polarizētāka. Holcleitners uzskata, ka uzmanība būtu jāpievērš noturīgu mežu veidošanai un plašākas bioekonomikas atbalstīšanai, nevis izvēlei starp mežizstrādi un mežu aizsardzību.
Viņam ir arī tiešs vēstījums meža īpašniekiem, kuri bažījas, ka Eiropas klimata politika nākotnē varētu ierobežot mežizstrādi:
“Mēs nevēlamies, lai jūs pārtrauktu mežizstrādi.”
Ilgtermiņā pieprasījums pēc biomasas pat varētu palielināties, Eiropai atsakoties no fosilā oglekļa un pārejot uz apritīgāku bioekonomiku.
“Ja nākotnē izmantosim mazāk fosilā oglekļa, mums būs vairāk jāpaļaujas uz bioekonomiku un biogēno oglekli.”
Jauns ienākumu avots meža īpašniekiem
Meža īpašniekiem topošā OPOL sistēma varētu pārvērst oglekļa finansējumu no potenciāla ierobežojuma mežsaimniecībai par papildu ienākumu avotu. Ja sistēma tiks veiksmīgi ieviesta, tā varētu palīdzēt finansēt klimatnoturīgu mežu apsaimniekošanu, vienlaikus radot jaunas iespējas meža īpašniekiem un atbalstot plašāku bioekonomiku.
Ilgtermiņā oglekļa finansējums varētu kļūt par daļu no integrētākas sistēmas, kas sasaista mežu apsaimniekošanu ar oglekļa uzglabāšanu ilglietojamos koksnes produktos un citiem bioekonomikas risinājumiem - sākot no bioogles līdz bioenerģijai.
Holcleitners uzskata, ka tas galu galā varētu kļūt par konkurences priekšrocību Eiropai un tādām ar mežiem bagātām valstīm kā Somija.
ES Oglekļa piesaistes un oglekļsaistīgas lauksaimniecības regulējums
Galvenie termiņi
2024. gada decembris: stājās spēkā CRCF regula.
2026. gada februāris–maijs: tika pieņemts deleģētais akts, ar kuru noteiktas metodikas pastāvīgai oglekļa piesaistei; regula stājās spēkā 2026. gada 7. maijā.
2026. gada jūlijs: Eiropas Komisija pieņēma metodikas lauksaimniecībai un agromežsaimniecībai minerālaugsnēs, kūdrāju atkārtotai samitrināšanai un atjaunošanai, kā arī apmežošanai.
Līdz 2026. gada beigām: paredzēta metodikas publicēšana oglekļa uzglabāšanai ēkās un ilglietojamos bioloģiskas izcelsmes būvizstrādājumos.
2027. gadā: paredzēts pabeigt metodiku meža apsaimniekošanas darbību sertificēšanai.
Līdz 2028. gadam: paredzēts izveidot ES mēroga CRCF reģistru.
Avots: Carbon Gap Tracker
Avots: forest.fi
