Pirms piecpadsmit gadiem, pateicoties Somijas finansētam attīstības projektam, sāka mainīties veids, kā pasaule uzrauga savus mežus. Šodien šī iniciatīva ir izaugusi par Open Foris - globālu atvērtā koda tehnisko risinājumu kopumu, ko izstrādā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un kas tiek izmantots vairāk nekā 190 valstīs.
“Domā bija radīt rīkus, ko ikviens varētu lietot bez licences maksas - pieejamus valdībām, studentiem un pētniekiem. Tas balstās uz vienlīdzību un atvērtību, vērtībām, kas dziļi iesakņojušās Somijas kultūrā,” stāsta Ansis Pekkarinens, FAO Globālās meža resursu novērtēšanas (FRA) programmas vadītājs.
Pekkarinens, kurš savu karjeru sāka Somijas Meža pētniecības institūtā un vēlāk pievienojās Eiropas Komisijas Kopīgajam pētniecības centram, uz FAO atnāca 2009. gadā ar stingru pārliecību par Linux un atvērtā koda principiem - un tur sastapa domubiedrus.
Šī pieeja kļuva par pamatu globālām pārmaiņām meža monitoringa jomā - risinājumiem, kas ir pieejami, pielāgojami un caurskatāmi.
Pirmais Open Foris rīks - Geospatial Toolkit - bija Linux komandrindas utilītu komplekts. Pēc tam tam pievienojās Collect datu ievākšanai dabā un Calc statistiskai analīzei un atskaišu sagatavošanai.
Komanda izstrādāja arī prototipu risinājumam, kas vēlāk kļuva par visplašāk izmantoto Open Foris rīku - Collect Earth, Google Earth paplašinājumu, kas ļauj vizuāli interpretēt meža izmaiņas, izmantojot satelītattēlus. Laika gaitā šīs datorprogrammas attīstījās un pārtapa par modernām mākoņdatošanas un analīzes platformām, piemēram, SEPAL, Open Foris Arena un Collect Earth Online.
Open Foris straujā izaugsme piesaistīja tūkstošiem lietotāju, jaunus rīkus un starptautisku interesi - kā arī jaunus atbalstītājus, tostarp Vāciju, Norvēģiju un Lielbritāniju. Pašlaik Open Foris attīstību nodrošina Lielbritānijas–FAO partnerība “Accelerating Innovative Monitoring for Forests” (AIM4Forests) un Norvēģijas Starptautiskās klimata un mežu iniciatīvas atbalsts SEPAL platformai.
“Šie inovatīvie risinājumi ir demokratizējuši meža datus, padarot monitoringu sadarbībai draudzīgu un izmaksu ziņā efektīvāku,” uzsver Pekkarinens.
Risinājumi visiem mežu tipiem
Open Foris pierādījis, ka tehnoloģijas un inovācijas var būt lielais izlīdzinātājs - īpaši tad, ja tās ir brīvi pieejamas un iespējami iekļaujošas. Šobrīd platformai ir vairāk nekā 250 000 lietotāju 196 valstīs, stāsta Džulians Fokss, FAO Meža monitoringa komandas vadītājs.
Platforma atbalsta gan zemes inventarizācijas, gan tālizpēti. Piemēram, Arena Mobile ļauj mežniecībām laukā ievadīt koku mērījumus digitāli, aizstājot pierakstus ar centralizēti apstrādājamiem datiem.
“Ar planšeti var ieiet mežā, atvērt aptauju, vākt datus un uzreiz iegūt statistiku. Tas viss notiek digitāli un vienotā datubāzē,” skaidro FAO mežsaimniecības speciālists Andreass Vollrāts.
Lai arī mākslīgais intelekts attīstās strauji, vizuālā interpretācija joprojām ir būtiska.
“Pat vislabākie algoritmi nespēj atrisināt visu. Dažkārt vajadzīgas cilvēka acis. Bet AI strauji tuvojas,” saka Vollrāts.
Viņš piebilst, ka jaunās datu kopas un modeļi, kas apvieno dažādu sensoru mērījumus, jau darbojas kā “virtuāla multisensoru satelītu konstelācija”, ļaujot identificēt meža dinamiku visā pasaulē daudz ātrāk un precīzāk.
Somijas ilgstošā ietekme
Somija ielika Open Foris pamatus, kas 2025. gadā pārtapis par nobriedušu globālu platformu, un tās ietekme joprojām ir jūtama. Papildus agrīnajam finansējumam un tehniskajai vadībai nozīmīga loma ir arī Somijas uzņēmumiem, piemēram, ICEYE, kas veido radara satelītu konstelācijas.
2025. gada septembrī ICEYE noslēdza 158 miljonu eiro līgumu ar Somijas Aizsardzības spēkiem par valsts pirmajiem vietēji ražotajiem aizsardzības satelītiem. Līgumā ietilpst sintētiskās apertūras radara (SAR) satelīti un zemes infrastruktūra, būtiski stiprinot Somijas spējas kosmosā.
Agrāk tajā pašā gadā ICEYE palielināja savu satelītu floti ar četrām jaunām SAR vienībām, vēl vairāk nostiprinot spējas sniegt attēlus neatkarīgi no mākoņainības vai diennakts laika.
“ICEYE radartehnoloģija ir unikāla. Tā redz cauri mākoņiem un naktī - kas meža monitoringa vajadzībām ir ārkārtīgi vērtīgi,” uzsver Vollrāts. Viņš arī atgādina, ka Somijai ir sena un spēcīga meža inventarizācijas tradīcija, kas līdz šim tiek uzskatīta par zelta standartu Ziemeļvalstīs.
Papua-Jaungvineja ir labs piemērs Open Foris risinājumu izmantošanai, piebilst Vollrāts. Valsts savā Nacionālajā meža monitoringa sistēmā ir integrējusi tādus rīkus kā Collect Earth un SEPAL, kas ļauj precīzāk sekot mežu zudumam un degradācijai.
Šie rīki nodrošina starptautisko klimata ziņošanu, tostarp REDD+ iesniegumus ANO Klimata konvencijai, un palīdz stiprināt vietējās kapacitātes.
“Caur mērķētu apmācību meža speciālisti un vietējās kopienas iemācās interpretēt satelītattēlus un piedalīties zemes izmantošanas plānošanā,” viņš skaidro.
Meži, finanses un nākotne
FAO turpmākajos gados plāno palīdzēt valstīm uzlabot klimata ziņošanu, pilnveidot SEG inventarizācijas un piesaistīt klimata finansējumu, piemēram, Brazīlijas piedāvāto 125 miljardu dolāru fondu Tropical Forest Forever Facility (TFFF), kuru paredzēts uzsākt COP30 laikā Belēmā.
“Tas ir jauns mehānisms, kas vienkāršo dabas aizsardzības un atjaunošanas finansējumu. Valstis var izmantot tālizpēti, lai uzraudzītu mežu platības un caurskatāmi saņemtu investīcijas, ne tikai donorpalīdzību,” skaidro Vollrāts.
Uzticēšanās mežu politikai arvien vairāk balstās uz caurspīdīgiem, pārbaudāmiem datiem — un Open Foris tieši to nodrošina.
“Visi mūsu koda fragmenti ir GitHub. Ikviens var tos apskatīt. Šī atvērtība stiprina uzticēšanos mežu politikai un to īstenošanai,” viņš piebilst.
Standardizējot metodes un padarot tās globāli pieejamas, Open Foris palīdz valstīm sagatavot salīdzināmus datus klimata ziņošanai un politikas izvērtēšanai. Risinājumi ļauj arī reāllaikā sekot mežu stāvoklim, ātrāk pamanīt nelikumīgu izciršanu un nodrošināt atklātu komunikāciju ar sabiedrību.
Datu vadīta nākotne
Katru dienu pieejamie satelītattēli sasniedz petabaitu apjomus, un galvenais izaicinājums ir spēt šos datus interpretēt. Vienu no perspektīvākajām jomām veido t. s. embedding modeļi - mākslīgā intelekta sistēmas, kas apstrādā un organizē milzīgas datu kopas.
“Tu vari redzēt vietu, kas tikusi izcirsta, atzīmēt to, un modelis uzreiz atradīs līdzīgas teritorijas. Neticami, cik ļoti tas vienkāršo darbu ar milzīgu datu apjomu,” saka Vollrāts.
Šie modeļi apvieno radaru, optiskos sensorus, LiDAR un pat ģeotagotas Wikipedia rindkopas, lai identificētu ekosistēmu raksturu un izmaiņas. FAO pēta, kā AI var palīdzēt restaurācijas pārbaudē, mežu kartēšanā un nelikumīgas izciršanas brīdinājumos — īpaši tropu reģionos, kur piekļuve laukiem ir sarežģīta.
Tomēr AI šobrīd papildina, nevis aizstāj tradicionālās metodes.
“AI rīki ir lieliski, lai ātri un lēti iegūtu galvenos meža ekosistēmu rādītājus. Taču to kvalitāte pilnībā atkarīga no datiem, ar ko tie tiek ‘baroti’,” norāda Vollrāts.
“Satellītu dati dod lielo bildi, bet lauka mērījumi palīdz saprast mežus daudz dziļāk - un tas nodrošina labāku un ilgtspējīgāku saglabāšanas politiku.”
Somijas meža monitorings: gadsimta pieredze un atvērtība
Somija savus mežus monitorē jau vairāk nekā 100 gadus, izmantojot Nacionālo meža inventarizāciju (VMI), ko kopš 1921. gada īsteno Somijas Dabas resursu institūts (Luke).
Atšķirībā no daudzām valstīm, kas paļaujas uz starptautiskām platformām, piemēram, FAO Open Foris, Somija izmanto pašas izveidotu, statistiski robustu sistēmu, kas apvieno pastāvīgos parauglaukumus, satelītattēlus, LiDAR un GIS.
VMI apkopo detalizētus datus par sugām, krāju, pieaugumu, vecumu, veselību, augsnēm, biotopiem, trūdošo koksni, meža bojājumiem, oglekļa uzkrājumiem un bioloģisko daudzveidību - izveidojot vienu no pasaulē vispilnīgākajām meža datu bāzēm.
Viena no sistēmas lielākajām stiprajām pusēm ir atvērtība: dati, kartes, statistika un metodes ir publiski pieejamas, un šī caurspīdība nodrošina to plašu izmantojamību gan pētniecībā, gan uzņēmējdarbībā, gan politikā, žurnālistikā un sabiedrībā. Tā ir būtisks pamats Somijas meža, klimata un bioloģiskās daudzveidības politikai, kā arī oficiālai ziņošanai ES un ANO.
Avots: forest.fi
