FAO publicē ziņojumus par augu un mežu ģenētiskajiem resursiem
2025. gada 26. martā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) publicēja divus globālus ziņojumus, kuros izvērtēts augu un mežu ģenētisko resursu stāvoklis un tendences. Abi ziņojumi norāda uz pieaugošiem riskiem un nepieciešamību steidzami pastiprināt pasākumus šo resursu saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.
Mežu ģenētiskie resursi – globālie izaicinājumi un saglabāšanas situācija
FAO publicētais Otrais ziņojums par pasaules mežu ģenētiskajiem resursiem sniedz visaptverošu izvērtējumu par koku un citu koksnes augu ģenētiskās daudzveidības stāvokli, saglabāšanu un izmantošanu.
Galvenie secinājumi:
No aptuveni 58 000 zināmo koku sugu, apmēram 30 % tiek klasificētas kā apdraudētas;
Pēdējās desmitgades laikā pieejamā informācija par sugām ir pieaugusi, tomēr liela daļa sugu joprojām ir nepietiekami izpētītas;
Aptuveni divas trešdaļas valstu uztur nacionālos mežu ģenētisko resursu reģistrus, sadarbojoties ar dažādām institūcijām un ieinteresētajām pusēm;
2 800 koku un koksnes augu sugas ir identificētas kā prioritāras, taču tikai daļa no tām ir iekļautas saglabāšanas pasākumos – gan in situ (dabiskajās dzīvotnēs), gan ex situ (piemēram, sēklu kolekcijās vai gēnu bankās);
Vairākās valstīs novērots sēklu un pavairojamā materiāla deficīts, kas rada ierobežojumus mežu atjaunošanas darbībām un apgrūtina starptautiski noteikto mērķu – tostarp mežu platību palielināšanas – sasniegšanu.
Ziņojumā uzsvērts, ka mežu ģenētisko daudzveidību visvairāk apdraud faktori kā: klimata pārmaiņas, meža ugunsgrēki, mežu izciršana un degradācija, kaitēkļi un slimības, invazīvās sugas.
Īpaši augsts apdraudējums konstatēts retajām un ierobežoti izplatītajām sugām, kuru ģenētiskā daudzveidība ir īpaši jutīga pret vides pārmaiņām.
Augu ģenētiskie resursi
Trešais ziņojums par pasaules augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai sniedz vispārēju novērtējumu par augu ģenētiskā materiāla saglabāšanu un izmantošanu. Tas balstīts uz datiem no 128 valstīm un starptautiskiem pētniecības centriem.
Galvenie secinājumi:
Vairāk nekā 40 % no analizētajām sugām vairs nav sastopamas visās to iepriekšējās izplatības teritorijās;
Augu daudzveidība samazinās, un joprojām pastāv būtiski informācijas trūkumi;
Kopš 2009. gada par 8 % pieaugusi augu ģenētiskā materiāla saglabāšana gēnu bankās;
Vairāk nekā 40 valstis ziņojušas par uzlabojumiem sēklu sistēmu darbībā;
Sēklu tirgus vērtība pasaulē 2020. gadā pārsniedza 50 miljardus ASV dolāru.
Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība stiprināt cilvēkresursus un institucionālās kapacitātes, lai pilnvērtīgi īstenotu Otrās globālās rīcības programmas pasākumus un sasniegtu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Abi ziņojumi tika prezentēti FAO Ģenētisko resursu komisijas 20. sesijas ietvaros, kurā dalībvalstis un ieinteresētās puses vienojās par nepieciešamību:
Saskaņot politikas instrumentus ģenētisko resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;
Stiprināt zinātnisko kapacitāti, datu kvalitāti un pieejamību;
Integrēt ģenētiskās daudzveidības pārvaldības principus nacionālajos un starptautiskajos plānošanas dokumentos.
FAO ģenerāldirektors QU Dongyu uzsvēris, ka ģenētisko resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana nav tikai nozares jautājums, bet būtisks priekšnosacījums ilgtspējīgām, noturīgām un pārtikas drošību nodrošinošām sistēmām visā pasaulē.
Avots: fao.org
