Latvijas Meža īpašnieku biedrība RiForMa projekta ietvaros Latvijā uzņēma Igaunijas meža īpašniekus, lai divu dienu pieredzes apmaiņas vizītē iepazīstinātu ar praktiskiem meža apsaimniekošanas piemēriem, jaunākajiem pētījumiem un risinājumiem ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai.
Vizītes laikā dalībnieki apmeklēja konkursa “Sakoptākais mežs 2024” laureāta Uno Anžes meža īpašumu. Uno dalījās savā pieredzē par ikdienas darbu mežā, pieņemtajiem lēmumiem, pieļautajām kļūdām un atziņām, kas radušās, ilgstoši saimniekojot savā īpašumā.
Dalībniekiem bija iespēja klātienē apskatīt arī meža tehniku, tostarp mazāka izmēra Igaunijā ražotu harvestera un pievedējtraktora kombinēto tehniku. Šāda tehnika ir īpaši piemērota kopšanas cirtēm, kur būtiski ir samazināt augsnes sablīvēšanu un iespējamos bojājumus paliekošajiem kokiem.
Ekosistēmu pakalpojumi un piekrastes mežu apsaimniekošana
Pieredzes apmaiņas laikā uzmanība tika pievērsta arī ekosistēmu pakalpojumiem un iespējām tos nākotnē novērtēt, izmantojot LVM GEO telpiskos datus un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” izstrādātās metodes.
Diskusijās tika apskatīta dabas aizsardzība, piekrastes mežu apsaimniekošana un ūdens aizsargjoslu nozīme. Īpaša uzmanība tika veltīta tam, kā aizsargjoslu un apsaimniekošanas risinājumus iespējams pielāgot konkrētās teritorijas apstākļiem un vajadzībām, nevis visos gadījumos piemērot vienādus risinājumus.
Vēja bojājumu ietekme uz mežaudžu veselību
Dalībnieki iepazinās arī ar LVMI “Silava” pētījumiem par vēja ietekmi uz kokiem. Pētījumi parāda, ka spēcīgu vētru radītie bojājumi ne vienmēr ir uzreiz vizuāli pamanāmi. Tie var ietekmēt koka iekšējo struktūru un kļūt konstatējami tikai vairākus gadus vēlāk.
Vēja un citu faktoru novājinātiem kokiem samazinās spēja pretoties dažādiem kaitēkļiem un slimībām. Tādēļ ļoti būtiska ir mežaudzes uzraudzība arī pēc sanitāro ciršu veikšanas.
Tikpat svarīgi mežizstrādes laikā ir saudzēt kokus, kas tiek atstāti augšanai, nepieļaujot to mizas un sakņu mehāniskus bojājumus.
Ūdens režīms un meža atjaunošana
Vizītes laikā tika pārrunāta arī ūdens režīma nozīme meža atjaunošanā, tostarp iztvaikošanas un gruntsūdens līmeņa izmaiņu ietekme uz jaunajiem stādījumiem.
Pirmajos augšanas gados īpaši svarīgi ir nodrošināt apstākļus, kuros jaunie koki netiek ilgstoši appludināti. Līdz ar to konkrētās vietas reljefs, ūdens līmenis un augsnes īpašības ir būtiski faktori, plānojot meža atjaunošanu.
Meža ieaudzēšana bijušajos karjeros
Viena no apskatītajām tēmām bija arī bijušo derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija un meža ieaudzēšana šādās teritorijās.
Šeit būtiska ir gan praktiskā pieredze, kas uzkrāta gadu gaitā, gan tās papildināšana ar zinātniskiem pētījumiem un jauniem risinājumiem. Šādas zināšanas nākotnē var būt īpaši nozīmīgas arī teritorijās, kurās derīgo izrakteņu ieguve notikusi lielu infrastruktūras projektu, piemēram, Rail Baltica, vajadzībām.
Pieredzes apmaiņas vizīte apliecināja, cik nozīmīga meža apsaimniekošanā ir praktisko zināšanu, zinātnes un moderno tehnoloģiju savstarpēja papildināšana.
Paldies visiem meža īpašniekiem, pētniekiem un sadarbības partneriem, kuri dalījās savās zināšanās un pieredzē, kā arī Igaunijas kolēģiem par aktīvu iesaisti un vērtīgajām diskusijām.
Aktivitāte īstenota RiForMa projekta ietvaros ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas atbalstu.
