Priežu smecernieka ietekme uz koku stādu aizsardzību: pagātne un tagadne
Pasākumi priežu koku stādu aizsardzībai pret priežu smecernieku nav nekas jauns. Zinātniskās publikācijas un ieraksti par to ir atrodami jau no karu laika perioda Latvijā. Šajos avotos norādīts, ka lielākais drauds priežu koku stādiem pirmajos augšanas gados ir tieši priežu smecernieks. To laikā šo kukaini apzīmēja kā "priežu zilonīti", iespējams, tulkojot no vācu valodas.
Arī mūsdienās problēma ir priežu smecernieku radītājie bojājumi, jo tiek nograuzti jaunie iestādītie kociņi. Līdz ar to tiek veikti laika, darba un finanšu resursu ieguldījumi, lai izaudzētu šos stādus. Ja šajā procesā pa vidu stādītos stādus nograuž priežu smecernieks, rodas problēma ar koku saglabāšanos. Ja tiek bojāta liela daļa stādījumu, meža īpašniekam nākas atkārtoti veikt jaunu koku stādīšanu, radot papildus izmaksas. Šobrīd Latvijas mežsaimniecībā koku stādu aizsardzībā tiek izmantoti ārvalstīs radītie līdzekļi, taču LVMI “Silava” pētnieki kopā ar citiem projekta* sadarbības partneriem mēģina radīt koku aizsardzības pārklājumu tieši tepat, Latvijā, izmantojot vietējo zinātnisko kompetenci un dabiskos produktus, cik vien tas ir iespējams.
Priežu smecernieks nodara bojājumus ne tikai priežu, bet arī egļu stādiem. Neskatoties uz to, ka privātie meža īpašnieki izvēlās salīdzinoši mazāk stādīt egles savos mežos un spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj stādīt mazāk koku uz hektāru, tādejādi meža īpašniekiem jāveic ieguldījumi, lai nodrošinātu to, kas ir iestādīts, arī izaugtu. Priežu smecernieku bojājumu zonas bieži vien ir lokālas meža vietas. Šeit ļoti svarīgs ir tas, cik rūpīgi katrs meža īpašnieks seko līdzi tam, kas notiek viņa mežā. Lai stādiem būtu lielākas iespējas izaugt, ir jāveic aizsardzības pasākumi.
No zinātnes laboratorijām uz meža teritorijām
Šobrīd pieaugošo vides prasību dēļ projektu grupa meklē risinājumus, lai samazinātu pesticīdu, herbicīdu un citu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Arī meža sertifikācijas sistēmas ir maksimāli tendētas izslēgt šos aizsardzības līdzekļus, piemēram, meža sertifikācijas ietvaros ir definēts aizliegto pesticīdu saraksts, ko nedrīkst izmantot koku stādu aizsardzībā.
Projekta realizācijas atrodas vidusposmā. Šā brīža zinātniskie un laboratoriskie rezultāti liecina, ka piedāvātās receptūras uzrāda labus rādītājus koku aizsardzībā pret priežu smecerniekiem. Laboratorijas apstākļos ir radīta viena receptūra, kas ir ļoti nepatīkama šiem kukaiņiem un redzam, ka tie koku stādiņi, kas pārklāti ar šo repelentu, netiek bojāti vai arī tiek bojāti ievērojami mazāk. Šobrīd laboratorijas izmēģinājumos ir atrasts iespējami labākais risinājums, kur tiek mainītas vielu kombinācijas un to proporcijas, kā arī to īpašības. Piemēram, mainot aizsardzības pārklājuma (repelenta) īpašības, tiek novērotas šī smecernieka uzvedība. Tāpēc šī projekta ietvaros ļoti būtiski ir laboratoriskie eksperimenti, lai atrastu labāko receptūru potenciālajam koku aizsardzības pārklājumam. Kopumā tika veikti eksperimenti ar aptuveni 100 dažādām receptūrām, un eksperimentēšana ar daļu sagatavotām receptūrām apstājas tajā brīdī, kad dažādu iemeslu dēļ, piemēram, biezās konsistences vai pārāk lielo nogulsnējuma dēļ to nevar izmantot. Šobrīd projekta pētnieki izvēlējušies 3 receptūras, kas uz parādīja labus rezultātus izveidotajos insektārijos. Tajos tika novietoti koku stādiņi ar pārklājumu, un tajos arī tika ielaisti priežu smecernieki, lai veiktu novērojumus par to, vai tiek grauzti, cik daudz un kur. Šeit savu lomu ieņem arī kokapstrādes uzņēmumi, jo tieši no turienes tika iegūts liels skaits priežu smecernieku, jo šajos eksperimentos nav piemērotas vaboles, kas ķertas ar feromona slazdiem.
Pēc šīs receptūras atrašanas nākamais posms ir pārnešana lielāku mērogu. 2023.gada pašā nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, tika sagatavots aptuveni 3000 koku stādu apjoms, uz kuriem uzklātas 3 veidu receptūras. Rudenī tas tika darīts ar mērķi saprast, kāds ir šī pārklājuma nožūšanas process pirms koku stādīšanas rudenī. Kā zināms, tad pavasarī ir aktīvs darba periods kokaudzētavās, kad tiek novākti koku stādi no lauka, iepakoti un sagatavoti nosūtīšanai. Ja šajā periodā kokaudzētavās būtu jāveic koku aizsardzība, uzliekot šo pārklājumu, noteikti samazinātu kokaudzētavu spēju izpildīt pasūtījumus.
Pēc šo koku iestādīšanas mežā šajā pavasarī, pētīšana turpinās, jo ir iespējams, ka šīs pārklājums ir lielisks cīņā pret priežu smecerniekiem, bet tajā pašā laikā piesaista pārnadžus. Tāpēc šādi izmēģinājumi stādījumos ir nepieciešami, lai varētu veikt secinājumus arī par to, kas notiek praksē, ne tikai laboratorijās veiktajos izmēģinājumos, kas vidēji ilgst vidēji 6 nedēļas. Vēl viens ļoti būtisks ieguvums no eksperimentiem laboratorijā ir tas, ka vienā sezonā var veikt vairākus testa ciklus. Piemēram, pēc pirmā testa cikla ir iespējams redzēt pirmos rezultātus par to, vai receptūra darbojas vai nē. Tad, nedaudz pilnveidojot, ir iespējams veikt nākamo testa ciklu šajā pašā sezonā un iegūt rezultātus par veiktajiem uzlabojumiem.
Tātad izmēģinājumu stādījumi ar salīdzinoši nelielu partijas apjomi izvēlēts stādīt sadarbības partnera, SIA “Rīgas meži”, meža teritorijās, kur bija konstatēti priežu smecernieku bojājumi. Līdz ar to, pēc kāda laika varēs iegūt rezultātus un izdarīt secinājumus par iestādītiem kokiem atkarībā no tā, vai ir bijis izmantots šis aizsargājošais pārklājums jeb nē.
Ceļā uz efektīvāku koku aizsardzību pret priežu smecernieku
Šis līdzeklis šobrīd tiek radīts laboratorijas apstākļos, bet, ja to grib izmantot industriālā ražošanā, ražojot lielākos apjomos, tad šeit ir jāturpina receptūras pilnveide. Zinātnieku grupa darbojusies pie receptūras sagatavošanas industriālajai ražošanai, taču šobrīd tiek meklēti risinājumi, kā to veiksmīgāk un atbilstošāk izdarīt. Jānorāda, ka šis process ir sarežģīts un laikietilpīgs, taču tas ļauj identificēt potenciālos riskus, ko var iestrādāt, pilnveidojot esošo receptūru. Lai pēc tam kokaudzētavām varētu piedāvāt darbojošo pārklājumu līdzekli, aizsargājot priežu stādiņus pret priežu smecernieku nodarītajiem bojājumiem. Rezultātā jāizstrādā koku pārklājuma līdzeklis, kas var tikt ražots industriālajos apjomos, tādējādi sniedzot ieguvumus kopējais Latvijas mežsaimniecībai. Kopumā laboratorijas pētījumi liecina, ka radītais pārklājums spēj daudz efektīvāk aizsargāt nekā tirgū pieejamie koku aizsardzības līdzekļi. Galvenais šī izpētes mērķis ir izstrādāt līdzekli, kas radīts no dabiskām izejvielām. Līdz ar to zinātnieki eksperimentē ar augu izcelsmes eļļām vai augu pārstrādes procesā radušajiem atlikumiem, piemēram, izspaidi no augu eļļām, vaskiem utt. Tādēļ laboratorijā notiek eksperimentēšana par to, kā šo izejvielu padarīt biezāku vai šķidrāku vai arī kā tas var nožūt ātrāk.
Viens no produkta izstrādes nosacījumiem ir atbaidīt šo kukaini, priežu smecernieku, nenogalinot to, kas varētu atšķirties no tirgū pieejamajiem koku aizsardzības līdzekļiem. Ja pētniecības noslēgumā radītais koku pārklājuma līdzeklis uzrādīs labus rezultātus, tad ir plānots arī patentēt.
LVMI “Silava” ir ar spēcīgāko mežzinātnes kompetenci un iesaisti meža nozares dažādu problēmu risinājumu piedāvāšanā Baltijas valstu vērtējumā. Pie tam institūtā ir uzkrātas zinātniskā kompetence vairāku desmitu gadu laikposmā un spēja saglabāt savu pozīciju 90-to gadu sākumā, kad citās valstīs, t.sk. kaimiņvalstīs bija darbības pārrāvumi, tostarp zināšanu informācijas trūkums vairāku gadu laikposmā.
Šobrīd tuvāko valstu kontekstā pētījumu saistībā ar priežu smecernieku netiek veikti. Kaut kas tiek veikts Dānijā, Vācijā un līdz ar to izmanto šos produktus un nemēģina paši radīt savu. Taču šī pētniecības projekta ietvaros LVMI “Silava” kopā ar sadarbības partneriem mēģina radīt paši produktu tepat uz vietas Latvijā.
____
*Projekts Nr. 22-00-A01612-000019, kas tiek vadīts sadarbībā ar Latvijas Valsts meža institūtu "Silava" un citiem partneriem, ir vērsts uz jauna, dabai un cilvēkam nekaitīga repelenta izstrādi un testēšanu, lai pasargātu skuju koku stādus no dendrofāgo kukaiņu bojājumiem.
