Ministru kabinets ir akceptējis „Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumus", kas paredz būtiskas izmaiņas dokumentu formēšanas kārtībā un kas būtu jāzina meža īpašniekiem.
Iespēja veikt inventarizāciju vienam nogabalam
Noteikumi turpmāk paredz atšķirīgas prasības pirmreizējai un atkārtotai inventarizācijai. Pirmreizējā inventarizācijā minimālā inventarizējamā platība ir meža zemes platība vienā kadastra vienībā. Atkārtotā inventarizācijā minimālā inventarizējamā platība ir viens nogabals. Veicot atkārtotu meža inventarizēciju turpmāk meža īpašniekam būs iespēja izvēlēties to veikt tikai atsevišķiem nogabaliem, ja būs tāda nepieciešamība. Līdz šim inventarizācija bija jāveic visai kadastra vienībai.
Lai nesadrumstalotu mežaudzi sīkos nogabalos, noteikumu projektā precizētas vairākas ar kvartālu un nogabalu nodalīšanu saistītas normas. Noteikts, ka kvartālu nodalīšana nav obligāta, jo nelielos meža īpašumos bieži var tikt nodalīts tikai viens jeb pirmais kvartāls un šādai kvartāla nodalīšanai nav būtiskas nozīmes. Noteikts, ka nogabalu, kura platība nav lielāka par 0,2 ha, pieļaujams pievienot blakus esošam nogabalam, ja apvienojamajiem nogabaliem nav noteikti atšķirīgi apsaimniekošanas ierobežojumi, tā dodot iespēju izvairīties no nepamatoti mazu meža nogabalu nodalīšanas.
Informācija par savu īpašumu - bez maksas
Jāatgādina meža īpašniekiem, ka gan līdz šim, gan arī jaunajos noteikumos ir norma, kas dod iespēju meža īpašniekam noslēgt bezmaksas līgumu ar Valsts meža dienestu un iegūt elektronisku pieeju informācijai par savu īpašumu. Tāpat meža īpašnieki Meža valsts reģistra informāciju par savu meža īpašumu bez maksas var iegūt reizi gadā pēc pieprasījuma.
Stingrāka kārtība datu maiņai
Lai nodrošinātu inventarizācijas datu precizitāti, noteikumos ir iekļauta jauna norma, kas paredz gadījumos, kad inventarizācijas veicējs plāno mainīt mežaudzes vecumu, tas būs jāpamato ar vismaz 5 koku urbumiem. To paredz šāda norma: ja atkārtotā meža inventarizācijā iegūtā meža inventarizācijas informācija un Meža valsts reģistrā iekļauto datu atšķirības pārsniedz šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās pieļaujamās novirzes mežaudzes vecumam, meža inventarizācijas lietai pievieno vismaz piecu koku sugas vidējo koku mērījumus un mērītos kokus atzīmē apvidū.
Lielākas pilnvaras meža inventarizācijas veicējiem
Meža inventarizācijas veicējam turpmāk tiek dota pilnvara ne vien „redzēt", bet arī fiksēt, ka izcirtums ir atjaunots. Noteikumu projekts paredz iespēju meža inventarizācijas veicēja sagatavoto inventarizācijas informāciju pielīdzināt pārskatos par meža atjaunošanu vai ieaudzēšanu uzrādāmajai informācijai. Tāpēc gadījumos, ja mežaudze atjaunota platībās, par kurām Meža valsts reģistrā izdarīta atzīme par atjaunošanu vai arī tā nav reģistrēta kā mežs, bet ieaudzēta sējot vai stādot un platībā veikta meža inventarizācija un konstatēts, ka mežaudzi raksturojošie rādītāji atbilst meža atjaunošanas, ieaudzētas mežaudzes vai plantāciju meža ieaudzēšanas kritērijiem, VMD lēmumu par meža atjaunošanu vai ieaudzēšanu pieņem, izvērtējot meža inventarizācijas informāciju. Tādējādi meža īpašnieks tiek atbrīvots no formālas nepieciešamības sagatavot meža atjaunošanas un ieaudzēšanas pārskatus gadījumos, ja attiecīgā informācija jau tiek iegūta meža inventarizācijas procesā, turklāt to sagatavo atbilstoši profesionāli kvalificēts speciālists.
Saskaņā ar noteikumos teikto, ka meža inventarizācijas dati pielīdzināmi pārskatā par meža ieaudzēšanu uzrādāmajai informācijai, šajos neteikumos tiek skaidrāk pateikts, ka dabiski ieaugušās mežaudzes var reģistrēt Meža valsts reģistrā kā mežaudzes vai plantāciju mežu un kopšanu izdarīt pēc reģistrēšanas. Tādējādi meža īpašniekam ir iespēja arī pretendēt uz ES atbalstu jaunaudžu kopšanai šajās platībās.
Noteikumos ir arī citas būtiskas grozītas normas, ar kurām meža īpašniekam būtu jāiepazīstas, lai zinātu savas tiesības un pienākumus.
Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas portālā „Latvijas Vēstnesis".
