Mežsaimniecības transporta elektrifikācija vairs nav tāls nākotnes sapnis. Visā Eiropā pieaug temps, jo ES klimata mērķi, rūpniecības konkurētspēja un steidzamā nepieciešamība samazināt fosilā kurināmā emisijas virza nozari uz tīrākiem loģistikas risinājumiem.
Vēl nesen ideja par elektriskiem harvesteriem, forvarderiem un kokvedējiem varēja šķist attāla. Taču Niko Hannula, Stora Enso struktūrvienības Forest Finland kvalitātes vadītājs, atgādina, ka tas, kas kādreiz bija vīzija, 2030. gadu tuvošanās laikā var kļūt par ikdienu.
“Šobrīd mežsaimniecības tehnika, kokvedēji un apaļkoksnes pārvadājumi uz rūpnīcām joprojām lielākoties darbojas ar fosilo degvielu. Nozare vēlas to mainīt,” Hannula rakstīja Forest.fi blogā 2024. gada augustā.
Hannula uzsver sadarbības nozīmi lielu Eiropas iniciatīvu ietvaros, piemēram, septiņus gadus ilgajā ES finansētajā projektā Accelerating Climate efforts and Investments (ACE), kura mērķis ir mazināt šķēršļus smagā transporta elektrifikācijai Somijā.
Eiropas kokmateriālu pārvadājumu oglekļa pēda
Meža nozares loģistika ir būtisks emisiju avots. Katru gadu Somijā tiek pārvadāti aptuveni 80 miljoni tonnu izejvielu un meža produktu, pārsvarā pa autoceļiem.
Līdzīga aina vērojama arī citās mežiem bagātās valstīs - Zviedrijā, Vācijā un Austrijā -, kur kokmateriāli un papīra produkti joprojām galvenokārt tiek pārvadāti ar dīzeļdegvielu darbināmiem kravas auto, nevis pa dzelzceļu, ar biogāzi vai elektrificētu transportu.
Saskaņā ar AFRY Management Consulting ziņojumu, kas sagatavots pēc Somijas Meža industrijas federācijas pasūtījuma, meža nozares loģistikas kopējās emisijas 2022. gadā sasniedza 1,9 miljonus tonnu CO₂. Savukārt Statistics Finland norāda, ka kopējās iekšzemes transporta emisijas 2023. gadā bija aptuveni 9,4 miljoni tonnu CO₂ ekvivalenta.
Elektrifikācija samazina emisijas rūpnīcu teritorijās
Pētījumi rāda, ka elektroenerģija ir īpaši piemērota pārvietošanās vajadzībām rūpnīcu teritorijās, kā arī īsiem, standartizētiem un regulāriem maršrutiem. Savukārt gari un smagi kokmateriālu pārvadājumi joprojām ir atkarīgi no uzlādes infrastruktūras attīstības un praktiskas pieredzes, jo īpaši ziemas apstākļos.
Saskaņā ar Somijas meža nozares pētniecības uzņēmuma Metsäteho Oy ziņojumu, elektrificējot 20 % apaļkoksnes pārvadājumu un 25 % šķeldas pārvadājumu, emisijas lietošanas laikā varētu samazināties par 43 000 tonnām CO₂ gadā, bet, vērtējot visu ciklu (“no avota līdz riteņiem”), – par 56 000 tonnām.
“Tas būtu nozīmīgs solis Somijas meža nozares loģistikas ceļā uz oglekļa neitralitāti,” saka Metsäteho vecākā pētniece Pirjo Venäläinen.
Viņa uzsver, ka lielākais šķērslis straujai pārejai ir uzlādes infrastruktūra, kas vēl tikai tiek attīstīta.
“Somijā uzlādes staciju izbūve pat pie galvenajiem ceļiem ir tikai sākumposmā. Infrastruktūra ir tieši tas sāpīgākais elektrifikācijas ‘pudeles kakls’,” norāda Venäläinen.
Viņa piebilst, ka nākotnē meža nozares uzņēmumu pašu ražošanas objekti varētu kalpot kā uzlādes mezgli. To apliecina fakts, ka UPM jau ir izbūvējis smagā transporta uzlādes staciju Alholma zāģētavas teritorijā Pietarsārē, bet Metsä Group īstenojusi līdzīgu risinājumu savā Kemi rūpnīcā Lapzemē.
Elektrificētā smagā transporta pārbaude Arktikas apstākļos
Somijas meža nozares “zaļo pāreju” paātrina no ES LIFE programmas finansētais ACE projekts, kura mērķis ir atbalstīt oglekļa neitralitātes sasniegšanu līdz 2035. gadam, īpaši lauksaimniecībā, smagajā transportā un rūpnieciskajā enerģijas patēriņā.
Saskaņā ar ES Klimata likumu (2020) Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam jāsamazina neto emisijas vismaz par 55 %. Venäläinen uzsver, ka smagajam transportam kopumā tiks noteiktas arvien stingrākas prasības, kas neizbēgami ietekmēs arī meža nozares loģistiku.
Tomēr strauja pāreja uz elektriskiem smagajiem transportlīdzekļiem pagaidām ir maz ticama – galvenokārt augsto izmaksu dēļ. Elektrisks vilcējs šobrīd maksā aptuveni divreiz dārgāk nekā dīzeļa analogs. Metsäteho aprēķini liecina, ka elektrificēti kokmateriālu pārvadājumi pašlaik ir par 7–11 % dārgāki, bet šķeldas pārvadājumi – par 6–8 % dārgāki nekā ar dīzeli.
Situācija gan var strauji mainīties. “Ja elektroenerģijas cena būtu 15 eiro centi vai zemāka, Metsäteho aprēķini rāda, ka elektrisko kokvedēju kopējās izmaksas būtu zemākas nekā dīzeļa transportam,” norāda Venäläinen.
Hannula piebilst, ka līdz šim investīcijas smagā elektriskā transportā Somijā bijušas cieši saistītas ar valsts subsīdijām. Kamēr bija pieejami iegādes atbalsti, uzņēmumi investēja, taču pēc subsīdiju beigām 2024. gada nogalē daudzi lēmumus atlika.
“Ja mēs patiešām vēlamies paātrināt pāreju Somijā, šīm darbībām ir jākļūst izmaksu ziņā izdevīgākām,” saka Hannula, uzsverot nepieciešamību pēc publiskām un privātām investīcijām uzlādes infrastruktūrā.
Pilotprojekti – izšķirošais posms zaļajā pārejā
Pilotprojekti ir būtisks starpposms ceļā uz zemu emisiju meža loģistiku. Bez praktiskiem izmēģinājumiem nav iespējams novērtēt, kā elektriskā tehnika darbojas reālos apstākļos – īpaši Ziemeļvalstīs ar salu, reljefa izaicinājumiem un attāliem meža ceļiem.
Ja nākamās paaudzes bezemisiju transports pierādīs sevi šādos apstākļos, Somijas un citu Ziemeļvalstu meža nozaru konkurētspēja var ievērojami pieaugt.
Būtisks solis šajā virzienā tiks sperts Kemi pilsētā Lapzemē nākamā gada otrajā pusē, kad Metsä Group un loģistikas uzņēmums Pohjaset Ltd. uzsāks Somijā pirmo elektrificēta kokmateriālu pārvadājuma pilotprojektu ACE ietvaros.
Elektrifikācija strauji attīstās rūpnīcu iekšējās operācijās
Elektrifikācija visstraujāk virzās rūpnīcu teritorijās, kur īsi un paredzami maršruti atvieglo infrastruktūras izbūvi. Novembrī Stora Enso savā Anjalankoski rūpnīcā izmēģināja elektrisku riteņu iekrāvēju ACE LIFE projekta ietvaros, un rezultāti pārsniedza cerības - gan emisiju, gan ekspluatācijas izmaksu ziņā.
“Uzlādes staciju varēja pieslēgt rūpnīcas tīklam bez būtiskām investīcijām. Uzlāde iekšējās operācijās patiesībā ir daudz vienkāršāka nekā uz publiskajiem ceļiem,” norāda Hannula.
Zviedrija – soli priekšā
Šobrīd Zviedrija elektrificēta kokmateriālu transporta ieviešanā ir priekšā Somijai, galvenokārt pateicoties vietējiem kravas auto ražotājiem Scania un Volvo. Zviedrijā uzlādes tīkls smagajam transportam ir arī ievērojami plašāks.
Biogāze – jau šodienas risinājums
Lai gan elektrifikācija tiek uzskatīta par ilgtermiņa risinājumu, biogāze jau šobrīd ir sevi pierādījusi kā reāla alternatīva. Somijā vairāk nekā desmit kokvedēji jau darbojas ar biogāzi, kas var tikt ražota no meža nozares blakusproduktiem.
Neskatoties uz izaicinājumiem, pilotprojekti, ES klimata mērķi un uzņēmumu investīcijas pakāpeniski virza nozari uz priekšu. Nākamā desmitgade būs izšķiroša, nosakot, cik ātri Somija un visa Ziemeļvalstu meža nozare spēs atteikties no fosilā kurināmā par labu elektriskiem un citiem bezemisiju transporta risinājumiem.
Avots: forest.fi
