Visā Eiropā meži saskaras ar sausumu, kaitēkļiem un straujām klimata pārmaiņām. Pētnieki uzsver, ka koku sugu dažādošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt mežu noturību. Tomēr daudzās valstīs, tostarp Somijā, stādīšanas lēmumos joprojām dominē egle.
Koku sugu daudzveidība veicina bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un mežu ilgtermiņa veselību. Vienas sugas audzes ir ievērojami uzņēmīgākas pret kaitēkļiem un slimībām. Par to spilgti liecina Centrāleiropas plašie egļu meži, kurus nopostījis egļu mizgrauzis, norāda Katri Himanena, Somijas Dabas resursu institūta (Luke) vadošā pētniece.
Vācijā joprojām ir plašas vienas sugas audzes - pagātnes mežsaimniecības prakses mantojums. Klimata pārmaiņas šīs viendabīgās egļu audzes padara arvien trauslākas. Ilgstošs sausums un augstākas temperatūras rada ideālus apstākļus postošiem kukaiņiem. 2020. gadā Vācijā tika nocirsti vairāk nekā 40 miljoni kubikmetru bojāta meža - rekordliels apjoms. Šī krīze ir veicinājusi pāreju uz daudzveidīgākiem mežiem.
“Somijā risks arī pieaug, klimatam sasilstot, lai gan mums ir maz patiesi vienas sugas plantāciju. Dabiskās koku sugas parasti tiek atstātas augt līdzās stādītajiem kokiem, tāpēc Somijas meži ir daudzveidīgāki, nekā varētu spriest tikai pēc galvenajām sugām,” skaidro Himanena.
Vairāk nekā četras piektdaļas Somijas mežu koku ir dabiskas izcelsmes. Himanena uzskata, ka sugu dažādošana ir veids, kā pārvaldīt nenoteiktību.
“Klimata pārmaiņu apstākļos vairs nav bezriska risinājumu. Daudzveidības trūkums palielina meža bojājumu risku. Tomēr retāku sugu plašāka izmantošana ir ekonomiski izaicinoša,” viņa norāda.
Egļu dominance palielina riskus
Egle Somijas mežsaimniecībā kļuva īpaši izplatīta 2000. gados. Daudzviet tā veidoja vairāk nekā 70 % no stādītajām platībām. Šo tendenci veicināja egles uzticamība un mazāks risks tikt bojātai aļņu dēļ.
Tomēr egles dominance palielina arī finanšu riskus. Klimata pārmaiņas Somijā, visticamāk, nozīmēs biežākus sausuma periodus, kas īpaši kaitē eglei. Siltāks klimats veicina arī sakņu trupes un vairāku kukaiņu kaitēkļu izplatību.
Himanena uzsver, ka no egles nevajadzētu atteikties, taču tās pārmērīga izvēle rada divas problēmas: nabadzīgās augsnēs pieaug bojājumu risks, bet auglīgās augsnēs egle izkonkurē citas sugas un samazina bioloģisko daudzveidību.
“Nabadzīgās augsnēs alternatīvu ir maz - cēlkoki tur neaug labi. Šādās vietās plaša egļu audzēšana galvenokārt palielina bojājumu risku, un galvenā izvēle ir priede,” viņa skaidro. Savukārt auglīgās augsnēs situācija mainās.
“Dienvidsomijā piemērotas būtu arī citas sugas, piemēram, ozols. Egļu stādīšana visur atņem vietu retākām sugām, kas ir nozīmīgas bioloģiskajai daudzveidībai.”
Foto: Pixabay, Hans
Jauktie meži stiprina noturību
Helsinku Universitātes asociētais profesors Samuli Juntilla arī uzsver daudzveidīgu mežu nozīmi. Plašāks sugu sastāvs uzlabo noturību, palīdz pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un vienlaikus sadala finanšu riskus.
“Somijā joprojām tiek stādīts milzīgs egļu apjoms, lai gan to nākotnes perspektīvas nav īpaši labvēlīgas. Daudzveidības palielināšana ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā stiprināt mežu noturību,” viņš norāda Forest.fi.
Koku sugu daudzveidības trūkums vājina visu meža ekosistēmu. Katra koku suga nodrošina dzīves vidi desmitiem vai pat simtiem citu sugu.
“Atbalstot retāku koku sugu izplatību, ieguvējas ir arī ar tām saistītās sugas,” uzsver Himanena.
Interese par introducētajām sugām pieaug
Somijā pieaug interese par svešzemju koku sugām, jo tās piedāvā īpašības, kas vietējām sugām dažkārt trūkst — piemēram, lielāku sausuma izturību vai straujāku augšanu.
Himanena uzsver, ka ekoloģiskie riski jāvērtē nopietni, taču bažas par nekontrolētu izplatību Somijas apstākļos bieži ir pārspīlētas. Sēklu ražošana ir ierobežota, un šīs sugas galvenokārt aizstātu priedi un egli.
Bērzs nostiprina savas pozīcijas
Bērza audzēšana Somijā strauji pieaug.
“Pateicoties meža selekcijai, sudrabbērza augšanas temps un kvalitāte ir būtiski uzlabojušies,” saka Himanena.
Bērza popularitāti veicinājusi Krievijas importa pārtraukšana, augstas ciršanas cenas un aļņu populācijas samazināšanās. Turklāt bērzam ir īsāks aprites cikls, kas samazina ilgtermiņa riskus.
Stādu audzētavas Mellanå Plant izpilddirektors Rainers Bodmans norāda, ka Somijas stādu tirgū sugu izvēle mainās. Egle joprojām ir visvairāk pārdotā suga, taču priede un bērzs strauji palielina savu īpatsvaru.
“Egle tika stādīta priedes augšanas vietās, baidoties no aļņu bojājumiem. Pirmos 15–20 gadus tā aug vidēji labi, bet pēc tam augšana palēninās. Tagad priede tiek atgriezta piemērotākās vietās, un jauktie stādījumi kļūst arvien izplatītāki,” skaidro Bodmans.
No bailēm no bērza līdz bērza uzplaukumam
Somijā bērza statuss kopš 20. gadsimta 60.–70. gadiem ir būtiski mainījies. Toreiz bērzs tika uzskatīts par riskantu un mazvērtīgu. Šodien uzlabotie bērzi aug strauji un dod labu ražu. Dienvidsomijā pirmo retināšanu iespējams veikt jau audzēs, kas jaunākas par 20 gadiem.
Pēc Bodmana teiktā, bērzs tagad tiek uzskatīts par pilnvērtīgu izvēli bioloģiskās daudzveidības un klimata noturības stiprināšanai. Tomēr galīgo sugu izvēli ietekmē arī tirgus - tas, ko meža nozare ir gatava iepirkt un pārstrādāt.
Sēklu izvēle nosaka mežu nākotni
Mežu nākotnes augšana un oglekļa piesaiste lielā mērā tiek noteikta kokaudzētavās. Pēc Bodmana teiktā, uzlabotas priedes sēklas var nodrošināt līdz pat 25 % lielāku krājas pieaugumu, savukārt bērzam pat piesardzīgi aprēķini pārsniedz 30 %.
“Selekcija ļauj izvēlēties klonus, kas ir izturīgāki pret slimībām, kaitēkļiem, sausumu un salu - tieši tiem faktoriem, kurus pastiprina klimata pārmaiņas,” skaidro Bodmans.
Eksperti ir vienisprātis: mežu nākotne būs atkarīga no tā, cik labi mežsaimniecība spēs pielāgoties mainīgajam klimatam. Klimata pārmaiņas rada izaicinājumus Somijas mežsaimniecībai, taču vienlaikus tās sniedz iespēju atjaunot sugu izvēli un stiprināt daudzveidību.
Samuli Juntilla uzsver nepieciešamību pēc drosmīgākiem lēmumiem.
“Mums ir vajadzīgi drosmīgi lēmumi par to, kādas sugas mēs stādām šodien, kā arī lielākas investīcijas pētniecībā un izglītībā — īpaši meža veselības un bioloģiskās daudzveidības uzraudzībā. Rītdienas meži tiek stādīti jau šodien, un mēs tieši ietekmējam to noturību pret klimata pārmaiņām,” viņš norāda Forest.fi.
Koku sugas, kas papildina saimnieciski nozīmīgās koku sugas, veidojot daudzveidīgus mežus ar ieguvumiem bioloģiskajai daudzveidībai un nišas ražošanas iespējām, bieži tiek dēvētas par cēlkokiem (noble hardwoods).
Pie cēlkokiem pieder, piemēram, alksnis, kļava, pīlādzis, skābardis, osis, bērzs, riekstkoks, savvaļas ķirsis un mazlapu liepa. Ziemeļvalstu mežsaimniecībā šim sarakstam var pievienot arī dižskābaržu. Pašlaik tas tiek audzēts ievērojamā apjomā Dānijā, bet tikai nelielā mērā Zviedrijā un Norvēģijā. (http://www.nordgen.org/)
Avots: forest.fi
