Somijas mežos bieži sastopama heterobazidiona sēne var būt cieši saistīta ar Eiropas egļu mizgrauzi (Ips typographus). Jaunākie pētījumi atklāj, ka egles, kuras jau iepriekš ir inficētas ar sakņu trupi izraisošo sēni, kļūst daudz uzņēmīgākas pret mizgraužu invāziju, kas var izraisīt plašus meža postījumus.
Werna Vālmena no Helsinku Universitātes savos novērojumos konstatēja, ka trīs no četriem kokiem, kas bija inficēti ar heterobazidionu, cieta arī no egļu mizgraužu postījumiem. Mizgrauži uzbrūk galvenokārt novājinātām eglēm, un, ja koki jau ir skarti ar heterobazidionu, tie daudz ātrāk kļūst par kaitēkļu mērķi.
"Ja koku celmi tiek apstrādāti, lai aizsargātu augošās egles no heterobazidiona infekcijas, tas var arī netieši palīdzēt novērst mizgraužu radītos bojājumus," skaidro Vālmena.
“Sēne novājina koka saknes, padarot to mazāk noturīgu pret vēja postījumiem, un izgāztie koki piesaista egļu mizgrauzi,” skaidro Vālmena.
Sēne un kukaiņi – dubults apdraudējums mežiem
Heterobazidiona sēne atstāj negatīvu ietekmi uz skujkokiem, izraisot to trupēšanu un radot ievērojamus finansiālus zaudējumus gan Somijā, gan citur Eiropā. Heterobazidiona sēne samazina meža pieaugumu tādejādi vājinnot meža spēju piesaistīt CO₂.
Tikmēr kukaiņu postījumi kļūst arvien nopietnāki – 2022. gadā Somijā tika nocirsti vairāk nekā 6000 hektāri meža tieši kukaiņu izraisītu bojājumu dēļ, un šādu cirsmu apjoms turpina pieaugt. Pēdējos gados Vācijā un Čehijā egļu mizgrauzis ir iznīcinājis ievērojamas mežu platības.
Novājināti koki – mērķis kukaiņiem
Heterobazidiona infekcija padara kokus jutīgākus pret kukaiņu uzbrukumiem.
“Trupēšanas procesam progresējot, koks kļūst sliktāk spējīgs uzsūkt ūdeni, kas samazina hidrostatisko spiedienu un traucē ūdens plūsmu no saknēm uz augšu,” skaidro Vālmena.
Hidrostatiskajam jeb turgora spiedienam ir būtiska loma – tas uztur augu šūnu struktūru un nodrošina ūdens un barības vielu plūsmu. Turklāt heterobazidiona sēne nomāc sveķu izdalīšanos, kas parasti pasargā kokus no kaitēkļiem. “Stresa novājināti koki nespēj aizsargāties pret mizgrauzi, izdalot sveķus,” saka Vālmena.
Sakņu trupes un mizgraužu invāzijas saistība
Pētījums parādīja, ka dzīvas egles un koki ar vieglu mizgraužu invāziju bija mazāk inficēti ar heterobazidionu nekā tie, kas jau bija miruši vai stipri skarti no mizgraužiem.
"Novērojumi liecina, ka heterobazidiona sēne ir īpaši nozīmīga egļu mizgraužu invāzijas sākuma stadijā. Kad mizgraužu populācija sasniedz pietiekami lielu skaitu, tie var uzbrukt arī šķietami veselīgiem kokiem," skaidro Vērna Vālmena.
Pētījums atklāj, ka pastāv arī citi faktori
Pētījumā tika analizētas 442 parastās egles, kas bija inficētas ar Eiropas egļu mizgrauzi, deviņās dažādās atjaunošanas cirsmu vietās. Liels skaits no mizgraužu bojātajiem kokiem nebija inficēti ar heterobazidionu. "Līdz ar to, papildus heterobazidionam ir arī citi faktori, kas ietekmē mizgraužu invāziju," spriež Vālmena.
Pētījumā tika identificēti vēl divi, lai gan vājāki, postījumu prognozētāji:
Neliela koku diametra palielināšanās pēdējo piecu gadu laikā (norāda uz lēnāku augšanu un iespējamu stresu).
Lielāks koka diametrs krūšu augstumā – jo lielāks diametrs, jo lielāka iespēja, ka koku skars mizgraužu invāzija. Šī sakarība ir apstiprināta arī citos pētījumos.
Papildus mizgraužu postījumu risku palielina:
Lielāka egļu īpatsvara platība;
Lielāks koku blīvums audzē;
Sausuma izraisīts stress;
Palielināts apgaismojums pēc koku izciršanas.
(Bazālā platība apzīmē koku šķērsgriezumu kopējo summu uz hektāru, mērītu krūšu augstumā.)
Dažādu sugu meži ir izturīgāki
Heterobazidionu var ierobežot, veicot cirsmas ziemas laikā un celmu apstrādi siltākos mēnešos, kad sēne izplata sporas.
Uzreiz pēc koku nociršanas mežizstrādes tehnika apstrādā celmus ar urīnvielu vai Phlebiopsis gigantea sēnes sporām - šī sēne ir dabisks Heterobasidion konkurents. Tomēr apkarošanas pasākumi heterobazidion var nebūt pietiekami, lai aizsargātu mežu no mizgrauža – nepieciešami arī pareizi meža apsaimniekošanas pasākumi.
"Kopumā dažāda sastāva (jauktie) meži ir mazāk uzņēmīgi pret plašiem egļu mizgraužu postījumiem," uzsver Vālmena. Tomēr jāņem vērā, ka pārlieku intensīva kopšana var izraisīt citus riskus:
Ja audze tiek pārāk stipri izretināta, palielinās heterobazidiona izplatīšanās risks;
Pēkšņa apgaismojuma palielināšanās var izraisīt stresu kokiem.
Tādēļ būtiski ir atsrast līdzsvars meža apsaimniekošanā. Atbilstoša retināšana var uzlabot ūdens pieejamību kokiem un samazināt konkurenci, tomēr pat tas nav vienkāršs risinājums. "No otras puses, retināšana var padarīt atlikušos kokus jutīgākus pret heterobazidionu. Ja tā ir pārāk intensīva, mežs zaudē ēnu, un tas var izraisīt papildu stresu. Kompromisi vienmēr ir nepieciešami," noslēdz Vālmena.
Pētījums uzsver, ka klimata pārmaiņas var vēl vairāk saasināt šo problēmu, jo siltāki un sausāki laikapstākļi rada ideālus apstākļus gan mizgraužiem, gan heterobazidionam. Tādēļ eksperti aicina meža īpašniekus pievērst īpašu uzmanību agriem brīdinājuma signāliem un laikus rīkoties, lai aizsargātu mežus no lieliem postījumiem.
Avots: forest.fi
Informācijai
Heterobazidiona sēne
Heterobazidiona sēņu sugas ir būtisks skujkoku trupes iemesls, kas var novest pie koku bojāejas. Vājina koku augšanu un samazina koksnes kvalitāti.
Somijā sastopamas divas sugas:
Heterobasidion parviporum – izraisa sakņu un pamattrupi parastajās eglēs.
Heterobasidion annosum sensu stricto – izraisa pamattrupi parastajā priedē.
Trešā suga, Heterobasidion abietinum, sastopama Centrālajā un Dienvideiropā.
Visbiežāk sastopamas saimnieciskajos mežos, īpaši pēc vasarā veiktām cirsmām. Sēnes sporas izplatās ar gaisu un iekļūst kokos caur neapstrādātiem celmiem vai bojātām stumbra daļām. Sēņu micēlijs izplatās pa sakņu savienojumiem, inficējot blakus esošos kokus. Sporas var saglabāties dzīvotspējīgas celmos gadu desmitiem. Smagi inficētās teritorijās vienīgais risinājums var būt citu koku sugu stādīšana.
Eiropas egļu mizgrauzis (Ips typographus)
Tumši brūns mizgrauzis, ap 5 mm garš, dzīvo uz eglēm. Pārsvarā vairojas vēja izgāztos kokos, egļu baļķu kaudzēs un novājinātos kokos. Ja populācija kļūst liela, var uzbrukt arī dzīviem, veseliem kokiem.
Avots: Werna Vālmena, Somijas Dabas resursu institūts (Luke)
