Jaunākajā pētījumā apkopoti ieteikumi ES meža stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā

Jaunā Eiropas Meža stratēģija 2030. gadam ES tika pieņemta 2021.gada jūlijā, radot jaunu stimulu meža politikas veidošanai ES līmenī. Tās galvenā atsauce ir Eiropas Zaļais kurss (European Green Deal), kas nosaka līdz 2050. gadam dekarbonizēt mežus, veicināt oglekļa piesaisti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu atjaunošanu. Jaunā ES Meža stratēģija ir kļuvusi konkrētāka un visaptverošāka savā redzējumā un mēģina sasaistīt dažādus ES ar mežu saistītās politikas, tāpēc tajā noteikto mērķu sasniegšanai potenciāli lielāka ietekme noteikta valsts iestādēm nekā iepriekš. 

Galvenās stratēģijas prioritātes ietver:

• sociāli ekonomiskās meža funkcijas un bioekonomikas veicināšana ilgtspējas jomā;

• mežu aizsardzību, atjaunošanu un palielināšanu ES līmenī;

• stratēģisku mežu monitoringu nodrošināšanu, datu ieguvi un to ziņošanu;

• dialoga un ieinteresēto pušu iesaistes veicināšanu. 

Jaunākajā zinātnes politikas pētījumā “Meeting the European Union’s Forest Strategy goals: A comparative European assessment”, kur 16 autoru komanda analizēja 15 valstu īstenotās politikas ES un ārpus tās, t.sk. trijos Spānijas reģionos[1], analizējot to, kā valstu un reģionālā politika sasniedz ES meža stratēģijas mērķus, un tā noslēgumā sagatavoti 9 ieteikumi, kas palīdzētu īstenot šo stratēģiju. 

Šis pētījums vēlreiz atspoguļo sociālekonomisko, vides un politikas apstākļu daudzveidību attiecībā uz mežiem un mežsaimniecību Eiropā. Būtiskākās atšķirības, kas konstatētas pētījuma ietvaros, ir saistītas ar ekoloģiskajiem vietas apstākļiem, ar sociālekonomiskajiem faktoriem, piemēram, ar īpašumtiesībām, ar sabiedrības prasībām un vajadzībām, ar privātā sektora interesēm saistībā ar pilsētu vai mežiem lauku teritorijās u.c. Tajā pašā laikā redzamas arī kopīgas iezīmes meža pārvaldībā un to apsaimniekošanā visā Eiropā. Tie galvenokārt ir saistīti ar mežsaimniecības un to interešu saglabāšanu, klimata pārmaiņām un ar mežu saistīto ietekmi, kā arī ar Eiropas meža pārvaldības un tirgus iekļaušanu (piemēram, visi procesi, kas saistīti ar (globālās) enerģijas un resursu tirdzniecību un ieguldījuma modeļiem). Šajā pētījumā tiek uzsvērts, ka daudzās valstīs trūkst atsauces uz meža nozarei specifiskiem iekšējiem draudiem bioloģiskajai daudzveidību, kā arī uz riskiem “veco” mežu pārveidošanai vai uz trūkstošām darbībām un stratēģijām šādu datu ieguvē, kas šobrīd nav ietverta “tradicionālajā” monitoringa un to ziņošanas sistēmās. 

Galvenie faktori, kas uzlabo un/vai kavē valstu un reģionu spēju stratēģijā noteikto mērķu īstenošanā, ir sekojoši:

• valsts meža politikas attīstība (piemēram, nākotnes vienota redzējumu izstrāde valsts/reģiona meža politikas īstenošanai);

• politikas sadrumstalotība un pārstrukturētas administratīvās kompetences;

• pieaugošs pieprasījums pēc (jauniem) meža politikas mērķiem, ņemot vērā cilvēkresursu un finanšu resursu trūkumu;

• atšķirīgas interpretācijas par ilgtspējīgu un dabai tuvas mežsaimniecības prakses īstenošanu;

• sistemātiskas konfliktu risināšanas trūkums, lai līdzsvarotu pieaugošo ideoloģisko pozīciju polarizāciju starp meža apsaimniekošanu un dabas aizsardzību.

Ņemot vērā gan atšķirīgās un kopīgās iezīmes, sagatavoti politikas ieteikumi var atšķirties pēc būtības, t.i., daži attiecas uz visu Eiropu kopumā (taču tie joprojām būtu jāpielāgo reģionālās līmenī), savukārt citi ir būtiski konkrētām valstīm vai valstu grupām. 

PĀRDOMĀT UN VIENOTIES PAR KOPĪGIEM EIROPAS GALVENAJIEM MĒRĶIEM MEŽU JOMĀ

Ņemot vērā savstarpēji saistītās ekoloģiskās krīzes, sociāli ekonomiskās pārmaiņas un pieaugošo sabiedrības atbalstu vides problēmu risināšanai, ES ir izveidojusi savu “Zaļo” kursu kā visaptverošu politikas plānu, lai nodrošinātu Eiropas sabiedrībā un ekonomikā pāreju uz ilgtspēju. Pēdējos gados saistībā ar  šo ES Zaļo kursu  ir bijis vairāk politikas reakciju uz vides krīzi, īpaši ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītu politiku, kas attiecas arī uz mežiem. Šie procesi ir veicinājuši pastāvošo dabas saglabāšanas un meža izmantošanas interešu polarizāciju Eiropas politikas līmenī. Domstarpības ir saistītas ar to, vai mežsaimniecība tiek uzskatīta par “problēmas daļu” (darbība, kas kaitē bioloģiskajai daudzveidībai un klimata problēmām) vai “daļa no risinājuma” (galvenais pīlārs ceļā uz ilgtspējīgāku Eiropas bioekonomiku). Vienošanās par apvienotu redzējumu par mežu un mežsaimniecību, līdzsvarojot abu pušu intereses un uzskatus, būs ļoti svarīga, lai izietu tālāk no pašreizējās nozaru un politikas līmeņa konkurences meža politikā.

ES Meža stratēģijā un ar to saistītās politikas jomās ir formulēti daži galvenie Eiropas mežu mērķi, kas norāda uz vienotu vienprātību Eiropas līmenī. Tie ietver, piemēram, jebkādas ar mežsaimniecību saistītas nelegālas darbības izbeigšanos Eiropā un efektīvu “veco” mežu aizsardzību. Taču joprojām notiek būtiskas diskusijas par šo meža definīciju. Savukārt citi mērķi ir saistīti ar Eiropas meža apsaimniekošanas principu  ilgtspējību un atbilstību dažādu sabiedrības grupu prasībām, ar ekoloģisko degarēto meža ainavu atjaunošanu, ar mežu pielāgošanu klimata pārmaiņām, ar Eiropas bioekonomikas veicināšanu un koksnes pieejamību nodrošināšanu, ar sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā par valsts meža zemēm utt. Lai gan vairums šo mērķu ir noteikti ES Meža stratēģijā un valstu politikā (lai gan dažādās pakāpēs), tomēr esošās debates par šo stratēģiju apgrūtina novērtēt, cik lielā mērā Eiropā pastāv normatīvā vienprātība par šiem meža politikas mērķiem. Pētījuma autori iesaka ES Komisijai un dalībvalstīm pārskatīt šos mērķus un  (atkārtoti) apstiprināt politisko piekrišanu, kurā piedalās vairākas ieinteresētās personu grupas un zinātnieki, lai pēc tam kopīgi darbotos pie to efektīvas īstenošanas Eiropā, nodrošinot starpnozaru sadarbību un taisnīgu sloga sadali, kā arī demonstrējot globālo atbildību. 

IEVĒROT MEŽSAIMNIECĪBAS VIDES DAUDZVEIDĪBU EIROPĀ UN PANĀKT REĢIONĀLI PIELĀGOTU EIROPAS MEŽA POLITIKAS MĒRĶU UN ES MEŽA SAISTĪTO POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas meži un ar tiem saistītie vides, sociālekonomiski un kultūras jautājumi ir dažādi, kā rezultātā politikas risinājumi ir jāpielāgo reģionāli kopīgi izvirzītajiem mērķiem. Piemēram, meža platības palielināšana, stādot kokus stadīšana vai dabīga mežu atjaunošana var būt ļoti izdevīga urbanizētās teritorijās un ainavās, kur raksturīga intensīva lauksaimniecība, bet mazāk tajās teritorijās, kur ir augsts mežainuma rādītājs. Eiropas politikas mērķu un politikas īstenošana ir jānotiek tā, lai tiktu ņemtas vērā reģionālās un valstu atšķirīgie apstākļi. Tādēļ ir nepieciešams pārveidot galvenos Eiropas meža politikas mērķus un politikas virzienus reģionāli piemērotās politikas sistēmās un to instrumentos, kas ņem vērā arī specifiskus reģionālās institucionālos apstākļus un meža politikas procesus. Tajā pašā laikā to nedrīkst ļaunprātīgi izmantot kā stratēģisku argumentu, lai neīstenotu kopīgi saskaņotus mērķus un politiku, kas ir svarīga visās Eiropas valstīs. Daudzveidība drīzāk prasa rūpīgāku līdzdalību reģionālu problēmu un prioritāšu izvērtēšanā, ņemot vērā kopīgos Eiropas politikas mērķus un iestrādājot tos kopējā ES politikā. 

STIPRINĀT MEŽA POLITIKAS SOCIĀLO LOMU, IETVEROT DAŽĀDAS IEINTERESĒTĀS PUSES, TOSTARP SABIEDRĪBU KOPUMĀ

Eiropas valstīs bieži tiek ziņots par mainīgām (un/vai skaidrākām) sabiedrības prasībām pēc dažādiem meža ekosistēmas pakalpojumiem. Šīs dažādās prasības daļēji atspoguļojās viedokļu polarizācijā saistībā ar mežiem starp meža nozari un vides organizācijām. Sociālās un ekonomiskās intereses atšķiras no vides NVO līdz nozaru pārstāvjiem, dažāda veida meža īpašniekiem, dažādu jomu ekspertiem un zinātniekiem un plašsaziņas līdzekļiem. Daudzās valstīs pastāv dažādi viedokļi par mežiem un mežsaimniecību, kas labi atspoguļojas arī empīriski veiktajos pētījumos. Tajā pašā laikā ES Meža stratēģija mazu uzsvaru liek uz sabiedrības līdzdalību, savukārt meža nozarē tiek izmantoti līdzdalības instrumenti (piemēram, valsts programmas) un daudzos gadījumos ir veicinājušas mērķu ietvara noteikšanu, bet bieži vien arī zaudējušas stimulu īstenošanas laikā. 

Ņemot vērā viedokļa dažādību un mežu nozīmi sabiedrībai kopumā, būtiski ir atjaunot uzsvaru uz līdzdalības un iekļaujošas meža politikas veidošanu visos politiskajos līmeņos:

• ES līmenī būtu jāizmanto Eiropas pilsoņu paneļi vai forumi un sistēmātiskas aptaujas, kā arī tiešsaistes līdzdalības instrumenti, lai ES meža lēmumu pieņemšanu savienotu ar Eiropas sabiedrību. Šie elementi nav paredzēti, lai aizstātu pašreizējos politikas veidošanas procesus, ko veido no demokrātisko pārstāvniecību, valsts pārvaldības un nevalstisko grupu interesēm (netiešā un tiešā veidā), bet tie varētu tos papildināt un arī tieši sasaistīt ar sabiedrības uzskatiem un prasībām pret mežiem, kas ir nepietiekami pārstāvēti ekspertu un interešu grupās. Šādi varētu nodrošināt lielāku demokrātisko leģitimitāti ES lēmumu pieņemšanā; 

• valsts vai reģionālu līmenī varētu izveidot jaunus un atvērtus politikas dialogus vai forumus, kur būtu iesaistītas visas attiecīgās sabiedrības grupas un kas būtu atvērtākas plašākai sabiedrības līdzdalībai. Tajos varētu ietvert vietējos meža jomas ekspertus, kuri bieži tiek atstāti novārtā valsts meža politikas procesos, vai jauniešus, kuriem būs jāīsteno šodienas pieņemto lēmumu sekas un tad kopā darboties ar idejām kopējas vīzijas veidošanā un mērķu sasniegšanā meža un to apsaimniekošanas jomā. Visbeidzot tos pārveidot par politikas instrumentiem;

• vietējā līmenī varētu izmantot līdzdalību meža plānošanas pieejās, piemēram, izmantojot rīkus interneta vidē lielākai līdzdalībai, jo tie var būt efektīvāki instrumenti, lai palielinātu stratēģiskās meža apsaimniekošanas plānošanas caurskatāmību un leģitimitāti (vismaz valsts mežos).

Visu ar meža saistīto interešu pārstāvība, ieskaitot ekspertu un interešu grupas, ir būtisks elements, lai palielinātu leģitimitāti un atbalstu Eiropas meža politikas veidošanai visos politiskajos līmeņos, kā arī, lai nodrošinātu, ka politika patiešām atbilst reģionāli atšķirīgās sociālekonomiskām prasībām. Turklāt ar meža saistīto interešu pārstāvība līdzdalība varētu kļūt būtiska plānošanā, kas risina dažādu ekosistēmu kompromisu un sistemātiskumu mērķu formulēšanā. 

IEGULDĪT ZINĀŠANU RADĪŠANĀ UN ZINĀŠANU KOMUNIKĀCIJĀ

Pieprasījums pēc zinātniskām, īpaši pēc praktiskām un pieredzē balstītām zināšanām, kas radītas un nodotas savlaicīgi, pieaug līdz ar notiekošajām vides pārmaiņām un to ietekmi uz meža politikas mērķiem ES un valstu līmenī. Tomēr ir arī nepieciešams uzlabot pierādījumu bāzi meža politikas lēmumu pieņemšanai, izmantojot zinātniskus un datos balstītus pētījumus, un pielāgot komunikāciju zināšanu pārnesē starp zinātni, mežsaimniecības praksi un sabiedrību. Šobrīd uzsver to, ka ir nepieciešami jauni formāti, kas ļautu nodrošināt nozaru un zinātnieku zināšanu pārnesi un datu pieejamību meža īpašniekiem, to apsaimniekotājiem un  dažādām sabiedrības grupām, kuras interesējās par mežsaimniecības jautājumiem, pieņemot apzinātus lēmumus vai veicinot politikas veidošanu, pamatojoties uz labākajām pieejamām zināšanām. Īpašu uzsvaru var likt uz plašāku informācijas politikas instrumentu kopumu un konsultācijas pakalpojumiem privātajiem meža īpašniekiem, kuriem pieder lielākā daļa ES mežu. Šeit būtisko loma ir konsultatīviem centriem, kas ļautu privātajiem mežu īpašniekiem pieņemt apzinātus lēmumus, pamatojoties uz informāciju, kas aptver visus meža politikas mērķus un savās darbības “a priori” neizvirzītu tikai koksnes ražošanu. Šim nolūkam ir jānodrošina pietiekami resursi interaktīvām individualizētām konsultācijām, piemēram, ar digitālo rīku palīdzību. Dažās valstīs ir nepieciešami arī lielāki ieguldījumu izglītībā (piemēram, ekoloģijas kursu veidošanā), lai būtiski palielinātu nespeciālistu zināšanas par meža un dabas vērtību un to dinamiku. 

SASAISTĪT POLITIKAS MĒRĶUS AR EKONOMISKIEM  FAKTORIEM

Eiropā meži pārsvarā ir privātīpašums un daudzos gadījumos valsts meža apsaimniekošanu organizē (valsts īpašumā esošie) uzņēmumi, kuriem parasti ir jāsaskaņo mežsaimniecības finansiālie un nefinansiālie mērķi. Līdz ar to meža apsaimniekošanas ekonomika ir būtiska, lai īstenotu noteiktos ES meža stratēģijas mērķus. Pētījuma autoru komanda norāda, ka nepieciešams saskaņot politikas mērķus un (publiskā) finansējuma plūsmas mežsaimniecībā, un parāda atšķirīgas tendences ES valstīs. Piemēram, dažās valstīs ir izveidotas jaunas valsts subsīdiju shēmas, lai atbalsta klimata pārmaiņu ietekmētu ekoloģisko mežu atjaunošanos (daudzos gadījumu, lai aizstātu egļu audžu stādījumus) vai tieši pretēji  - valsts ieguldījumu dabas aizsardzības pasākumos pēdējā laikā samazinās. Politiskais uzstādījums un dažādās atbalsta shēmas vērstas uz to, lai transformācijas rezultātā (vismaz daļā teritorijās) sekmētu ainavu ekoloģiskos plānošanas modeļus, kas šķiet ir obligāti gan no bioloģiskās daudzveidības, gan no bioekonomikas skata punkta jāīsteno mežsaimniecībā saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. ES mēroga politikas pieņemšana un vienotības veicināšanā tiek gaidīti atbilstoši finanšu resursi, lai atbalstītu šādas politikas īstenošanu un ieviešanu praksē.

Meža ekonomisko aspektu iekļaušana ar mežu saistītu politikas lēmumu pieņemšanā, visbeidzot, ietver arī nepieciešamību ņemt vērā ar ekonomiku saistītu ietekmi ne tikai mežu nozares ražošanas nozīmi, bet arī arī mežu un saistīto koksnes produktu patēriņu. Tas attiecas arī uz globālās tirdzniecības modeļiem un sistēmām CO2 kontekstā. Līdzsvarojot Eiropas un globālos mērķus meža jomā, neizbēgami būs jānovērtē un jāizprot plašāka ar ekonomiku saistītie procesi makroekonomikas līmenī (nevis kā vienīgais meža politikas virzītājspēks, bet gan kā būtisks faktors, kas jāņem vērā meža politikas veidošanā).

CĪNĪTIES PRET KLIMATA PĀRMAIŅĀM UN IZMANTOT TO, LAI ATJAUNOTU SABIEDRĪBAS VIENOŠANOS PAR MEŽIEM

Turpinoties pašreizējām tendencēm, turpmākajos gados ir sagaidāma vēl intensīvāka ietekme, kas mainīs esošos uzskatus par mežiem, mežu apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Klimatu pārmaiņu procesi jau šobrīd ikdienas dienas kārtībā liek diskutēt par dažādiem meža politikas jautājumiem, piemēram, meža ugunsgrēku skaita palielināšanās, meža platības samazināšanās. Reaģējot uz šiem procesiem politikas veidotāji Eiropā, sekmējuši ne tikai rīcības modeļus veidošanos, piemēram, dabai tuva mežsaimniecība pret intensīvu mežsaimniecību ar saīsinātiem rotācijas periodiem, bet arī veicina vienprātību, piemēram, ka nepieciešams dažādos mežus un palielināt to noturību.

Līdz ar to jāapsver iespēja proaktīvi izmantot klimata pārmaiņas un to radītās sekas, lai veicināt ieguldījumus mežu pielāgošanā, cenšoties panākt sinerģiju starp galvenajiem politikas mērķiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņu mazināšanu un bioekonomikas attīstību. Ekoloģiski orientēta mežu atjaunošana, dabai tuvas mežsaimniecības pieejas un politika, kas atbalsta mežu īpašniekus un apsaimniekotājus, spētu veicināt šo pielāgošanos, palielinot daudzveidību un elastīgumu, iespējams sasaistīt ar jaunām politikām, piemēram, ogleķļa uzkrājumu apsaimniekošanu, kā arī sniegtu jaunus aspektus, lai atjaunotu politisko fokusu uz mežiem kā “zaļo” infrastruktūru, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. 

UZLABOT INFORMĀCIJU PAR POLITIKU UN TĀS PIELĀGOŠANA

Šajā pētījumā norāda, ka dažādās valstīs ir uzticamas informācijas un datu trūkums par plašāku un sarežģītāku meža politiku un to ietekmi. Izņemot atsevišķus finanšu politikas virzienus, trūkst sistemātiska novērtējuma, lai novērtētu kā pašreizējie (ES un valstu) ar mežu saistītie politikas instrumenti darbojas, cik tie ir efektīvi un kas gūst labumu no to ietekmes. Neatkarīgi un datos balstīti pētījumi politikas novērtēšanā būtu būtisks pamats, lai nodrošinātu pašreizējo un turpmāko instrumentu efektivitāti. Šos pētījumus varētu politikas īstenošanas procesu analīzē apvienot ar informāciju un datiem, kas saistīti ar mežu jaunākiem monitoringa un inventarizācijas datiem. Gadījumā, ja šajos datos nevar sniegt informāciju, piemēram, par bioloģisko daudzveidību vai mežu izmantošanu rekreācijas vajadzībām, tas būtu jāpielāgo. Šo pētījumu rezultātā iegūtā informācija ir jāiekļauj politikas un politikas instrumentu pārskatīšanā, kā arī veidot  adaptīvu ciklu politikas pārskatīšanai.

VEIDOT STARPVALSTU DIALOGU MEŽU PĀRVALDĪBĀ

Eiropas valstīs ir atšķirīgs politikas veidošanas procesi un struktūras, kas ir redzamas arī mežu pārvaldībā. Piemēram, dažās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīs informācija parāda par spēcīgu hierarhisku meža politikas veidošanas procesu, kas var kavēt elastīgu un inovācijām balstītu risinājumu izmantošanu ar mežu saistītām problēmām. Savukārt, dažās Ziemeļvalstīs nepietiekami izstrādāti vides standarti var ierobežot iespēju integrēt bioloģiskās daudzveidības aspektus ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tajā pašā laikā ir daudzveidīga pieredze saistībā ar dažādiem politikas instrumentiem, sākot no normatīvā regulējuma, finanšu instrumentiem un informācijas sniegšanas līdz dažādas politikas veidošanas  un īstenošanas procesiem, ietverot dažādas līdzdalības pieejas. 

Pamatojoties uz dažādu valstu pieredzi ar dažādiem politikas instrumentiem, tiek rekomendēts meža politikas veidotājiem sazināties un mācīties vienam no otra un izveidot sistemātisku starpvalstu dialogu starp Eiropas valstīm un iesaistīt Eiropas Komisiju, lai apmainītos ar pieredzi, labajām praksēm un neveiksmēm, izmantojot jau izveidotās platformas vai radot jaunas nepieciešamības gadījumā. 

PALIELINĀT MEŽA POLITIKAS VEIDOŠANAS PROCESA PĀRREDZAMĪBU VISOS LĪMEŅOS

Šajā pētījuma tiek uzsvērts, ka ir jāturpina darbs pie meža politikas veidošanas procesa pārredzamību visos politiskajos līmeņos. Piemēram, šī pētījuma ietvaros tika saņemtas kritiskas atsauksmes no valsts meža politikas ekspertiem par ES Meža stratēģijas procesu, kas tika raksturots kā necaurskatāms un nepieejams, neskatoties uz plašo sabiedriskās apspriešanas procesu. Dažās Eiropas valstīs vides un sabiedrības grupas norādīja, ka valsts meža politikas veidošana ir grūti pieejama, kas savukārt liek tām sazināties jau ES līmenī, lai norādītu uz dažāda veida riskiem. Lai gan meža politikas veidošanas procesa pārredzamības novērtējums nav šī pētījuma mērķis, taču pētījuma autori sniedz rekomendāciju meža politikas veidošanā un īstenošanā likt papildus uzsvaru uz šo principu. Plašākās sabiedrības un to grupas efektīvai informēšanai būs nepieciešama iesaiste no jauniem un tradicionāliem medijiem, kā arī komunikācijas nodrošināšana ar zinātnē un datos balstītiem pētījumiem. Informācijas pieejamība ir nozīmīgs faktors, lai ļautu sabiedrībai izprast valsts un privātā sektora dalībnieku ieguldījumu ilgtspējas veicināšanā un likt atbildēt par politikā un praksē uzņemtajām saistībām. 

Vairāk informācija atrodama veiktajā pētījumā (šeit).

Līdzīgs raksts: Publicēts žurnālā "Baltijas Koks" novembra izdevumā: