Par spēkā esošajām regulām: Eiropas Padome šā gada 14. maijā pieņēma regulu, ar ko izveido pamatu siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistei no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) 2030. gada klimata un enerģētikas sistēmā.
Ar šo tiesību aktu, pilnveidojot lauksaimniecības un meža zemju aizsardzību, tiks samazinātas siltumnīcu gāzu emisijas Eiropas Savienībā laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam. Eiropas parlaments uzskata, ka ar šo tiks sasniegts Parīzes līgumā nospraustais mērķis: Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas par 40% salīdzinot CO2 emisijām 1990. gadā. Portugāle pieņēma vienošanos starp Eiropas Parlamentu, koncilu un komisiju, bet uzskata, ka LULUCF ir pilnībā jāiesaista zem klimata politikas, kas palīdzētu pilnībā aptvert CO2 emisiju apmērus, lai gan šāds uzdevums jau bija minēts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā Nr. 529/2013/ES.
Tiesību akti nosaka arī kārtību, kādā tiek uzskaitītas siltumnīcu gāzu emisijas un absorbēšana.
Polijas kokapstrādes kamera jau ir izteikusi savas bažas Polijas Uzņēmējdarbības un Tehnoloģiju ministrijai par to, ka nāksies samazināt ciršanas apjomus par 1/4 un kā tas ietekmēs kokapstrādes nozari. Polija uzskata, ka netiek pietiekami ņemts vērā, tas, ka mežs ilgtermiņā nodrošina CO2 gāzes absorbciju, īpaši tad, ja pieaugums ir lielāks nekā ciršanas apjoms. Būtu jānovērtē meža loma CO2 gāzu piesaistē un tas, kā ciršanas apjomu samazinājums ietekmēs kokmateriālu tirgu un to ievešanu Eiropas Savienībā no citiem reģioniem. Nevienlīdzīgs ir arī emisiju kompensēšanas mehānisms.
"No debit" rulle
LULUCF likuma viens no punktiem nosaka, ka CO2 emisiju līmenim Eiropas Savienībā LULUCF ietvaros ir jābūt vienādam ar nulli. Tas nozīmē, ka radītās emisijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, ko visvairāk rada lauksaimniecība, būs jāabsorbē mežsaimniecības sektoram, bet ar 2026. gadu arī kūdras purviem. Tas ir tā dēvētais "no debit" rulle. Oglekļa daudzums, kas tiek izņemts no meža kokmateriālu veidā arī ir oglekļa emisija. Lai izpildītu "no debit" noteikumu būtu jāsamazina pieļaujamie ciršanas apjomi, bet lai būtu iespējams no meža izņemt ieguldītos līdzekļus, valstīm ir iespēja izmantot gāzu emisiju kompensāciju mehānismu. Tā paša kompensāciju mehānisma 7. pielikumā ir apkopots maksimālais CO2 gāzu emisiju kompensāciju apjoms, kas var tikt emitēts no apsaimniekota meža. Lielākās kompensācijas ir piešķirtas valstīm ar augsti attīstītu mežsaimniecību, kas plāno palielināt ciršanas apjomus, tādejādi uzlabojot meža apsaimniekošanas ekonomiskos rādītājus. Diskutabls ir jautājums par laika periodu, ko izmanto references līmeņa aprēķināšanai. References līmeņa noteikšanai izmantojot pašreizējo references periodu, 2000 - 2009 gadu, Polijai nāktos ciešanas apjomus samazināt, lai varētu segt lauksaimniecības sektora emitētos gāzu apjomus un izpildīt "no debit rule".
Ambiciozie nākotnes mērķi
Jau tagad ES skatās uz nākotnē nospraustajiem mērķiem 2050. gadā, kas paredz kopējo CO2 gāzu samazinājumu par 80% (1. att). Lai to sasniegtu, 2030. gadā emisijas jāsamazina par 40% bet 2040. gadā – par 60%. Tiek uzskatīts, ka pieprasījums pēc lauksaimniecības produkcija augs un līdz ar to augs arī CO2 emisijas, bet tās būtu iespējams samazināt, samazinot minerālmēslu lietošanu un emisijas no lopkopības, kā arī palielinot oglekļa piesaisti augsnē.
Noslēdzot:
Paredzams, ka administratīvais slogs uz Eiropas savienības dalībvalstīm nepalielināsies, jo jau tagad dalībvalstīm ir jāpilda LULUCF lēmumā 529/2013/ES rakstītie noteikumi. Noteikumi neliek privātpersonām sniegt ziņojumus valstij vai Eiropas Savienībai, bet tas uzliek par pienākumu dalībvalstīm veikt pasākumus un ziņot par piesaistīto un emitēto siltumnīcu gāzu apmēru.
Tiek sagaidīts, ka regula nodrošinās meža sektora pilnīgu iesaisti klimata izmaiņu mazināšanā, taču patiesā ietekme uz meža apsaimniekošanu Latvijā būs novērojama tuvākajos gados, kad regulas tiks īstenotas. Vienu no pirmajām šī regula skars Poliju, kur ir attīstīts lauksaimniecības sektors. Redzēsim, kādi lēmumi tiks pieņemti Polijā un, ko no tā varēsim mācīties mēs.
Pēteris Vīrs , EUSTAFOR stažieris
