Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Jaunaudžu kopšana – lai vilks paēdis un kaza dzīva

Jaunaudžu kopšana – lai vilks paēdis un kaza dzīva

Kuldīgas apkārtnē notika Latvijas Meža īpašnieku biedrības rosināts seminārs par jaunaudžu kopšanu saistībā ar pieejamo ES fondu atbalstu. Seminārs tika rīkots ar mērķi izdiskutēt problēmsituācijas, kas rodas meža īpašniekiem piesakoties uz atbalstu jaunaudžu kopšanai tādās platībās, kurās parametri ir ļoti tuvi tai robežai, no kuras var saņemt atbalstu kopšanai.

Sadarbībā ar Kurzemes meža īpašnieku apvienību dabā tika apskatītas vairākas jaunaudzes, kuras bija kļuvušas par strīdus objektu starp meža īpašnieku apvienību un Valsts meža dienestu attiecībā uz nepieciešamību tās izkopt, izmantojot pieejamo atbalstu. Dabā apskatītajās jaunaudzēs meža īpašnieks pirms trim gadiem jau bija veicis kopšanas darbus un šobrīd situācija dabā liecināja, ka kopšanas darbi ir nepieciešami daļā jaunaudzes. No vienas puses pozitīvais secinājums ir tāds, ka šis piemērs pierāda kopšanas lietderību - izkoptie kociņi ir veiksmīgi auguši. No otras puses meža īpašnieks nevar pretendēt uz atbalstu jauanudžu kopšanai visā nogabalā, jo tas ir ļoti neviendabīgs - vietām kopšana viennozīmīgi ir nepieciešama, vietām - nē. Taču normatīvie akti, kas nosaka kārtību atbalsta saņemšanai par jaunaudžu kopšanu, neļauj apstiprināt projektus kopšanai tādās jaunaudzēs, kurās ir neviendabīga situācija. Viedokļi atšķīras par to, kurā tieši brīdī kopšanai būtu vislielākā nozīmē augstražīgas mežaudzes izveidošanai.

Raugoties no meža īpašnieku viedokļa ir pozitīvi, ka šobrīd ir pieejams ES atbalsts jaunaudžu kopšanai, kas ir arī ļoti motivējošs faktors meža ekonomiskās vērtības palielināšanai. Tādēļ ir vēlams veikt kopšanas darbus tur, kur tas ir nepieciešams, izmantojot pieejamo atbalstu. Diskusijas gaitā dalībnieki vienojās, ka saņemtajam atbalstam ir jāatbilst ieguldītajam darbam apjomam, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu izmantošanu, tādēļ būtu jāatrod veids, kā veikt uzlabojumos normatīvos aktos, kas ļautu veikt kopšanu jaunaudzēs ar dažādu „aizaugšanas" pakāpi. Tāpat arī tika atzīts, ka nokavējot īsto kopšanas laiku, ieguldāmais darba apjoms ievērojami pieaug, jo jaunaudze strauji aizaug. Diskusijas dalībnieki uzsvēra arī to, ka papildus nosacījumiem kārtībā atbalsta saņemšanai nevajadzētu sarežģīt atbalsta saņemšanas procedūru.

Seminārā piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta centrālās administrācijas un Dienvidkurzemes virsmežniecības, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Kurzemes meža īpašnieku biedrības. Organizāciju pārstāvji turpmāk meklēs risinājumu šādām situācijām.