Eiropas Savienības klimata politika draud sagraut Zviedrijas mežsaimniecības nozari*, brīdina Zviedrijas Mežrūpniecības asociācijas Skogsindustrierna izpilddirektore Viveka Bekmana. Saskaņā ar jaunu ziņojumu nozare varētu zaudēt līdz pat 41 miljardam Zviedrijas kronu gadā.
Eiropas Savienības noteikumi Zviedrijas mežsaimniecības nozarei vienā gadā varētu izmaksāt līdz pat 41 miljardam kronu. Par to liecina nesen publicēts Zviedrijas Mežrūpniecības asociācijas ziņojums. “Nozarei, kas jau tā ir “uz ceļiem”, šie noteikumi var smagi ietekmēt jau tā problemātisko situāciju,” uzsver V. Bekmana. “Galu galā tas varētu radīt tik lielu risku, ka uzņēmumi var tikt izslēgti no tirgus.”
Cīņa līdz nokautam
Paredzams, ka vissmagāko triecienu radīs Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regula (ZIZIMM). Regula paredz palielināt oglekļa dioksīda absorbciju mežos un augsnē, lai kompensētu Eiropas Savienības emisijas. Meža nozare** ZIZIMM regulas īstenošanas rezultātā rēķinās ar pievienotās vērtības zudumu līdz pat 27,5 miljardu eiro apmērā gadā. Tas ir pamatīgs trieciens. Jāuzsver, ka neskaidru emisijas mērīšanas rīku dēļ sekas ir grūti prognozēt. Piemēram, 2024. gadā Zviedrija pārsniedza mērķi par vairākiem miljoniem tonnu, savukārt gadu iepriekš tai pietrūka 19 miljonu tonnu. Lielās mērījumu atšķirības apgrūtina lēmumu pieņēmējiem noteikt nepieciešamos pasākumus.
Risku smagi ietekmēt nozari rada ne tikai prasības samazināt mežizstrādi. ZIZIMM regula ietekmē arī uzņēmumu vēlmi investēt un spēju plānot savu darbību, norāda Viveka Bekmana: “Investīcijas ir veiktas, pieņemot, ka ir pieejams noteikts koksnes apjoms, ar ko rēķināties. Ja zeme pēkšņi tiek izņemta no ražošanas, ietekme būs ļoti smaga.”
Regulas interpretācijas
Būtiskas sekas varētu būt arī Dabas atjaunošanas regulai – likumam, kura mērķis ir atjaunot Eiropas ekosistēmas un stiprināt bioloģisko daudzveidību. Meža nozare riskē zaudēt aptuveni 13 miljardus pievienotās vērtības gadā. Meža nozare sagaida valdības iesaisti 175 miljardu Zviedrijas kronu apmērā, tostarp kompensācijās zemes īpašniekiem, kuriem tiek liegts apsaimniekot savus mežus. Jāatzīst, ka iespējamās sekas ir ļoti atkarīgas no tā, kā Zviedrijas varas iestādes izvēlēsies interpretēt Dabas atjaunošanas regulu. Eiropas Savienība pieļauj zināmu elastību šī likuma īstenošanā, pamatojoties uz konkrētās valsts apstākļiem.
Nozares pārstāvji norāda, ka Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūrai ir tieksme pārāk interpretēt direktīvas. “Vismaz tā mēs – meža nozare, uzskatām,” uzsver Viveka Bekmana. Galu galā zviedru valdība lems, vai plāns šoruden jāiesniedz Eiropas Komisijā.
Mežsaimniecība krustugunīs
Eiropas Savienības noteikumi tiek uztverti kā pārāk sarežģīti un dārgi, lai tos ievērotu. Un, runājot par klimatu, tie galvenokārt ir vērsti uz mežsaimniecību. Kāpēc? “Tāpēc, ka to uzskata par vienkāršāko risinājumu,” kritiska ir Viveka Bekmana. “Daudz grūtāk ir panākt iekšdedzes dzinēju lietošanas pakāpenisku pārtraukšanu un to, lai visa Vācijas autobūves nozare to atbalstītu, nekā pateikt Zviedrijas un Somijas mežu īpašniekiem, ka viņiem ir jāsamazina mežizstrāde. Visi triecieni ir vērsti uz mežsaimniecības nozari. Tas tika darīts, lai rastu ātrus risinājumus.”
Pēc Vācijas autobūves nozares spiediena Eiropas Savienība atcēla aizliegumu ražot automašīnas ar fosilās degvielas dzinējiem pēc 2035. gada.
Eiropas Savienībā, protams, ir iebildumi pret līdzīgiem tiesību aktiem kā ZIZIMM regula, taču vēl nav veikti nekādi pasākumi, lai šos iebildumus uzklausītu un situāciju mainītu. Tomēr, pamatojoties uz mainīgajiem apstākļiem autobūves nozarē, meža nozare cer uz lielāku atsaucību no Eiropas Savienības institūcijām. “Es vēlos ticēt un ceru, ka pastāv iespējas labākam dialogam, lai šos noteikumus precizētu,” cerīgi pauž Viveka Bekmana.
Dārgāks transports
Arī Zviedrijas mežsaimniecību lielā mērā ietekmē pieaugošās transporta izmaksas. Kopš 2010. gada dzelzceļa pārvadājumu maksa par smagajām kravām ir pieaugusi par 600%. Meža nozare brīdina, ka dzelzceļa pārvadājumu izmaksas sāk sasniegt bīstamu līmeni.
Palielinot nodevas, jūras transports ir kļuvis ievērojami dārgāks. Tas noticis gan ETS***, gan FuelEU Maritime dēļ; tie ir tiesību akti, kuru mērķis ir samazināt kuģošanas ietekmi uz klimatu. Tai pašā laikā fosilā kurināmā pieejamība ir ierobežota, kas arī veicina cenu pieaugumu. Paredzams, ka šogad nozarei dzelzceļa nodevās būs jāmaksā par 116 miljoniem kronu vairāk, bet kuģniecībā – par 514 miljoniem kronu vairāk. Lielie koksnes transportēšanas attālumi vienmēr ir bijuši Zviedrijas mežsaimniecības nozares konkurentspējas problēma.
* Zviedrijas Meža aģentūra lēš, ka 1,6 miljoni hektāru produktīvas meža zemes ir pakļauti riskam tikt izslēgtiem no izmantošanas. Tas atbilst 8 miljonu kubikmetru izejvielu zudumam gadā un 13 miljardu Zviedrijas kronu pievienotās vērtības zudumam.
** Vairāk nekā puse Zviedrijas papīra un celulozes rūpnīcu šogad zaudēs iespēju pārdot emisiju tiesības, kas uzņēmumiem nozīmē aptuveni 1,5 miljardu Zviedrijas kronu ieņēmumu samazinājumu gadā. Kad uzņēmumi vairs nebūs iekļauti ETS, tiem būs jāmaksā arī oglekļa dioksīda nodoklis Zviedrijā, kura izmaksas tiek lēstas 130-250 miljonu Zviedrijas kronu apmērā.
*** ETS – emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, no kuras vairāki Zviedrijas mežsaimniecības giganti ir izslēgti zemā emisiju līmeņa dēļ.
Avots: saimniekszemevalsts.lv
