Kā informēja mūsu sadarbības partneri- Kurzemes meža īpašnieku kooperatīva izveides iniciatīvas grupa, ir izveidots jauns portāls, kurš ir veltīts meža īpašnieku kooperācijas popularizēšanai. Zemāk ir izlasāma Kurzemes meža īpašnieku kooperatīva izveides iniciatīvas grupas sagatavotā un presei nosūtītā informācija.
Lai meža īpašniekiem Latvijā būtu vieglāk pieejama informācija par meža īpašnieku kooperāciju, tās darbības principiem un potenciālajiem ieguvumiem, darbu uzsācis interneta portāls www.mežsaimnieks.lv . Šo portāla izveidi nodrošināja Kurzemes meža īpašnieku kooperatīva izveides iniciatīvas grupa.
Viens no tās dalībniekiem - Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls, kurš 1998. un 1999. gadā bija atbildīgs par VAS Latvijas valsts meži izveides ekonomiskā pamatojuma izstrādi Ministru kabinetam, pauda sekojošo: „Ir pienācis laiks „pārstartēt" arī Latvijas privāto mežsaimniecību. Nezinošs, neprofesionāls meža īpašnieks, kas vāji pārzina gan koksnes tirgu, gan mainīgo likumdošanu, kas izaugušo koksni pārdod tikai reizi vairākos gados, tomēr turpina „cīnīties" pats par sevi, ir izdevīgs tikai koksnes uzpircējiem. Jā, tie šobrīd veic kooperatīvu funkcijas, apvienojot mazās koksnes plūsmas. Taču mums - meža īpašniekiem - par to ir jāmaksā. Ja mēs šajā valstī arī privātajos mežos gribam efektīvu, īpašniekam izdevīgu, mežsaimniecību, tad tādas funkcijas kā koksnes audzēšana, koksnes pārdošana, mežsaimniecisko pakalpojumu iepirkšana u.c. arī privātajos mežos ir jāveic profesionāļiem. Līdzīgi kā tas notiek valsts mežos. Katram īpašniekam algot profesionāļus pašam ir daudz dārgāk, nekā ja to darīsim kooperējoties ar citiem līdzīgiem meža īpašniekiem. Kooperatīvs kā neatkarīga struktūra, kurā katrs biedrs ir īpašnieks, kas piedalās gan vadībā, gan peļņas sadalē, šādu sadarbību varēs organizēt visefektīvāk."
Meža īpašnieku kooperācija jau daudzus gadu desmitus spēlē lielu lomu Ziemeļu valstīs. Somijā kooperatīvu kustībā ir iesaistīti 131 tūkstotis meža īpašnieku, Zviedrijā 110 tūkstoši, bet Norvēģijā 43 tūkstoši. Kooperatīvu biedriem šajās valstīs kopā pieder 15,2 miljoni hektāru saimniecisko mežu. Tam pamatā ir ekonomiska loģika. Jo neviens meža īpašnieku intereses neaizstāvēs labāk, kā paši meža īpašnieki. Atšķirībā no graudkopības un piensaimniecības, kur Latvijā jau ir vērojami būtiski sasniegumi, meža īpašnieku kooperācija Latvijā šobrīd joprojām atrodas nulles punktā. Taču tas ir jāmaina. Jo diez vai varam atļauties turpināt neefektīvi apsaimniekotajos privātajos mežos sapūdēt miljoniem kubikmetru koksnes un neizmantot pilnībā mūsu privātās meža zemes ražošanas potenciālu.
Līdz šim iniciatīvas grupā esam izstrādājuši jaunveidojamā kooperatīva statūtus un izveidojuši vairākas prezentācijas. Šobrīd veicam individuālas pārrunas ar potenciāliem kooperatīva dibinātājiem. 2010. gadā, pateicoties lieliskajai sadarbībai ar Latvijas Meža īpašnieku biedrību, Zemkopības ministriju un Meža konsultāciju pakalpojumu centru, iepazināmies ar kooperatīvu darbību Ziemeļvalstīs. Brauciena laikā Somijā viesojāmies Metsäliitto Osuuskunta, Zviedrijā Mellanskog Skogsägarna un Norvēģijā Viken Skog. Mums bija iespēja pabūt arī Somijas kooperatīvu asociācijā Pellervo un zemnieku/meža īpašnieku apvienībā MTK, Zviedrijas zemnieku federācijā LRF, kā arī Norvēģijas meža īpašnieku federācijā Norges Skogeierforbund.
Protams, iesaistīties vai neiesaistīties kooperācijas kustībā ir katra meža īpašnieka izvēle. Daudzi no mums ir konservatīvi, piesardzīgi uzticamies kaimiņam un turpināsim „cīnīties" paši par sevi. Neskatoties ne uz ko. Taču tas, ko mēs vēlamies radīt, ir alternatīva tiem, kas ir gatavi spert soli un strādāt plecu pie pleca ar citiem kopā. Jo tā, gluži vienkārši, ir izdevīgāk.
Tuvāka informācija: Grigorijs Rozentāls: 29196396,
