Meža stādīšanai vispiemērotākais laiks ir pavasaris – aprīlis, maijs, kā arī septembris un oktobris. Šogad meža stādīšanas sezona Latvijā aizritējusi aktīvi, taču ne bez grūtībām. Meža stādīšana ir viens no svarīgākajiem darbiem ilgtspējīgā mežsaimniecībā, kas nodrošina gan meža ekosistēmu atjaunošanos, gan nākotnes resursus. Kā līdz šim aizritējusi 2025. gada meža stādīšanas sezona Latvijā – kādi ir galvenie sarežģījumi un tendences, kā laikapstākļi ietekmēja darbu gaitu?
Meža stādīšanas sezona – labvēlīga
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks skaidro, ka šis gads mežu jaunaudžu stādīšanai ir bijis labvēlīgs, lai arī pēdējie mēneši bijuši auksti un lietaini.
"Viens no lielākajiem riskiem, stādot pavasarī, ir sausums. Izteiktā sausuma periodā jaunie kociņi var diezgan lielā apjomā neieaugt. Šogad tā nebija. Protams, ir atsevišķas vietas, kur mitruma bijis par daudz un ilgstoši platība ir applūdusi. Ja kociņi ir zem ūdens, tad arī var aiziet bojā.
Labā ziņa ir tā, ka lietainie apstākļi ir veicinājuši mizgraužu izplatības samazināšanos mežos.
Runājot par mežu īpašnieku izvēli stādīt vai atstāt dabiski atjaunoties, lielu izmaiņu nav – aptuveni trešdaļa mežu īpašnieku izvēlas stādīt vai sēt mežu, pārējās divas trešdaļas Latvijas mežu īpašnieku ļauj atjaunoties dabiski. Galvenais uzdevums mežu īpašniekiem gan stādot, gan izmantojot dabisko atjaonošanu ir izkopt audzi, lai tā veidojas kvalitatīva un ražīga," norāda Muižnieks.
Biedrības valdes priekšsēdētājam gribētos redzēt, ka vairāk mežu īpašnieku stāda jaunus mežus. "Mežzinātnieki vairāk nekā 60 gadus nodarbojušies ar mežu selekciju, savulaik mežos atraduši varenākos kokus, ieguvuši sēklas un pēcāk pētījuši un pārbaudījuši. Līdz ar to ir atlasīti labi kloni, no kuriem sēklas, kuras izmanto mežu stādīšanai. Tie ir kvalitatīvi stādi, tāpēc īpašnieki var iegūt labāk un straujāk augošas mežaudzes ar labu koksnes ražu," pauž Muižnieks.
Novērota jauna tendence
Joprojām mežu īpašnieku stādu izvēlē primāri dominē egle. "Taču redzam tendenci, ka palielinās priežu audžu stādīšana. Iespējams, tas ir izskaidrojams ar to, ka cilvēki sāk vairāk ņemt vērā klimata pārmaiņas. Ja klimats paliek siltāks, tad egle varētu būt suga, kura negatīvāk tiek ietekmēta Latvijas apstākļos. Tomēr arī priežu audzēšana saskārās ar bojājumu problēmu, ko izsauc pārlieku lielais medījamo dzīvnieku skaits.
Arī mizgraužu invāzija jāņem vērā, kā rezultātā daudzi mežu īpašnieki šobrīd arvien vairāk nosliecas par labu priedēm. Tāpat vairāk stāda bērzus," norāda biedrības valdes priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, vai joprojām Latvijā novērojams bērzu stādu deficīts, Muižnieks atbild: "Bērzu stādu pieprasījums joprojām ir lielāks nekā piedāvājums. Arī šī tendence saglabājas. Runājot par stādīšanu vispārīgi, tad, ja apmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, Latvijā ir prasība, ka jāveido mistraudzes.
Nevar stādīt tikai vienu koku sugu. Tad tā izvēle ir pārsvarā bērzs. Mitrākās vietās vairāk izvēlas melnalksni. Bet šis ir nosacījums, lai iegūtu Lauku attīstības programmas finansējumu apmežošanai.
Tāpēc pieprasījums pēc bērza veidojas arī šo prasību dēļ."
"Latvijas valsts mežu" šī gada mežu stādīšanas plāni
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopumā valsts mežus šogad plānots atjaunot un ieaudzēt 19 270 hektāru platībā, mežos iestādot vairāk nekā 29 miljonus augstākās kvalitātes stāds no LVM kokaudzētavām.
Šogad meža atjaunošanu LVM sāk ar mašinizētu meža stādīšanu. No 2025. gadā plānotajiem vairāk nekā 19 tūkstošiem hektāru, mašinizēti stādot, meži tiks atjaunoti 1113 hektāru platībā. Lai paveiktu šo darba apjomu, tiks izmantoti 1 252 000 LVM kokaudzētavās izaudzētu augstākās kvalitātes stādu.
Vislielākā meža platība mašinizēti tiks atjaunota Ziemeļkurzemē – 240 hektāri. Līdzīgā apjomā arī Vidusdaugavas un Austrumvidzemes reģionā – attiecīgi 223 un 220 hektāru platībā, bet mazāk pārējos LVM reģionos.
Mašinizēti stādot, meži šogad tiks atjaunoti ar priedi (57 %) un egli (43 %). Ļoti mazā apjomā plānots izmēģināt arī bērza ietvarstādu mašinizētu stādīšanu.
Kvalitatīvu stādu pieejamība
Vai šogad stādu iegāde privātajiem mežu īpašniekiem bija grūta? Muižnieks skaidro: "Šopavasar iegādāties egļu stādus nebija nekādu problēmu. Vēl jūnijā bija pieejami egļu stādi. Grūtāk gāja ar priedes stādu iegādi. Savukārt bērzu stādi joprojām ir deficīts, tāpēc privātie mežu īpašnieki tiek aicināti plānot stādu iegādi laikus.
Taču laicīgi pasūtīt var būt arī sarežģīti, jo ir sarežģīti ieplānot mežu ciršanu dažādu apsvērumu dēļ, piemēram koksnes tirgus cenu svārstību dēļ, tāpēc ir svarīgi nesamānīt kokaudzētavu, laikus piesakot vēlamos stādus un pēcāk atceļot pasūtījumu.
No otras puses, ja meža īpašnieks laicīgi nepasūta stādus, tad tos, iespējams, nemaz tik ātri nedabūs, tāpēc stādu iegādes process kopumā ir sarežģīts."
Lielākais izaicinājums privātajiem mežu īpašniekiem šogad ir Latvijas plāns veidot jaunas aizsargājamas teritorijas un dabas liegumus, kas viņus ietekmēs.
"Mežu īpašniekiem ir neskaidrība, vai viņu darbību pašu mežā pēkšņi neierobežos. Zinām, ka kompensāciju sistēma joprojām nav pilnveidota, tāpēc ir pamatotas bažas par mežu īpašniekiem," skaidro Muižnieks.
Vai reģionāli šogad novērotas kādas būtiskas problēmas mežu stādīšanā? Biedrības valdes priekšsēdētājs skaidro, ka Latgales pusē un daļā Vidzemes ir bijuši daudz nokrišņu, tāpēc ir ļoti apgrūtināta mežsaimnieciskā darbība. "Ir pārplūdušas vietas, un dažos mežos ir augsts mitruma līmenis, kas nozīmē – ja veic mežizstrādes darbus, tad veidojas ļoti dziļas rises un sarežģīti mežizstrādes apstākļi. Dažviet jau ir šādi apstākļi,tāpēc pastāv bažas, kad var ciest arī kāda iestādītā jaunaudze."
Statistika par pērno gadu
Datus par 2025. gada pavasari Valsts meža dienests apkopos pēc 2026. gada 1. februāra. Šobrīd ir apkopoti dati par 2024. gadu.
Kā liecina dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, 2024.gadā Latvijā kopā atjaunoti 47,5 tūkst. ha meža, no kuriem valsts mežā atjaunoti 19,2 tūkst. ha, pārējo īpašnieku mežā atjaunoti 28,3 tūkst. ha.
2024. gada atjaunošanas apjomi ir optimāli, stabili un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidu cirtēs nocirstajām platībām. Dienests veicis meža atjaunošanas kvalitātes pārbaudes 32% no atjaunotajām platībām.
2024. gadā mežs sējot un stādot atjaunots 22,3 tūkst. ha platībā (47 % no atjaunotās meža kopplatības); valsts mežos sējot vai stādot atjaunoti 13,9 tūkst. ha (72 %), bet pārējo īpašnieku mežos – 8,5 tūkst. ha, kas ir 30 % no kopējās 2024. gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos.
Meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar piecām galvenajām saimnieciski izmantojamām koku sugām – bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni. 2024. gadā Latvijā ar skuju kokiem atjaunotais īpatsvars - 43% no atjaunotās kopplatības jeb 20,6 tūkst. ha (egle – 22%, priede – 21%), bet ar lapu kokiem 26,9 tūkst. ha jeb 57% no atjaunotās kopplatības.
Galvenās lapu koku sugas ir bērzs – 10,7 tūkst. ha (23%), apse – 7,5 tūkst. ha (16%), baltalksnis 6,5 tūkst. ha (14%). Galvenās koku sugas meža atjaunošanā valsts mežos un pārējo īpašnieku mežos ir atšķirīgas.
Valsts mežos 65% platību ir atjaunotas ar skuju kokiem (t.sk. egle 26%, priede 39%), ar lapu kokiem 35%, (t.sk. bērzs 17%, apse 11%). Pārējo īpašnieku mežos ar skuju kokiem atjaunotas 28% platības (t.sk. egle 19% un priede 9%), pārējās platībās dominē ar bērzu atjaunotās audzes (26%), kā arī ievērojamu īpatsvaru sastāda apse (19%) un baltalksnis (22%).
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
Avots: apollo.lv
