Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Kā COP28 lēmumi turpmāk ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību?

Kā COP28 lēmumi turpmāk ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību?

Augsta līmeņa sarunas vairāk nekā divu nedēļu garumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) klimata pārmaiņu konferencē – COP28 – ir noslēgušās. Par vairākiem ieilgušiem un jutīgiem jautājumiem pirmo reizi vēsturē panākts progress, skaidra virzība un politiska vienošanās. COP28 sarunu laikā valstu līderi apņēmušies atjaunīgo enerģiju globālā līmenī trīskāršot, bet energoefektivitātes uzlabojumus – dubultot. Kā COP28 sarunu rezultāti ietekmēs turpmāk Latvijas tautsaimniecības attīstību?

Virzība uz mazāku fosilā kurināmā resursu izmantošanu
Pirmo reizi vēsturē starptautiskā novērtējuma lēmuma redakcijā iekļauta atsauce uz virzību “prom no fosilā kurināmā”. To plānots sasniegt, pakāpeniski atceļot subsīdijas fosilā kurināmā izmantošanai. Šajā novērtējuma lēmumā valstis tiek aicinātas veikt pasākumus, lai līdz 2030. gadam globālā mērogā trīskāršotu atjaunīgās enerģijas jaudas un divkāršotu energoefektivitātes uzlabojumus, kas ir attiecināms uz visu pasauli kopumā, nevis katru valsti individuāli.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība: "Atbalstām atteikšanos no fosilo resursu izmantošanas to vietā stimulējot vietējo atjaunojamo resursu, tai skaitā koksnes izmantošanu. Tas palīdzētu samazināt atkarību no fosilo resursu izmantošanas un veicinātu videi draudzīgas enerģijas avotus. Pāreja uz atjaunojamajiem resursiem, ieskaitot koksni, ir svarīga gan vides, gan ekonomikas aspektā, kas veicinātu ilgtspējīgākas enerģijas izmantošanu, tādējādi mazinot kaitīgo ietekmi uz vidi."

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro: “Ceļā uz klimatam draudzīgu ekonomiku katra pasaules valsts ir atšķirīgos pagrieziena punktos – t.i. attīstības posmos. Latvija jau šobrīd enerģijas gala patēriņā izmanto 42% atjaunīgās elektroenerģijas, atrodoties 3.vietā Eiropā*. Latvija savā ceļa kartē enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā noteikusi palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 57%. Attiecīgi jau šobrīd Latvija ir viena no zaļākajam enerģijas ražotājvalstīm ar stingru pārliecību virzībā uz zaļās enerģijas eksportētājas valsts statusu Baltijā.”

Starptautiskajā arēnā jūtama arvien stingrāka apņemšanās uz klimata mērķu sasniegšanu
Šobrīd spēkā esošas valstu apņemšanās nav pietiekamas Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai. Tāpēc valstis tiek mudinātas savos nacionālajos devumos līdz 2025. gadam nākt klajā ar vērienīgākiem emisiju samazināšanas mērķiem, kas aptver visus tautsaimniecības sektorus un ir saskaņā ar plānoto ieceri ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C. Latvija līdzvērtīgi tam, kā minēts novērtējuma ziņojumā atzīst, ka lēmumu pieņemšana klimata politikas veidošanā jānodrošina uz zinātnē balstītiem datiem. Novērtējuma izvērtējumā noteikts, ka globālās emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 43%, salīdzinot ar 2019. gada līmeni, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5°C. COP28 sarunu ietvaros panākta arī nozīmīga vienošanās par jauna fonda izveidi klimata pārmaiņu radīto zaudējumu un postījumu mazināšanai. Proti, visas iesaistītās puses bija vienisprātis par jaunizveidotā fonda un tā finansēšanas kārtības ieviešanu praksē. Pirmo reizi vēsturē šāds lēmums pieņemts konferences pirmajā dienā.

Avots: Klimata un enerģētikas ministrijas preses relīze "Ceļā uz mazāku fosilā kurināmā izmantošanu; Kā COP28 lēmumi turpmāk ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību?" (publicēts: 20.12.2023).