Rēzeknes pusē dzīvojošais meža īpašnieks Artis Vaivods kopā ar ģimeni strādā gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā. Viņš stāsta, ka laikapstākļu izaicinājumi abās nozarēs ir bijuši zināmi jau gadu desmitiem. Šī gada stiprās lietavas raisījušas sabiedrībā skarbus vērtējumus un viedokļus par klimata pārmaiņām, tāpēc Artis labprāt dalās savā pieredzē un uzskatos par lietus ietekmi uz mežsaimniecību.
Vaivods, kuram ir vairāk nekā 30 gadu pieredze nozarē, norāda: "Laikapstākļi regulāri rada problēmas. Šajās divās nozarēs tas nav nekas jauns vai neredzēts, tas jau no padomju laikiem. Ir lietains rudens, un tas nav nekas jauns. Tās ir senas, senas problēmas. Latgalē aptuveni pirms četriem gadiem bija milzīgas lietavas. Arī tas nekas jauns nav. Mums regulāri jāsastopas ar dabas radītām problēmām. Un mežā tās ir tādas pašas kā lauksaimniecības zemēs."
LVĢMC norāda, ka spēcīgākās ciklona (rudens–ziemas) vētras Latvijā vēsturiski fiksētas 1960.–1970. gados, un pēdējo gadu klimata scenāriji neparedz šo vētru intensitātes pieaugumu.
Tāpat "Re:Baltica" pētījumā secināts, ka pat faktiski reģistrētie vēju un vētru gadījumi pēdējos gados Latvijā nepierāda to strauju palielināšanos.
No otras puses, tuvākajā nākotnē siltais laiks un augstā gaisa mitruma varbūtība var veicināt biežāku negaisu veidošanos.
Vaivods gan norāda – pagarinātā, siltākā veģetācijas sezona viņa mežam ir tikai ieguvums. Viņš kā piemēru min priedes - pavasarī stādītā priede gada laikā pat dubultojusies augumā.
Vaivoda skatījumā klimata pārmaiņas dažos aspektos Latvijai nāk par labu.
"Ir zinātniski pierādīts, ka kokiem normālos augšanas apstākļos ļoti patīk lietavas. Īpaši skuju kokiem. Kad līst tā, kā šogad, tad Latvijas priedei tas ļoti, ļoti patīk. Problēmas rodas tajās zemēs, kur ūdens jau tāpat ir daudz un lietavu dēļ zeme kļūst pārāk mitra. Es pats esmu šogad stādījis priedes pavasarī – kad stādīju, tā bija 15 centimetrus gara, tagad tai ir pāri 30 centimetriem," norāda Vaivods.
Lietus un plūdu sekas Latvijas mežos
Lietus un plūdu sekas Latvijas mežos šovasar ir plaši apspriestas. Ilgstošu lietavu dēļ Valsts mežu audzētavās pie Madonas, piemēram, applūdināti aptuveni 18 hektāru stādījumu – vairāk nekā 80 tūkstoši jauno koku stādu vairs neatbildīs kvalitātes prasībām.
Šādā situācijā "jaunie kociņi stāvošā ūdenī zaudē vitalitāti, ir pakļauti slimībām, jo nav iespējams veikt nekādas kopšanas vai aizsardzības darbības".
Tajā pašā laikā mitrums palēnina meža kopšanu. Arī tehnika bieži iesprūst dubļos: "Tehnikas izvilkšana rada dīkstāves un papildu izmaksas. Pēc lietavām augsnes apstrāde šobrīd ierobežota teju visos reģionos."
Tā kā smagie traktori meža takās vairs nevar brīvi pārvietoties, mežizstrādes apjomi krītas. Artis norāda: "Smagā tehnika nevar iebraukt… Tāpēc mēs samazinām mežizstrādi." Rezultātā darba vietu skaits un algas nozarē samazinājās – darbiniekiem uz laiku vienkārši nebija, ko darīt.
Gadījumos, kad nepieciešams, meža īpašnieki pielāgo aprīkojumu. Artis stāsta, ka viņa saimniecībā traktoriem un kombainiem uzstāda papildu gumijas riepās vai kāpurķēdes, lai varētu strādāt slapjumā.
"Zemnieki uz kombainiem liek platākas riepas, mežsaimnieki – platākas kāpurķēdes… Šādi pasākumi ļauj ietaupīt laiku."
Tomēr Artis atzīst, ka šāda pielāgošanās izmaksā dārgi. Papildu aprīkojums un ceļu atjaunošana prasa ievērojamu ieguldījumu, kas mazina meža atdevi šajā sezonā.
Meža īpašnieka skatījums un sabiedrības priekšstats
Artis atklāj, ka daļa sabiedrības un valsts mēdz citādi uztvert viņa darbu nekā viņš pats: "Meža apsaimniekošana prasa lielus ieguldījumus, kas bieži paliek nemanīti. Es esmu privātīpašnieks… vajag ieguldīt pusotru tūkstoti eiro uz katru hektāru, lai sagatavotu augsni, iestādītu, appļautu un apsmērētu stādus," viņš pauž, piebilstot, ka sabiedrība par to uzzina tikai tad, kad koki ir izauguši un "jāzāģē".
Kad ir nepieciešama ciršana, jāraksta iesniegumi Valsts meža dienestam, jāsaņem apliecinājumi un jāmaksā nodevas. Tieši šajā brīdī "uzreiz parādās valsts intereses, dabas aizstāvji, ornitologi", kamēr stādīšanas laikā "sabiedrības nav", norāda Vaivods.
Tādēļ meža īpašnieks uzsver, ka nav vajadzīgs jauns atbalsts, bet gan cieņa pret meža īpašnieka darbu: "Nekas nav jāatbalsta. Mums būs jāliek mierā… sabiedrības interesēs ļaut privātīpašniekam rīkoties savā īpašumā."
Nākotnes perspektīvas
Latvijas meža īpašnieku pieredze rāda – klimata un laikapstākļu maiņas rada gan jaunas iespējas, gan reālus izaicinājumus. Pēdējo gadu dati apstiprina, ka stipru vētru biežums pat samazinās salīdzinājumā ar pagātni, taču nokrišņu apjoma un sadalījuma variācijas liek būt modriem.
LVM eksperti brīdina, ka ilgstošs pārmērīgs mitrums var apdraudēt meža atjaunošanu un veicināt kaitēkļu uzliesmojumus. Tajā pašā laikā koku augšana varot paātrināties siltākā un mitrākā klimatā.
Vaivods uzskata, ka, iedziļinoties abpusējā pieredzē, iespējams rast optimālu risinājumu. Viņaprāt, meža apsaimniekotājiem jāturpina investēt aprīkojumā un adaptācijā, bet lēmējiem jāņem vērā privātīpašnieku reālās vajadzības.
Līdzīgi kā viņš pielāgo traktorus un meža darbu grafiku, sabiedrībai un valsts iestādēm jāmācās saprast lauku iedzīvotāju un mežsaimnieku stāstus. Tikai tad Latvijā varēs nodrošināt drošu un ražīgu mežu attīstību, kas izmantos klimata pārmaiņu sniegtās priekšrocības, mazinot šo pārmaiņu radītos riskus.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
Avots: apollo.lv
