Kā mainās izpratne par meža vērtību un apsaimniekošanu Eiropā
Meža īpašnieku vidū arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai iegūstamās koksnes apjomam, bet arī meža ilgtermiņa vērtībai un noturībai. Šāda pieeja jau tiek īstenota praksē. Vienlaikus jāņem vērā, ka Igaunijas un citu boreālā reģiona valstu meži būtiski atšķiras no Centrāleiropas un Dienvideiropas mežiem gan pēc ekoloģiskajiem procesiem, gan oglekļa aprites.
Dabas aizsardzības politika, kurā netiek ņemtas vērā šīs atšķirības, ne vienmēr sniedz gaidītos rezultātus. Tāpēc lēmumiem par meža apsaimniekošanu jābalstās datos un zinātniskos pētījumos, nevis vienotos nosacījumos, kas visur tiek piemēroti vienādi.
Viens no piemēriem ir nepārtrauktas meža apsaimniekošana, kuras sekmīgai īstenošanai nepieciešams pietiekams gaismas daudzums, lai varētu attīstīties meža jaunā paaudze. Boreālajā reģionā, kur plaši izplatītas egļu un priežu audzes, tas ir īpaši svarīgi. Novembrī dienasgaisma pieejama vien 6-7 stundas dienā, savukārt decembrī tiešo saules staru ilgums visa mēneša laikā var būt tikai 15-25 stundas.
Vai neiejaukšanās vienmēr ir labākais risinājums?
Dabas aizsardzības regulējumā bieži tiek ievērots piesardzības princips, priekšroku dodot kāda konkrēta ekosistēmas pakalpojuma saglabāšanai, piemēram, atstājot neskartas aizsargjoslas gar ūdenstecēm. Tomēr šāda pieeja atsevišķos gadījumos var negatīvi ietekmēt citus ekosistēmas procesus.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētījumu modeļi liecina, ka hemiboreālajos mežos nav viena ekosistēmas pakalpojuma, kas visos apstākļos būtu svarīgāks par pārējiem. Pieņemot apsaimniekošanas lēmumus, jāvērtē visu ekosistēmas pakalpojumu kopējais ieguvums.
Kā uzsver LVMI “Silava” pētnieks Raitis Rieksts-Riekstiņš, mežsaimniecisko darbību ietekmi nevar vērtēt tikai pēc tā, kā konkrētā vieta izskatās uzreiz pēc darbu veikšanas. Būtiski ir saprast, kā šīs darbības ietekmēs mežu ilgākā laika posmā.
Labs piemērs ir baltalkšņu audzes upju krastos. Lai nepieļautu augsnes bojājumus, apsaimniekošanas darbības šādās teritorijās nereti tiek ierobežotas. Taču ilgtermiņa modelēšanas rezultāti rāda, ka baltalkšņu audzes, sasniedzot 25-30 gadu vecumu, sāk novecot un pakāpeniski sabrukt.
Šajā procesā audzēs uzkrātais slāpeklis un nogulumi var nonākt ūdenstecēs, veicinot eitrofikāciju jeb ūdenstilpju pārmērīgu bagātināšanos ar barības vielām. Līdz ar to risinājums, kas īstermiņā šķiet labvēlīgs dabas aizsardzībai, ilgtermiņā var radīt pretēju efektu.
Savukārt savlaicīga baltalkšņu audžu apsaimniekošana, novācot novecojošos kokus un to vietā veidojot klimatnoturīgas jauktu lapu koku audzes, īslaicīgi var radīt traucējumus konkrētajā teritorijā, taču ilgtermiņā uzlabot ūdens kvalitāti un veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Digitālie risinājumi meža apsaimniekošanā
Nākamais solis ir panākt, lai šādu, datos un ilgtermiņa novērtējumā balstītu pieeju meža īpašnieki varētu izmantot ikdienas darbā.
Arvien lielāka nozīme ir digitālajiem rīkiem, kas palīdz izvērtēt dažādus apsaimniekošanas scenārijus un to iespējamo ietekmi uz meža ekosistēmu.
Šādi risinājumi tiek iekļauti meža apsaimniekošanas informācijas sistēmās, piemēram, MS Forest Igaunijā un LVM GEO Latvijā.
Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) satelītu datus, LiDAR jeb lāzerskenēšanas datus un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, iespējams kartēt meža teritorijas un novērtēt to ekoloģiskās vērtības.
Igaunijā digitālie risinājumi ļauj meža īpašniekiem ikdienas apsaimniekošanā izmantot arī metodes, kas saistītas ar Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regulas prasību īstenošanu.
Nākotnē meža apsaimniekošanas plānos līdzās ierastajiem koksnes krājas un citiem mežsaimnieciskajiem rādītājiem arvien lielāka vieta būs informācijai par mežaudžu ekoloģisko stāvokli. Šādi rīki ļaus arī modelēt, kā plānotās apsaimniekošanas darbības ietekmēs dažādus ekosistēmas pakalpojumus nākamo 30 gadu laikā.
Apvienojot zinātniskos pētījumus ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām, meža īpašniekiem ir vieglāk pieņemt pamatotus lēmumus, kas palīdz saglabāt meža vērtību ilgtermiņā.
Attēlā: RiForMa projekta komanda 2026. gada oktobrī iepazīstina Igaunijas meža īpašniekus ar upmalu meža demonstrējumu teritoriju.
