Nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu iebildumus izsaukuši Zemkopības ministrijas (ZM) virzītie grozījumi Meža likumā, kas tostarp paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu. Kāds ir grozījumu mērķis, ko tie praktiski nozīmēs meža nozarei, un kāpēc par tiem ir daudz iebildumu, par to 16. septembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runāja ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru direktoru Āri Jansonu un Pasaules dabas fonda direktoru Jāni Rozīti.
Jau ziņots, ka vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par ZM virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas tostarp paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu.
ZM rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem – no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.
Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem – no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem – no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem – no 41 līdz 31 gadam.
Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gads.
Plānots arī noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.
Grozījumi arī paredz atteikties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju reizi 20 gados, jo Valsts meža dienests šos datus aktualizē katru gadu. Ministrijā skaidro, ka meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga un par to maksā meža īpašnieks, tostarp par datiem, kuri tiek iegūti teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība un kurus valsts izmanto tikai savām vajadzībām.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.
Avots: delfi.lv
