Pēdējos 75 gadus vētras ir bijušas galvenais dabas traucējumu faktors Eiropas mežos, izraisot milzīgus koksnes zudumus.
Nozīmīgākās vētras:
- 1990. gada vētras Vivian un Wiebke, kas nodarīja aptuveni 100 miljonu kubikmetru (Mm³) koksnes bojājumu Centrāleiropā;
- 1999. gada vētras Lothar un Martin, kuru laikā tika zaudēti gandrīz 240 Mm³ koksnes, galvenokārt Francijā un Vācijā;
- 2005. gada vētra Gudrun, kas radīja ap 75 Mm³ postījumu Zviedrijā - aptuveni viena gada cirtes apjomu;
- 2007. gada vētras Kyrill un Per skāra ap duci valstu ar kopējiem zudumiem aptuveni 66 Mm³;
- 2009. gada vētra Klaus nodarīja vairāk nekā 40 Mm³ bojājumu, galvenokārt Francijas dienvidos (Akvitānijā);
- 2017. gada vasaras vētra izraisīja vairāk nekā 8 Mm³ koksnes zudumu Polijā;
- 2018. gada vētras Friederike un Vaia nodarīja ap 17 Mm³ bojājumu Vācijā un 12 Mm³ Itālijā.
Pavisam nesen, 2025. gada janvārī vētra Éowyn Īrijā radīja koksnes zudumus, kas pārsniedza valsts vidējo gada cirtes apjomu.
Ietekme uz oglekļa krājumiem un vidi
Papildus koksnes zudumiem vētras ietekmē arī mežu oglekļa krājumus, tostarp izraisa oglekļa emisijas no traucētas augsnes, tādējādi būtiski veicinot oglekļa zudumus.
Vētras negatīvi ietekmē vietējās ekonomikas, kas balstās uz meža ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī kultūras un rekreācijas aktivitātes.
Krituši koki bojā infrastruktūru un transporta tīklus, izraisa ceļu slēgšanu, elektrības un sakaru traucējumus, skarot vietējās kopienas.
Ekonomiskā ietekme
Ekonomiskie zaudējumi no vētrām ir cieši saistīti ar postījumu mērogu un smagumu.
Lielākās Eiropas vētras ir pārpludinājušas tirgu ar koksni, kas iegūta vējlaužu un vējgāžu seku likvidēšanas cirtēs, kas izraisa koksnes cenu sabrukumu. Šī sekas jūtamas ilgi pēc notikuma, jo cirtes neskartajos mežos tiek atliktas, lai saglabātu tirgus vērtību.
Ekonomiskie zaudējumi ietver ne tikai samazinātu koksnes vērtību, bet arī augstas izmaksas vējlaužu un vējgāžu ciršu bojājumu likvidēšanai, ceļu un infrastruktūras atjaunošanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu atjaunošanai.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sektori smagu vētru laikā piedzīvo milzīgu slogu, bieži nepieciešams valsts finansiāls atbalsts.
1990. gada vētru zaudējumi mežsaimniecībā tika lēsti 4–6 miljardu eiro apmērā,
1999. gada vētrās - ap 7 miljardiem eiro,
2009. gada vētrā - ap 2 miljardiem eiro.
Vētra Kyrill radīja vairāk nekā 2 miljardu eiro apdrošinātos zaudējumus, bet Friederike - ap 1,6 miljardiem eiro tikai Vācijā.
Ietekme uz bioloģisko daudzveidību
Smagas vētras būtiski pārveido mežu ekosistēmas, izgāžot un bojājot veselus koku masīvus, kas izraisa strauju bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Pēc vētras ekosistēmu attīstība lielā mērā ir atkarīga no pārvaldības izvēles:
Sanitārā cirte ļauj atgūt koksni un novērst kaitēkļu invāziju, taču bieži rada “tukšu lapu” jaunas sukcesijas vai alternatīvas zemes izmantošanas sākumam;
Dabas procesiem ļaujoša pieeja veicina dabisku atjaunošanos, strukturālo daudzveidību un ekoloģisko noturību.
Koku pielāgošanās un bojājumu mehānika
Koki evolūcijas gaitā ir pielāgojušies vēja stresam, un gan skujkoki, gan lapu koki demonstrē atšķirīgas īpašības, kas saistītas ar vainaga arhitektūru.
Bojājumi visbiežāk izpaužas kā zaru vai lapu zudums, stumbra lūzums vai koku izgāšanās.
Pētījumi, kas apvieno laboratorijas testus, lauka novērojumus un modelēšanu, ir palīdzējuši izstrādāt lēmumu atbalsta rīkus (DST), piemēram, HWIND, kas plaši izmantoti Eiropā meža apsaimniekošanas plānošanā.
Klimata pārmaiņu ietekme
Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas pastiprinās vētru riskus - veicinot straujāku koku augšanu, kas samazina strukturālo stabilitāti, un palielinot ekstrēmu vētru biežumu un intensitāti.
Lai gan vidējais vēja ātrums varētu saglabāties stabils vai nedaudz samazināties, ekstrēmi notikumi kļūs biežāki un spēcīgāki, un to sezonalitāte mainīsies - vairāk vasaras vētru, kad lapu koki ir ievainojamāki.
Mežsaimnieku attieksmi pret vētru risku ietekmē nesenie postījumi un finansiālie stimuli risku mazināšanai.
Zināšanu trūkumi
Lai gan mūsdienu dabai tuvā mežsaimniecība tiek uzskatīta par paņēmienu, kas mazina mežu ievainojamību, šis pieņēmums lielā mērā balstās tikai uz novērojumiem un pieredzē, nevis uz zinātniskiem pierādījumiem.
Eiropā turpinās pētījumi par sugas sastāva un mežaudzes struktūras ietekmi uz vētru radītiem riskiem (piemēram, Apvienotajā Karalistē).
Maz ir zināms par kombinētiem riskiem, kad vētras notiek kopā ar sausumu vai augsnes pārmirkšanu, kas ietekmē koku stabilitāti.
Neatbilstība starp vidējo vēju un ekstrēmu vētru tendencēm rada nenoteiktību par mežu noturību.
Pēdējos gados pieaug interese par to, kā vējš ietekmē koku augšanu, koksnes īpašības un oglekļa uzkrājumu - būtiski zināšanu trūkumi gan politikas, gan praktiskās mežsaimniecības jomā.
Vides, sociālo un kultūras dimensiju labāka integrācija vētru risku politikā palīdzētu stiprināt mežu noturību visā Eiropā.
Pārvaldības stratēģijas vētru risku mazināšanai
Efektīva mežu pārvaldība, lai mazinātu vētru radītos postījumus, ir atkarīga no meža tipa, ģeogrāfiskās vietas, reljefa, augsnes apstākļiem, koku vecuma un apsaimniekošanas mērķiem.
Parasti ieteicams samazināt jaunu meža malu veidošanos, jo nepieraduši koki ir vairāk pakļauti vējam.
Ja nepieciešama retināšana, tā jāveic agrīni, lai veicinātu stumbra un sakņu stabilitāti.
Sugu maisījumi un dažāda vecuma audzes palielina kopējo noturību, tomēr jāievēro piesardzība – lielāks lapu koku īpatsvars var palielināt vēja caurlaidību ziemas vētrās, padarot skujkokus maisījumā ievainojamākus.
Lēmumu atbalsta rīki (DSTs) palīdz mežsaimniekiem prognozēt, kad mežaudzes kļūst neaizsargātas, un veicināt savlaicīgu rīcību, lai novērstu bojājumus.
Šie rīki apvieno vietējos klimatiskos datus, meža sastāvu un audzes struktūras parametrus, palīdzot mežsaimniekiem un plānotājiem rīkoties šodien, lai novērstu zaudējumus nākotnē.
Avots: efi.int
