Diskusijas par meža ciršanas apjomiem Somijā turpinās. Pēc pētnieku aplēsēm lielākā daļa ES valstu nesasniegs 2030. gada mērķus attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības (ZIZIM) piesaistēm.
Somijas Dabas resursu institūta (Luke) profesors Ilkka Leinonens nesenā intervijā uzsvēra, ka klimata politiku vajadzētu balstīt uz fosilo emisiju samazināšanu, nevis uz ZIZIM oglekļa piesaistēm, jo zemes izmantošanas sektora piesaistes ir dabiski īslaicīgas.
Kaut kāda iemesla dēļ šis vēstījums sabiedriskajās diskusijās neizskan. Somijas meži darbojas kā oglekļa piesaistītājs kopš 1970. gadiem – proti, kopš brīža, kad mežu pieaugums sāka pārsniegt ciršanas un dabiskās koku zuduma apjomus. Šīs oglekļa piesaistes radās kā intensīvas mežu augšanas rezultāts, kas sekoja pārmaiņām mežu apsaimniekošanā 1950. un 1960. gados.
Līdzīga dinamika novērojama dažādās Eiropas daļās. Dominējošās mežu vecumklases sasniedz 60–80 gadu vai lielāku vecumu, kas nozīmē, ka mežu augšana palēninās. Turklāt piesaistes samazinājums klimata pārmaiņu ietekmē kļūst aizvien izteiktāks, īpaši Centrālajā un Dienvideiropā (kā arī Ziemeļamerikā): pieaug vētru, sausuma, meža ugunsgrēku, kā arī kaitēkļu un slimību uzliesmojumu biežums un intensitāte.
Vēl viena tēma, kas nav nonākusi sabiedriskajā diskusijā, ir aprēķinu metodoloģijas attīstība. Tas var šķist ļoti tehniski, taču patiesībā būtu jābūt diskusijas kodolā. Lai atklātu atšķirības starp metodoloģijām, Somijas Meža nozares federācija pasūtīja pētījumu Somijas Dabas resursu institūtam. Šis pētījums atklāja, ka 17 miljoni tonnu CO₂ ekvivalenta piesaistes, kas tika uzrādīta 2019. gadā, “pazuda”, kad metodoloģija tika atjaunināta uz modernāku (inventarizācijas 2021–2025). Lai sniegtu perspektīvu – Somijas sākotnējā ZIZIM mērķa daļa ES līmenī 2030. gadā ir -17,8 miljoni tonnu.
Neskatoties uz šīs informācijas pieejamību, sabiedriskajās diskusijās galvenā uzmanība tiek pievērsta ciršanas apjomiem. Ja ciršanas apjomi tiek samazināti, oglekļa piesaiste īstermiņā pieaug – taču klimata mērķiem būtu jābūt ilgtermiņa.
No Norvēģijas un Vācijas pētījumiem arī zināms, ka meža ciršanas samazināšana Eiropā radīs ciršanas “noplūdi” ārpus ES robežām. Turklāt ciršanas samazināšana būtiski ietekmētu mūsu ekonomiku situācijā, kad bezdarba līmenis jau ir viens no augstākajiem ES. Ierosinātie aptuveni 12% samazinājumi ciršanas apjomos nozīmētu ap 8 000 darbavietu un 1,2 miljardus eiro pievienotās vērtības (pēc aptuvenām aplēsēm).
Mežu augšanu varam veicināt ar aktīvu, savlaicīgu apsaimniekošanu, ievērojot nacionālās ilgtspējīgas mežsaimniecības rekomendācijas, izmantojot selekcionētus stādus un meža atjaunošanas materiālu vai ar mēslošanu. Mums arī jābūt racionāliem, izvērtējot ZIZIM mērķu nākotni klimata politikā.
Raksta autors: Elina Warsta, UPM Meža lietu vecākā vadītāja
Avots: forest.fi
