Somijas komercmežos dabas aizsardzība ir kļuvusi par dabisku ikdienas mežsaimniecības darba daļu. Tiek izstrādātas jaunas pieejas, lai atjaunotu mazos ūdensobjektus tā, lai tās vienlaikus veicinātu gan veselīgas ekosistēmas, gan ilgtspējīgu koksnes ražošanu.
Viena no daudzsološākajām ekoloģiskās atjaunošanas iniciatīvām šobrīd norisinās Nuijajoki upes baseinā pie Karkkilas – nelielas pilsētas aptuveni 60 kilometru attālumā uz ziemeļrietumiem no Helsinkiem. Šajā pilotprojektā Rietum-Uusimaa ūdens un vides asociācija (LUVY) izmēģina unikālu kaļķakmens un bioglekļa filtrācijas sistēmu, kas paredzēta skābās noteces samazināšanai no tuvumā esošajiem kūdrājiem. Šīs inovatīvās metodes mērķis ir neitralizēt kaitīgo ūdens skābumu, īpaši pēc stiprām lietusgāzēm, un vienlaikus veicināt jutīgo ūdens organismu atjaunošanos.
Jaunā metode tiek testēta meža teritorijā, kas pieder uzņēmumam UPM. Tā ir pirmā šāda veida izmēģinājuma sistēma Somijā – un, cik zināms, arī pasaulē nav bijuši līdzīgi projekti. Metode apvieno dabiskus materiālus ar gudru ūdens apsaimniekošanu, uzlabojot strautu ekoloģisko veselību.
“Strautos mītošās sugas, piemēram, foreles, ir īpaši jutīgas pret pārlieku skābu ūdeni un pēkšņām pH svārstībām. 2025. gada pavasarī, pēc stiprām lietavām, Kaupinojas straumes pH Karkkilā pazeminājās līdz 4 – tas ir ļoti skābs līmenis,” skaidro Mikko Melasniemi, LUVY projekta darbinieks.
LUVY izstrādātie filtrācijas objekti palīdz paaugstināt ūdens pH līmeni un samazināt tā svārstības. Lai gan sistēmas testēšana vēl ir sākumposmā, pirmie rezultāti ir daudzsološi. Kopš konstrukciju uzstādīšanas 2025. gada jūlijā, Kaupinojas ūdens pH saglabājas stabils – ap 6. Turklāt ūdens plūsma grāvjos palēninās, pirms tas nonāk plašākā ūdens sistēmā, tādējādi uzlabojot buferēšanu un ūdens kvalitātes regulāciju.
“Mēs veicam nepārtrauktu monitoringu, un rudens lieti būs pirmais nopietnais pārbaudījums filtrācijas sistēmai,” stāsta Juha-Pekka Vähä, LUVY saldūdens nodaļas vadītājs. “Iegūtie dati palīdzēs novērtēt metodes efektivitāti un pilnveidot to turpmāk.”
“Mēs ceram, ka šie filtri ne tikai novērsīs ūdeņu paskābināšanos, bet arī iedvesmos mežsaimniecības nozari ieviest jaunas ūdens aizsardzības metodes un efektīvas atjaunošanas prakses,” viņš piebilst.
Sadarbība praktiskai vides atjaunošanai
Kaļķakmens filtrācijas eksperiments Nuijajoki upes baseinā ir kas vairāk par tehnisku izmēģinājumu – tas ir spēcīgs kopīgas rīcības piemērs vides labā. Tas ir daļa no plašākas iniciatīvas “Metsäluontomme helmet – Yhdessä pienten puolella” (“Mūsu mežu dārgumi – kopā mazo labā” - "mazie” attiecas uz mazajiem ūdensobjektiem – strautiem, avotiem, dīķiem u.c.) kas, vērsta uz mazo, bet ekoloģiski nozīmīgo ūdensobjektu aizsardzību mežu ainavās.
Projektā apvienojušies UPM, Somijas Saldūdens fonds, kā arī galvenie finansētāji – Somijas Meža fonds un Partioaitta Vides bonuss, ko nodrošina Somijas āra preču tirgotājs Partioaitta. Apvienojot resursus un zināšanas, partneri strādā pie kopīga mērķa – atjaunot mazus strautus un ūdenstilpes mežu ainavās, stiprinot gan bioloģisko daudzveidību, gan ilgtspējīgu mežsaimniecību.
“Šis projekts ir lielisks piemērs tam, kāda sadarbība nepieciešama bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai,” saka Martta Fredrikson, Somijas Meža fonda vadītāja. “Ir ļoti svarīgi identificēt labāko praksi un mērogojamus risinājumus mazo ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanai. Ietekme sniedzas daudz tālāk par vienu projektu.”
Mērķis ir panākt, lai ekoloģiskā atjaunošana un mazo ūdenstilpju apsaimniekošana kļūtu par ikdienas mežsaimniecības sastāvdaļu, līdzīgi kā augsnes sagatavošana vai jaunaudžu kopšana. Jaunie ES dabas atjaunošanas noteikumi šo domāšanas maiņu tikai veicina.
ES atjaunošanas regula maina spēles noteikumus
Pēdējos gados mazo ūdensobjektu – strautu, avotu un dīķu – atjaunošana kļuvusi par būtisku tēmu gan Eiropā, gan Somijā. Šīs ekosistēmas bieži ietekmē mežsaimniecības darbības, un to stāvoklis tieši nosaka ūdens kvalitāti un ūdens organismu daudzveidību.
Saskaņā ar ES Dabas atjaunošanas regulu, dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāatjauno vismaz 20 % no sauszemes un ūdens teritorijām, bet līdz 2050. gadam jāiekļauj visas degradētās ekosistēmas. Somija pašlaik izstrādā savu nacionālo atjaunošanas plānu, ko paredzēts pabeigt līdz 2026. gada augustam. Viens no centrālajiem mērķiem ir mazo ūdensobjektu stāvokļa uzlabošana.
“Mazie ūdensobjekti ir būtiskas ekosistēmas, kas ietekmē apkārtējās vides veselību,” skaidro Vilma Kaukavuori, Somijas Saldūdens fonda eksperte. “To atjaunošana ir efektīvs veids, kā uzlabot bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti.”
Daba un ekonomika – līdzās
No UPM skatpunkta ekoloģiskā atjaunošana neapdraud koksnes ieguvi, bet gan to papildina. Liela daļa šādu darbu tiek veikta teritorijās, kur mežsaimniecība ekonomiski nav izdevīga, piemēram, nosusinātos kūdrājos ar vāju koku augšanu.
“Ja dabas vērtības ir augstas, bet mežsaimnieciskais potenciāls zems, atjaunošana ir gudrs risinājums,” skaidro Miika Laihonen, UPM Dabas apsaimniekošanas vecākais speciālists.
Viņš uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības veicināšana komercmežos uzlabo to kopējo veselību.
“Lai gan mēs biežāk lietojam terminu ‘dabas apsaimniekošana’, mērķis ir tas pats – uzlabot ekoloģiskos apstākļus un palielināt daudzveidību. Ilgtspējīga mežsaimniecība nozīmē līdzsvaru starp ražošanu un aizsardzību – šo mērķu saskaņošana ir pilnībā iespējama.”
Laihonen arī norāda, ka atjaunošana var radīt jaunas biznesa iespējas – piemēram, piedāvājot dabas apsaimniekošanas pakalpojumus vai piedaloties vides kompensācijas tirgos.
“Dabas vides uzlabošana ir būtiska atbildīgas meža īpašuma pārvaldības daļa, un ekoloģiskā atjaunošana tajā ieņem nozīmīgu vietu,” viņš saka.
“Tā var radīt arī papildu ienākumus līdztekus mežsaimniecībai, tāpēc šī tēma noteikti ir uzmanības vērta.”
Sadarbība efektīvākai atjaunošanai
UPM uzrauga savu atjaunošanas darbu ietekmi gan vizuāli, gan zinātniskās sadarbības ceļā. Tā kā dabas atjaunošanai nepieciešams laiks, rezultāti parasti kļūst redzami tikai pēc vairākiem gadiem. Tomēr pirmie novērojumi ir iepriecinoši – strautos pēc atjaunošanas darbiem atkal novērotas foreles, un palielinājies sugu skaits, kas dzīvo trūdošā koksnē.
Turpmāk UPM plāno fokusēt atjaunošanas darbus sateces baseinu līmenī un stiprināt ekoloģiskos tīklus. Vienlaikus tiek izstrādātas efektīvākas metodes, lai saprastu, kuri risinājumi darbojas vislabāk.
“Mēs ar optimismu raugāmies uz LUVY izstrādātajām kaļķakmens un aktivētās ogles struktūrām,” saka Miika Laihonen.
“Mūsu sadarbība ar LUVY apliecina, ka jauni risinājumi rodas tieši sadarbībā.”
Lai gan dati vēl tiek apkopoti, Somijas Saldūdens fonds uzskata, ka metodei ir liels potenciāls.
“Mums vēl nav pietiekami daudz ilgtermiņa datu, bet šie filtri ir daudzsološi eksperimenti,” saka Vilma Kaukavuori. “Ir svarīgi, ka notiek šādi pilotprojekti – un UPM ir palīdzējusi tiem notikt.”
Ja metode izrādīsies veiksmīga, to varēs pielietot ne tikai Somijā, bet arī citās valstīs, kur pastāv līdzīgas problēmas ar skābo noteci un mežsaimniecības ietekmi uz ūdeņiem.
“Labākie risinājumi ir tie, kas kļūst par normu,” secina Kaukavuori. “Tikai tā iespējams mazināt mežsaimniecības un klimata pārmaiņu radīto spiedienu uz vidi. Mežsaimniecības uzņēmumi var kļūt par piemēru, kam ar pārliecību sekot arī privātie zemes īpašnieki.”
Kāpēc mazie ūdensobjekti ir svarīgi Eiropā
Kopīga problēma pāri robežām
No Somijas kūdrājiem līdz Spānijas izžuvušajām upju gultnēm – mazie ūdensobjekti (strauti, avoti, dīķi) saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Mežsaimniecība, lauksaimniecība un klimata pārmaiņas maina to ķīmisko sastāvu un plūsmas, apdraudot bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti.
ES atjaunošanas mērķi
Saskaņā ar ES Dabas atjaunošanas regulu, dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāatjauno vismaz 20 % no sauszemes un ūdens teritorijām, bet līdz 2050. gadam jāiekļauj visas degradētās ekosistēmas. Mazie ūdensobjekti ir īpašā uzmanības lokā, jo tiem ir milzīga ekoloģiskā nozīme.
Inovācija no Somijas
Somijā izmēģinātā kaļķakmens–bioglekļa filtrācijas metode piedāvā vienkāršu, dabā balstītu risinājumu skābās noteces problēmai – izaicinājumam, kas aktuāls kūdrainos reģionos visā Eiropā. Ja metode būs veiksmīga, to varēs pielāgot arī citās valstīs ar līdzīgiem apstākļiem.
Mežsaimniecība un bioloģiskā daudzveidība
Eiropas mežrūpniecības nozare arvien vairāk integrē bioloģiskās daudzveidības mērķus savā darbībā. Stratēģiska pieeja, kādu īsteno UPM, rāda, ka ekoloģiskā veselība un koksnes ražošana var pastāvēt līdzās.
Sadarbības modelis
Somijas pilotprojekts apvieno nevalstiskās organizācijas, privātos uzņēmumus un publiskos finansētājus – modeli, kas varētu iedvesmot līdzīgas partnerības visā Eiropā. Tā kā atjaunošana kļūst par likumā noteiktu pienākumu, starpsektoru sadarbība būs izšķiroša.
Avots: forest.fi
